Pilsētās un novados

No vakardienas līdz 12. augustam Valmierā notiks Zemessardzes 2. brigādes zemessargu pamatapmācības nometne, kurā piedalīsies vairāk nekā 70 zemessargu.

Sestdien Burtnieks uz novada svētkiem Burtnieku muižas parkā trāpīja vien dziļā pēcpusdienā, kad tukši jau bija pieci no sešiem pagastu zupas grāpjiem, toties pilnā sparā gāja vaļā muzicēšana uz skatuves līdz ar piedziedāšanu no klausītāju puses. Ap pieciem pēcpusdienā joprojām novadnieku pulkā bija vairāki domes deputāti, viņu vidū arī jaunais novada domes priekšsēdis Guntars Štrombergs ar kundzi: «Tikko esmu ieradies, vēlos iepazīties, apskatīties, kas te notiek, kā ir... Izskatās, ka šeit sanākušie un sabraukušie cilvēki jau ir paēduši, visi priecīgi. Joprojām katrs pagasts novada svētkos vāra savu zupas katlu — lai ir šī dažādība, lai cilvēkiem ir interesanti!

Pagājušajā svētdienā Rencēnu šautuvē notika kupli apmeklēts pasākums tiem, kuri vēlas izmēģināt savu fizisko varēšanu ekstrēmos apstākļos. Jau trešo gadu šo iespēju atbraucējiem no tuvienes un tālienes piedāvāja rencēnieši — vietējo jauniešu biedrība VirziensA.

Nu, tik traki jau arī nav, ka no katra pa lielceļu pretim braucoša tīruma kuģa vajadzētu par varītēm gandrīz vai grāvī stūrēt. Tomēr skarbā apdrošinātāju statistika liecina — pēdējos gados pieaudzis gan specializētās lauksaimniecības tehnikas izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits, gan izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmērs. Piemēram, 2016. gadā traktortehnikas izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits bija 195, un par tajos nodarīto kaitējumu izmaksātās atlīdzības bija attiecīgi 195287 eiro.

Latvijas novadu Siera dienas rīkotāja biedrība «Siera klubs» Cēsīs, Rožu laukumā, aizvadītās nedēļas nogalē interesentiem piedāvāja sieru dižtirgu, Latvijas profesionālās mākslas iestāžu, dizaina un mākslas vidusskolu audzēkņu radošā konkursa «Jāņu siera ceļš» gleznu izstādi, jaunāko sieru degustāciju, vairākas aktīvās sacensības: siera rituļu cilāšanā, siera atpazīšanā aklo vistiņu spēlē, kā arī izdevību piedalīties sieram veltītajā meistardarbnīcā. Tajā lieliem un maziem skatītājiem par prieku visas dienas garumā aktīvi darbojās arī divas mūsu puses sierzines: Ramona Jirgena, Vidzemes Gastronomiskās un kulinārās kultūras mantojuma fonda «Māras pūrs» dibinātāja, un tā valdes locekle Iveta Dārziņa-Kalekaure.

No labdarības ceļojuma un bērnu nometnes Vācijā atgriezušies 39 bērni no Vidzemes — no  Valmieras SOS bērnu ciemata, Grašu bērnu ciemata un Naukšēnu novada. Nometne Vācijā tika organizēta ar Vācijas Policijas atbalstu un notika no 12. līdz 24. jūlijam.

Eiropas valstīs ir kronēti paši iecienītākie sieri. Piemēram, Anglijā siera karalis ir Čedars, Šveicē — Ementāles jeb Šveices siers, Francijā — Brie un Rokforas sieri. Latvijā siera karaļa godā pamatoti iecelts Jāņu siers, un to pirmo reizi kronēja 2005. gadā Siera svētkos Limbažos. Jau vairāk nekā desmit gadus šis kronis un augstais tituls ceļo no viena uzņēmuma pie cita, slavinot tā saražoto produkciju, roku darbu un Jāņu siera gatavošanas tradīcijas. Šo gadu laikā par siera karali jau kļuvuši visi Jāņu siera ražotāji, daži pat atkārtoti. Aizvadītās nedēļas nogalē Cēsīs pilsētas svētku laikā — Latvijas novadu Siera dienā — notika kārtējā Siera karaļa kroņa maiņa. Piedāvājam reportāžu no šī svinīgā pasākuma.

