Pilsētās un novados

Pirms pāris dienām darbu Valmierā, pārsvarā pilsētas zaļumsaimniecībā, sākusi trešā skolēnu grupa.  Pašvaldībā pastāstīja, ka vakar jaunieši strādājuši memoriāla, Karātavu kalniņa teritorijā un citviet.

Noslēgusies pieteikšana Ainavu dārgumiem Latvijā. No Rencēnu pagasta raksturīgākās dabas vērtības izvērtēja un pieteica komanda: 1. bibliotēka un skolas novadpētniecības muzejs, kā arī individuāli bijusī Rencēnmuižas iedzīvotāja no «Rozes» mājām Mirdza Belogrudova. Viņa raksturoja muižas panorāmu no putna lidojuma, bet Andra Auniņa un Inese Birzkope pastāstīja par tepat esošo dubulto ozolu aleju abpus ceļam pirms muižas ēkas. Tā kādreiz stiepusies līdz pat ieejai tajā. Redzeslokā arī Tīlikas dižozols, kas savu kuplo zaru skatienu vērš pretim Rencēnmuižas dīķu kaskādei. Neparasti greznojas muižkungu Krīgsmaņu (tēva un dēla) laikā ceļā uz Ošupes ezeru stādīto ozolu birzs, kas lauka vidū taisnstūra formā, saules staru ieskauta, greznojas katrā gadalaikā.

Lai sekmētu un attīstītu infrastruktūru saturīgai un veselību veicinošai brīvā laika pavadīšanai, Kocēnu novada Bērzainē šovasar top multifunkcionāls sporta laukums.

Valmierā, sabiedriskā labuma organizācijā biedrībā «Kristīgais žēlsirdības centrs» nesen viesojās emeritētais mācītājs Rīdigers fon Šrēders (Rüdiger von Schroeder) no Vācijas.

No 15. līdz 16. jūlijam Valmierā, Nacionālo bruņoto spēku atbalsta bāzes «Kaugurmuiža» teritorijā, notika Zemessardzes lauka taktiskais vingrinājums, kurā piedalījās vairāk nekā 50 zemessargu no Zemessardzes 22. kājnieku bataljona un Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona, apgūstot militārās operācijas nodaļas un vada līmeņos. Vingrinājuma laikā zemessargi praktiski pārbaudīja iepriekš iegūtās teorētiskās zināšanas lauka kaujas iemaņās. Mācībās tika izspēlēts šāds scenārijs: Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona zemessargi no Mārupes novada, kas iejutās «pretinieka» lomā, ieņēma Zemessardzes 22. kājnieku bataljona bāzi. Savukārt 22. bataljona zemessargiem, izmantojot pieejamos ieročus, ekipējumu un citus resursus, ieņemtā bāze bija jāatgūst. Uzdevums tikai veiksmīgi izpildīts, un bataljona bāze tika ielenkta un atgūta.

No 5. līdz 10. jūlijam  biedrības «Valmieras – Gīterslo reģionu sadarbībai» delegācija devās uz Gīterslo apriņķi, lai piedalītos sadraudzības 25 gadu jubilejas programmā. Stāsta delegācijas vadītājs, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS:

«Vasara ir tas laiks, kad notiek visādi jauki pasākumi, kuros pēc darba varam arī atpūsties, un tradicionāli jūlija nogalē Naukšēnu novads svin savus svētkus,» stāstījumu par šīs nedēļas otrajā pusē gaidāmajiem notikumiem uzsāk Naukšēnu kultūras nama direktore INDRA JIRGENA:

Naukšēnu pagastā, braucot uz Piksāriem, ir tāda vieta — Ķire. Pirms neilga laika tur tika nojaukta kāda vecāka māja, kuras demontāžas laikā tika atrasti stikla plašu negatīvi. Es, muzeja darbiniece, to uzzināju, varētu teikt, no mutes mutē vai, kā saka, — viena tante teica. Egita, kura strādā Ķoņu pagasta pārvaldē, pastāstīja, ka viņa ir uzņēmusies no šiem negatīviem attīstīt bildes. Tā arī mani tas ieinteresēja, jo man ne ar ko tādu līdz šim nebija nācies saskarties. Gribēju to visu redzēt! Protams, gribēju šo vērtību iegūt Naukšēnu muzejam, bet mums neviens neko nepiedāvāja. No Egitas uzzināju arī to, ka fotogrāfiju kopēšanai nepieciešama tumša telpa. Muzejs piedāvāja savas telpas — bijušās kafejnīcas virtuvi, ideālu vietu šādam darbiņam. Tā jau vairākus vakarus muzejā šie stikla negatīvi iet caur vairāku cilvēku rokām — kāds uzmanīgi tīra smilšu kaudzīti no tiem, kāds gatavo bildes.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes studenti rīkoja meistarklasi māju būvniecībai kokos.

