Paaudzes saliedējas ekskursiju laikā
Mazsalacas senioru biedrībā «Atbalss» jaunu ieceru netrūkst.
Ilze Kalniņa
Salaca jāmeklē pirmajā četriniekā
Kaismīgi laivotāji veido to Latvijas upju topu, kas visvairāk aicina mesties plūdumā, baudot dabu, klusumu un savējo kompāniju.
Pirts skurstenis kūp arī vasarā
Piektdienās ir sieviešu pēršanās dienas, bet sestdienās — vīru laiks. Tā rakstīts, reklamējot Mazsalacas pilsētas sabiedriskās pirts pakalpojumus.
Neapmierinātību nevarēs izskaust, bet jābūt godīgiem
Liela daļa pensionāru Latvijā, arī Valmierā, saņem ļoti zemas pensijas. Viņu mēneša ienākumi nepārsniedz 200 eiro. Šo cilvēku skaitā ir arī Valmieras pilsētas pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja DAILE GOBA, kura uzskata, ka liela daļa darba mūžu nostrādājušo valstī būtībā kļuvuši sociāli neaizsargāti. Tāpēc arī Valmierā tika vākti paraksti, lai situācija mainītos.
Radošumā aizmirstas problēmas
Vērt dažādas rotas, gatavot vēja zvanus, izmantojot dekupāžas tehniku, vecus traukus padarīt par jauniem iemācījušās tās valmierietes, kas apmeklējušas pilsētas invalīdu biedrības «Atspēriens» radošās darbnīcas.
Alimentu nemaksātājiem krata ar pirkstu
No vakardienas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par uzturlīdzekļu parādniekiem, norādot nemaksātāja vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. Jau zināms, ka lielākā daļa nemaksātāju ir vīrieši darbspējīgā vecumā, kuriem pārsvarā gadījumu būtu pienācīgi jāparūpējas par vienu bērnu, taču tas netiek darīts.
Cilvēki baidās no kara
Ja Krievija ar ieročiem uzbruktu kādam no NATO biedriem, vai jūsu valstij vajadzētu iet aizstāvēt upuri? Šāds jautājums kādā sociālā aptaujā, kas veikta NATO dalībvalstīs. Eiropas lielvalstu iedzīvotāju lielākā daļa neatbalstītu tautiešu iesaistīšanos karadarbībā. Lielākie pretinieki iespējamajai agresijai būtu Vācija, Francija. Par šā pētījuma patieso mērķi bija daudz runu ne tikai mūsu medijos. Vienkāršajos cilvēkos šī aptauja sakņoja pārliecību, ka būtībā jau daudzu valstu liktenis lielvarām rūp pavisam maz. Saistošāki ir nolikumi un noteikumu punkti, kas reiz rakstīti, kad veidota NATO alianse, kad valstis sāka domāt katra par savu drošību pasaules telpā.
Līgos savējo viducī
VSAC «Vidzeme» filiālē «Rūja» dzīvo 270 klienti. 15 no viņiem ir Jāņi.
«Liesma» sociālās aprūpes centrā viesojās pirmsjāņu nedēļā. Centra klienti darīja ikdienas darbus. Agris strādāja siltumnīcā, Maiga kopa ponijus, Arnolds baroja kaziņas.
Latviešu garam ir jābūt stipram
Kocēnu novada zemnieku saimniecība «Mazdzērvītes», kas reizi no reizes atzīta arī par skaistāko saimniecību rajonā, novadā un valstī, šogad svin 25. dzimšanas dienu.
Mācīsies Rūjienā un Jeros
Izglītības iestāžu pieejamība novadā nesaruks
Sien vainagus un zāļu pušķus
Laubīte pilna ar jāņuzālēm, spaiņos stāv ozola zari, šur tur pa māla vāzēm dārza ziedi, kurus arī varot iepīt greznos vainagos. Tā šajās dienās izskatās rūjienietes ANTRAS KRASTIŅAS dārzā. Viņa kopā ar ģimeni jau sešpadsmito vasaru Līgo laiku, kā pati smej, sagaida, taisot biznesu. Krastiņu vainagus un zāļu pušķus labi iecienījuši valmierieši. Pērn Valmieras tirgū Līgo svētku laikā notirgoti desmitiem vainagu, arī biezie, kas pīti no rudzupuķēm. Izandelēti daudzi pušķi.
