«Gada balva medicīnā» arī šajā gadā atradusi savus īpašniekus. Tā, izvērtējot nozares darbu 2014. gadā, pasniegta 11 nominācijās. Nominācijā «Gada farmaceits» triumfēja valmieriete, farmaceite un «Pārgaujas aptiekas» vadītāja GUNITA BOLE-MELGAILE.
Valmieras muzejs, Tautas lietišķās mākslas studija «Valmiera» un Tēlotājas mākslas studija aicina pabūt vairākās izstādēs. Rokdarbi, gleznas un keramika liek atcerēties, ka drēgnajam, mitrajam laikam ir gaišā puse — rimti iespējams baudīt kultūras dzīves notikumus.
Viņš dzied korī, vingro, peld, dejo, pārdod garšīgus skābētus kāpostus — tā valmierieti JĀNI POLI reklamē paziņas un pasaka priekšā arī to, ka pirms pāris nedēļām spriganais vīrs nosvinējis savu 85. dzimšanas dienu.
Plānojot attīstību un izaugsmi, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Valmieras pilsētas pašvaldību.
«Mūsu darba un bērnu ikdienas dzīvā vēsture, iepriecinājums vecākiem un saglabātas atmiņas, jaukie brīži,» tā vairāk nekā 14 gadus regulāri veikto darbu raksturoja Mūrmuižas pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaciņa» vadītāja INETA ZĪDERE un metodiķe ANITA GOLUBOVSKA. Viņas, iesaistoties visam «Pasaciņas» kolektīvam, kopš 2001. gada septembra katru mēnesi izdod «Pasaciņas» avīzīti.
«Ja nav mīnusos, tad izlaižu laukā, lai iet pa pļavu, lai grauž visus šos ašķus. Viņas pie pastaigām svaigā gaisā pieradušas, prasās laukā no kūts. Ja ārā saulīte, tad ar prieku noganās divas stundas,» sacīja «Zeibotu» saimnieks AIVARS TAUBERS, kurš laikā, kamēr kazu ganāmpulks brien pa sniegoto pļavu, ir viņu gans, dienā līdzi draudzenēm, kā viņš kazas uzrunā, nostaigājot pat vairākus kilometrus.
Deputāti izsaka priekšlikumus, kādus grozījumus rakstīt Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, sabiedrība, kas iesaistās aktualitāšu apspriešanā internetā, ir sašūmēta līdz baltkvēlei. Vienā katlā tiek vārīta vairs ne tikai putra kopā ar kāpostiem.
Ukrainā notiekošais un gļēvā Eiropas Savienības un ASV pretreakcija Krievijas agresijai suverēnā valstī brīžam liek domāt par to: kas notiktu, ja lielvara reiz pausto — Baltijas valstis būtu ieņemamas dažu stundu laikā — mēģinātu īstenot dzīvē. Mēs pārvērstos par NATO un Krievijas bruņojuma paraugdemonstrējumu placdarmu vai klausītos, ka agresors tiek aicināts uz adekvātiem lēmumiem, sarunām. Vai varbūt šāda rīcība beidzot citām lielvarām liktu saprast, ka ļaušana vārīties savā sulā ir bijis gaužām nepareizs lēmums, izvērtējot to, kas jau desmit mēnešus notiek Ukrainā. Visu šo laiku kaimiņtauta ir lūdzēja lomā, it kā cenšoties veco Eiropu un pasauli pārliecināt, ka viņi nemelo, ka bariņš neapšauda bariņu, ka suverēnā valstī mierīgos iedzīvotājus nogalina citas valsts armijnieki. Ar sirdi un prātu nesaprotams kalambūrs.
Jauno un topošo vecāku atbalsta centrs «Pūriņu skola» tikko atzīmējis divu gadu darba jubileju. Pieredze rāda, ka mammas un tēti bieži meklē atbildi uz jautājumu: kā būt pašam labākajam vecākam savam mazulim — un bieži to atrod savstarpējās sarunās un izglītojošās nodarbībās.
«Ja atskatos, kāds bija 2013. gads, un salīdzinu, kāds novadā sākas 2015. gads, tad varu teikt, ka lietas ir gājušas uz labo pusi. Ir gandarījums par paveikto,» sacīja Mazsalacas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs HARIJS ROKPELNIS.