Varošākie no VSAC «Vidzeme» filiāles «Rūja» klientiem audzē dārzeņus, puķes, strādā pie tuvējiem zemniekiem un dodas apskatīt Latviju.

Pasaules latviešu ģimeņu saieta 3x3 šīsvasaras pirmais cēliens izskanējis — pirmo reizi Rūjienā, jo nometnes organizēšanu uzņēmās rūjienieši Sannija un Madars Kalniņi.

Vienā no retajām šīs vasaras patiesi siltajām dienām, 8. jūlijā, Valmieras integrētās bibliotēkas Jauniešu organizācija (VIBJO) «Sudraba ZIRG’s» rīkoja foto orientēšanās pasākumu «Vali, mierā!». Piedalījās 15 komandas, kas ar lielu interesi un aizrautību labprāt devās aktīvos piedzīvojumos, pierādot savas zināšanas par dažādiem Valmieras objektiem.

Uģis Lapenass ir viens no trim jaunpienācējiem, kuri pēc pašvaldību vēlēšanām sākuši deputāta darbu Mazsalacas novada pašvaldībā.

«Kamēr mēs esam skrējienā, daudz neredzam, viss pazib, aizzib, bet šeit mēs vajadzīgo noķeram, tāpēc jau cilvēki grib klusumu, dārzu, mežu, jo te var ļoti daudz atrast. Es domāju, sevī atrast,» sacīja Mazsalacas pilsētas dārzniece Antra Aizpuriete.

Biedrība «Kristīgais žēlsirdības centrs», līdzdarbojoties Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām projektā, gatavo garšīgas pusdienas Valmieras maznodrošināto ģimeņu bērniem.

Burtnieku novada pašvaldība laidusi klajā video rullīti, kurā 13 uzņēmēji stāsta par savu saimniekošanu Burtnieku novadā. Šeit attīstītākās nozares ir lauksaimniecība, rūpniecība un pakalpojumi, kas arī tiek atspoguļots video, iekļaujot uzņēmējus, kuri pārstāv šīs nozares. Ar video pašvaldība vēlas parādīt, ka arī lauku novadā uzņēmēji var pelnīt un būt konkurētspējīgi.

Valmieras SOS bērnu ciemata bērni un pusaudži no Valmieras nedēļu pavadījuši nometnē, kur apguvuši izdzīvotāju prasmes un piedalījušies dažādās nodarbībās.

Kocēnu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja DACE JUKĀMA nākusi no pedagogu ģimenes — gan viņas tēvs un divas māsas ir skolotāji, gan arī pašai ir pedagoģiskā izglītība. Tiesa, nācies strādāt ne tikai skolā — arī Valmieras televīzijā un policijā, taču, atzīst Dace, visos amatos ir bijusi saistība ar bērniem un pedagoģiju. Gan dažādos līmeņos. Viņa ir pārliecināta, ka viss, kas ar cilvēku dzīvē notiek, ir solis tālāk. Ja arī tā nav apzināta izvēle, vienām durvīm aizveroties, citas atveras.

MUDĪTE BĒRZIŅA par savu Vaidavu saka: nemūžam prom vairs negribētu iet! Te esmu dzimusi, augusi, te dzimuši, izauguši mani bērni, un jau divdesmit trīs gadus strādāju keramikā. Sāku pie Jāņa Baloža, tagad pie viņa dēla — Mika. Viņš ir jauns cilvēks ar šim laikam atbilstošu domāšanu un idejām uz nākotni, jo saprot, ka tikai vietējā tirgū, kur pirktspēja ir zema, neizdzīvosim. Viņš skatās plašāk, un otro gadu jau ejam uz ārzemēm, nupat ar jauno kolekciju bija Japānā.

Un nevis tā, no malas skatoties un nokritizējot: tas bija labi, tas garām... Bērzainē tā nedomā, un desmit gadus vietējo amatierteātri režisēja Inna Krēsliņa no Dikļiem, bet katram cilvēkam ar laiku mazinās iedvesma daudzus gadus regulāri vakaros izbraukt ārpus sava pagasta.