Vāc ārstniecības augus
Piecpadsmit gadus vecā SOFIJA KALNIŅA jau pērnajā vasarā iepriecinājusi daudzus rūjieniešus un mazpilsētas viesus. To meitene gatava darīt arī šovasar. Viņa piemājas pļavās labprāt plūc raspodiņus, pelašķus, gaiļbiksītes, asinszāli. Sofija tēju izkaltē, liekot žūt uz lina dvieļiem, tad kārto glītos papīra maisiņos un priecājas, ja kāds viņas vākto zāļu tēju iegādājas.
Apstādījumi tīruma vietā
«Sakoptākā lauku viensēta ar pieguļošo teritoriju» — šajā nominācijā, vērtējot sakoptākos īpašumus novadā, pērn tika godinātas «Vecpunkas» Jeru pagastā un čaklā Mellupu dzimta.
Dzīvo meža ielokā
Jeru pamatskolas skolotāji Sintija un Valērijs Markini dzīvo mantotā īpašumā «Jaunstirnas».
Vīrs ar jūras gēnu
Nekas viņu nav tik spēcīgi uzrunājis kā jūra. Tās plašums, vējš. Jūra ir valmierieša ĒRIKA TOMSONA ilgošanās. Reiz piepildīta, bet tad mirklī aprauta. Viņš izlolojis un piepildījis arī sapni par ģimeni. Kopā ar sievu Ainu uzaudzinājis divas meitas — Daci un Daigu, kurām tepat pilsētā, vienā zemes placī, uzcēlis katrai pa mājai. Ērikam ir vēl kāds sapnis. Ja likteņa dzirnas mals tāpat kā vēlas sirmā pārcēlāja sirds, tad viņš sagaidīs Latvijas simtgadi. Un tad pēc pusotra mēneša, pašā gadu mijā, nosvinēs savu 100. dzimšanas dienu. Zinām taču, ka nekas nav neiespējams, ja cilvēks ko patiesi vēlas.
Kāpēc tantei melna mute?
«Eiropraida» nedēļa notiek Latvijā
Pieaugušie var paust vienaldzību, var arī spļaudīties, redzot to, ko nevēlas redzēt, var spriest, ka šis ir vēl viens apliecinājums tam, ka vērtību pasaule sašķobījusies, ka tieši šādu izdarību dēļ pasaule iet uz galu, jo esam pārāk tālu tikuši no tikumības un Dieva. Kāds jau paspējis pieteikt bada streiku, no citiem jeb antiglobālistiem noteikti sagaida agresīvāku uzvedību, tāpēc «Eiropraids» notiks ne bez kārtībsargājošo institūciju modrās acs.
Izbauda gaismas pielieto laiku
Beverīnas novada ļaudis apdara darbus, gaidot vasaras Saulgriežus
Mūrmuižā, Brenguļu un Trikātas pusē satikām vietējos, kuri stāstīja, ka jūnija vidus viņu mājās ir īpašs. Tie ir gaidīšanas svētki. Lauku cilvēki gaida ne tikai Līgo vakaru, bet arī savējos mājās, mazbērnu atbraukšanu, viņi pošas svinēšanai un cenšas nedēļu pirms Saulgriežiem izdzīvot tā, kā izsenis latvieši darījuši — izravē dobes, izpļauj pagalmu, nolūko jāņuzāļu pļavu un ugunskura vietu. Un vēl viņi spriež par to, ka, lai arī vasara šogad vēsa, ir jābauda katra diena, jo šis vēl ir laiks, kad tā stiepjas garumā. Pēc Saulgriežiem jau gads atkal metīs kūleni.
Sakopta apkārtne, top autostāvvietas
Vidzemes slimnīca domā par vides pieejamību
Invalīdiem vajag algotu darbu
Par invalīdu problēmām runā Valmierā un Gīterslo
Bēgļu glābšana nodarbina Eiropas Savienību
Baltijas valstis lielam skaitam patvēruma meklētāju nav gatavas
Šogad Vidusjūrā dzīvību zaudējuši gandrīz 1800 nelegālie imigranti, liecina Starptautiskās Migrācijas organizācijas publiskotie dati. Sestdien Vidusjūrā pie Lībijas krastiem atkal izglābti aptuveni 3500 imigranti. Sēžoties pārpildītās laivās, patvērumu Itālijā, Grieķijā, Maltā cenšas gūt sievietes, arī gaidībās, bērni, vīrieši. Viņi bēg no kara, nabadzības un šausmām. Bēgļu skaits pieaug, un Eiropas Komisija (EK) ir spiesta domāt, kā grozīt migrācijas politikas plānus, jo saprotams, ka pāris valstis nevar uzņemt visus somāliešus, nigēriešus, sīriešus, kuri tikuši līdz Lībijai, lai mestos viļņos un ticētu jaunas dzīves iespējai vecajā Eiropā.