Mācību gada laikā Valmieras tehnikuma pašpārvalde Valmieras novada fondā iesniedza projektu «Treknums», kas paredzēja skolas teritorijā izbūvēt vingrošanas stieņu kompleksu. Projektu apstiprināja, un tā īstenošanai ieguvām fonda Jauniešu ideju laboratorijas finansiālo atbalstu.

Nedēļas nogalē aizvadīti Mazsalacas pilsētas svētki un velosvētki «Ērenpreisam 126».

Patiesi svētīgu darbu ir paveikusi jaunā režisore Elīna Cērpa, kura pēc vairāku gadu studijām un dzīves pieredzes uzkrāšanas ārzemēs, kā jau aktieru ģimenē un teātra aizkulisēs augusi, nolēma veikt pētījumu par režisora un aktiera Pētera Lūča radošo dzīvi, par to, kā P. Lūcis kļuva par leģendu šī vārda vispatiesākajā izpausmē. Viņš bija un ir leģenda, piemiņas plāksnes atklāšanā Vecpuišu parkā piektdien vairākkārt atgādināja režisora līdzgaitnieki, aktieri Astra Baumane un Rihards Rudāks, bijušais Valmieras Viestura vidusskolas direktors Ivars Briedis un citi piemiņas brīža dalībnieki, kuri katrs glabā savas personiskās atmiņas par Pēteri Lūci, viņa iestudējumiem Valmieras teātrī, protams, arī savulaik populārajām un kupli apmeklētajām brīvdabas izrādēm.

Pagājušās piektdienas vakarā automašīnu straume no Valmieras un apkārtējiem novadiem plūda uz Burtniekiem. Šis vakars atkal sirmā Burtnieka krastā bija īpašs — Burtnieku muižas parka brīvdabas estrādē jau tumsā sākās un pirmajā sestdienas rīta stundā beidzās krāšņs muzikāls uzvedums Džungļu zēns. Nedēļas garumā to kopā ar 115 Burtnieku novada sešu pagastu bērniem un jauniešiem, piesaistot arī savējos dejotājus, bija izveidojis deju grupas Dzirnas vadītājs Agris Daņiļevičs. Savā ziņā tā viņam bija atgriešanās vismaz divdesmit gadus senā pagātnē, kad Agris, tolaik vēl pedagogs Krimuldas vidusskolā, kopā ar komponistu Mārtiņu Braunu īstenoja deju uzvedumu Mauglis.

Zināms, ka, attīstoties tūrismam un tā infrastruktūrai, Rūjienā arvien vēl vājā vieta ir naktsmājas, jo, kopš pilsētas centrā nav vairs viesnīcas, šī uzņēmējdarbības niša arvien vēl pilnībā nav aizpildīta. Vietējie uzņēmēji AIGA NILVAKA un VALDIS ZIEDIŅŠ, atverot Rūjienā, Rīgas ielā 60 (bijušajā meliorācijas kantorī!), mūsdienu standartiem atbilstošu viesu namu un labiekārtojot aktīvajai atpūtai gandrīz 4 hektārus plašu teritoriju, mācās atrast savu vietu un savu piedāvājumu viesmīlības servisā. Braucām lūkot, kā viņiem tas izdodas!

Pašvaldību vēlēšanās Rūjienas novadā bija pavisam 4312 balsstiesīgie no kuriem savu pilsonisko pienākumu izpildīja vien 2148 vēlētāji jeb 49,81 %.  Viņi balsošanas urnās bija atstājuši 2147 derīgas aploksnes un 2108 derīgas zīmes. Rūjienā pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 1351, Jeros 435, Vilpulkā 161, Lodē 119 un Ipiķos vien 82 iedzīvotāji. Pēc balsotāju izvēles novada domē tika ievēlēti 10 deputāti no «Vidzemes partijas», 4 deputāti no «Vienotības» un 1 deputāts no partijas «Vienoti  Latvijai».  Jaunievēlētā komanda jau vairākas reizes ir sanākusi domes sēdēs, izveidotas  patstāvīgās komitejas un patstāvīgās komisijas, apstiprināti to vadītāji, un četru turpmāko gadu kopdarbs ir sācies. Kādas būs tā prioritātes, par to saruna ar Rūjienas novada pašvaldības priekšsēdētāju GUNTI GLADKINU.