Mazsalacas novada senioru biedrība «Atbalss» februārī atzīmēs darbības 5 gadu jubileju. Darbīgie ļaudis uzsver, ka gadu mija vai apaļas jubilejas nav atskaites punkts paveiktajam, bet gan interesanta senioru ikdiena un kopīgas svētku reizes.
Dzirdot, ka Latvija piedzīvo vienu, otru un trešo veiksmes stāstu, sabiedrība mēdz arī vīpsnāt. Taču Mazsalacas novada ļaudis par savu veiksmes stāstu mēdz dēvēt to iespēju, ka veselības aprūpes pakalpojumi pieejami visai tuvu dzīvesvietai. Mazsalacas slimnīca ir kopējs veiksmes stāsts, kas izturējis laiku, kad valstī notika slimnīcu optimizācija, kad, sarūkot valsts līdzfinansējumam, veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējam bija jāprot sevi labi pozicionēt tirgū, jāatrod niša, kurā veiksmīgi darboties. Bez tam Mazsalacas slimnīca ir spējusi ne tikai noturēties, bet arī attīstīties.
No Latvijas 2014. gada laikā emigrējuši aptuveni 22 tūkstoši iedzīvotāju. Laikā no 2000. līdz 2013. gadam no mūsu valsts emigrācijā devušies un nav atgriezušies apmēram 259 tūkstoši cilvēku. Tie ir oficiālie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ir vēl citi dati, kuros tiek minēti lielāki skaitļi, sasniedzot 400 tūkstošu atzīmi. Lielākā daļa no visiem emigrantiem bijuši cilvēki darbspējas vecumā, un prom devušies ļoti daudz jauniešu.
Nesen runāju ar krievu tautības sievieti. Viņa ir dzimusi Latvijā. Ne tikai viņa, arī viņas mamma. Vien vecmāmiņa, vēl bērns būdama, kara dēļ no Krievijas šurp atvesta. Šī jaunā sieviete audzina bērnus Valmierā, runā latviešu valodā, tepat strādā, bet es apmulsu, kad viņa, runājot par to, vai kādreiz meklējusi to ciemu Krievijā, kur dzimtas saknes, bilda, ka turp pat babuška dodas kā ciemos, bet arī šeit viņi visi jūtoties kaut kā pa pusei, kaut kur pa vidu, kaut kā ne tā, lai gan dzīvojot saticīgi un laimīgi.
Pagājušajā nedēļā viņš bija Valmierā, šodien jau Francijā, pareizāk sakot, Francijas Alpos. Iespējams, tā kalna virsotnē, kuru kopā ar draugiem jau noskatījuši, lai ļautos braucienam lejup. Kādreizējais valmierietis, tagad rīdzinieks KASPARS GRAVA ir snovbordists.
Ņemot vērā pieaugošo saslimstību ar gripu un akūtām augšējo elpceļu infekcijām, Vidzemes slimnīcā no pirmdienas, 19. janvāra, noteikta karantīna.
Lai uzlabotu braukšanas apstākļus uz Latvijas autoceļiem ziemas laikā, būtu jāatgriežas pie autoceļu preventīvās kaisīšanas, — tā pēc traģiskajiem notikumiem uz Latvijas ceļiem, kad daudzi cilvēki zaudējuši dzīvību, bojājuši veselību, par īpašumu un nerviem pat lieki bilst, sacījis satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Par to, ka uz ceļiem veidojas apledojums, brīdina sinoptiķi un operatīvie dienesti, cerot modrus darīt autovadītājus, tā mazinot ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Vakarrīt Valmieru pāršalca ziņa, ka ne tik daudz bīstami ir ceļi braukšanai, cik ietves, stāvlaukumi un mazās šķērsielas iešanai.
Pērnā gada konkursā «Novada sakoptākā sēta» par ieguldīto darbu mājas sakopšanā pateicību saņēma daudzdzīvokļu māju «Līčupes» un «Līgotnes» iedzīvotāji.
No 2015. gada ir spēkā virkne pārmaiņu sociālajā jomā, kas saistītas ar to, ka vairs netiks noteikti griesti dažādiem pabalstiem. Ģimeņu ar bērniem materiālo situāciju uzlabos lielāks ikmēneša pabalsts par katru nākamo bērnu. Atcelti ierobežojumi sociālā nodrošinājuma pabalstiem, kas būs izdevīgi lielākas algas saņēmējiem, jo pabalstus izmaksās atbilstoši veiktajām sociālajām iemaksām. Daudziem vismaz neliels atspaids būs arī minimālās algas paaugstināšana.