Naukšēnu novada Ķoņu pagasta «Stūri» plašā apkaimē ir zināma kā zemeņu audzēšanas saimniecība, kuras saimniece INGUNA ZUKURE dažādos veidos pārstrādā ne tikai zemenes, bet arī citas sava dārza ogas. Ceļmalā izliktā izkārtne «Zemenes» joprojām aicina garāmbraucējus piestāt un doties zemeņu lauka virzienā. Izrādās, ka tikšanai pie veselīgām, bioloģiski audzētām ogām šajā sētā ir divi iespējamie varianti: vai nu palocīt muguru un pielasīt vēlamos traukus pašam, vai arī doties uz lapenīti, kur kārdinoši smaržīgā produkcija ir pieejama jau salasīta un daļa no tās pat safasēta pircējiem parocīgās, glītās kartona kārbiņās.

Vasarā skolās valda liels klusums. Skolēnu un skolotāju brīvdienas un atvaļinājumi ir īstais laiks, kad sapost skolu jaunajam mācību gadam, realizējot mazākus un lielākus remontdarbus, lai septembrī atkal saredzētos un varētu satikties ar kādu jauku pārsteigumu — jaunu krāsojumu klasē, gaitenī, citu grīdas segumu kādā telpā, jaunām durvīm u.tml. Bet jo lielāks prieks ir, ja izdodas īstenot kādu lielāku skolas vides vai telpu uzlabošanas projektu, kāds šovasar aizsākts Valmieras 5. vidusskolā, loģiski, ar pilsētas pašvaldības ieinteresētību un atbalstu.

Dzīvē mēdz būt nejaušas sakritības un sagadīšanās. Tieši tā nu var teikt par «Liesmas» 2017. gada 18. jūlija tālruņa zvanu populārajam Rūjienas fotogrāfam Aigaram Lapiņam. Viņam vēlējāmies lūgt palīdzību kādas publikācijas sagatavošanā, bet atbilde ne tikai pārsteidza, bet arī no sirds sajūsmināja, jo Aigars teica: «Esmu pašlaik ļoti aizņemts, un zini, ko daru? Iemūžinu Rūjienai tik svarīgu notikumu — Svētā Bērtuļa baznīcas torņa atgriešanos savā vietā un savā sākotnējā izskatā!»

Iepriekšējā nedēļā Beverīnas novada Brenguļu pagasta «Birzuļos» norisinājās mākslas plenērs pamatskolas vecuma bērniem kopā ar Ingu Rasu. Pasākuma galvenā tēma ir lauki un to burvība.

Kopš aprīļa projekta «Mans tautastērps» pirmās izstādes atklāšanas svētkiem Bauskā tā pabijusi jau vairākās Latvijas izstāžu zālēs un nu kopš 14. jūlija līdz 17. augustam skatāma Trikātā. Tas ir Latvijas simtgadei veltīts izstāžu cikls, kuru plānots turpināt pusotra gada garumā, apceļojot visu Latviju.

Ne vienmēr augstskolas diplomā rakstītā kvalifikācija ir studenta nākamā darbavieta. Tā noticis arī IEVAI PUTNIŅAI, kura pēc augstskolas beigšanas ir atradusi savu sirdsdarbu un šobrīd aktīvi darbojas Beverīnas novada Brenguļu pagastā kā kultūras pasākumu organizatore.

Nav tā, ka Valmierā asfaltē un remontē tikai maģistrālās ielas, kuras jau līdz tam bijušas kaut bedrainā un krietni vien lāpītā, tomēr asfaltā. Piemēram, šovasar viena no Kārlienas mazajām ieliņām ar grants segumu arī pārtop mūsdienīgā kustības artērijā, kur transportam būs asfalts, bet gājējiem trotuāri gar abām ielas malām gandrīz vai visā tās garumā.