Radīt labāku dzīvi
Gada aukstajā laikā cilvēki bez pastāvīgas dzīvesvietas meklē pajumti naktspatversmē.
Gada aukstajā laikā cilvēki bez pastāvīgas dzīvesvietas meklē pajumti naktspatversmē.
Rūjienas senioru māju par savu dzīvesvietu sauc vairāk nekā 100 sirmgalvju no Vidzemes. Daži šurp uz dzīvi pārcēlušies arī no Rīgas.
Atbildīgs pasaules klejotājs, kurš vienmēr atgriežas mājās, — tāds ir Valmieras Drāmas teātra aktieris OSKARS MOROZOVS, kurš zina, ka brīva telpa smadzenēs, ko dāvā citviet ieraudzītais, ļauj daudz vairāk radoši strādāt.
Vai esat bijuši apņēmības pilni iemācīties kādu svešvalodu? Zinu cilvēkus, kuri, jaunajam gadam sākoties vai jūtot vēlmi pēc pārmaiņām dzīvē, ir ķērušies klāt pat pie netradicionālu valodu mācīšanās: igauņu, lai kaut ko saprastu, dodoties pie kaimiņiem, itāļu, jo vienkārši patīk, kā valoda skan, spāņu, jo gribas jau kuro ziemu laisties uz Tenerifi...
Uz ārvalstīm adoptēto bērnu skaits nepalielinās, taču ik gadu jaunu ģimeni ārpus Latvijas atrod ap 150 bērnu no mūsu valsts bērnunamiem, audžuģimenēm. Lielākā daļa devušies pie jaunajiem vecākiem uz Itāliju, Franciju un ASV.
Laivotāji Salacai rudenī pagriež muguru, bet makšķernieki joprojām veras tās atvaros.
Kamēr laika apstākļi ļauj, pilsētā daudz darāmā infrastruktūras sakārtošanā, vides labiekārtošanā.
Mazsalacas pilsētas bibliotēku apmeklē jauni un veci, un tā notiek jau 130 gadus. Bibliotēka ir viena no senākajām Ziemeļvidzemē.
«Vecmamma vienmēr teica: neturi naidu uz krievu tautu! Pie mūsu sāpēm bija vainīgas lielvaras,» tā Valmieras politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētāja ĀRIJA KĀRKLIŅA un piebilda: «Par latviešu gaitām un likteņiem Sibīrijā un Tālajos Austrumos ir jāatceras ne tikai piemiņas reizēs. Šis vēstures posms jāzina, lai tauta stipra dzīvotu tālāk.»
Vairāk nekā 70 Valmieras vidusskolēni un ģimnāzisti, kuri nākotnē plāno studēt un strādāt medicīnas nozarē, Valmieras Valsts ģimnāzijā reizi mēnesī varēs mācīties un praktiski līdzdarboties Jauno mediķu akadēmijā.
Spānija un Latvija ir tik atšķirīgas, bet var gadīties, ka sirdī ļoti tuvas.
Hosē ir spānis, kurš pēc dažādām traumām un sāpīgām vainām palīdz atlabt valmieriešiem, kas apmeklē rehabilitācijas un fitnesa centru Valmierā «Bimini», un katru nedēļu spāņu puisi var satikt arī Rūjienas senioru mājā, kur viņš ar prieku vada laiku kopā ar sirmgalvjiem, dāvājot viņiem kustību prieku.
«Latvijas lielākā problēma ir nabadzība,» šajā nedēļā izplatītā ziņojumā plašsaziņas līdzekļiem teicis tiesībsargs Juris Jansons. Plašsaziņas līdzekļi ik dienu stāsta par tiem, kam Latvijā klājas grūti: pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, bez darba palikušajiem, un rāda arī to, kādi ir nabadzības vaibsti pasaulē.
Grupu māja «Saulrīti» atrodas pārsimt metru attālumā no Valsts sociālās aprūpes centra «Vidzeme» filiāles «Rūja». Māja izveidota centra teritorijā, bet centra klienti, kuri izvēlējušies šo pakalpojumu, dzīvo daudz patstāvīgāk.
Latvijai ir nekam nederīgs reemigrācijas plāns, bet nav ekonomiskā plāna, kas ne tikai ļautu latviešiem atgriezties un strādāt dzimtenē, bet kas neaizbraukušos šeit noturētu. Reemigrācijas plāns pirms gadiem trim tika tautās laists ar tādu pompu. Notika konferences, ministri un pašvaldību vadītāji steidza uz Īriju un Angliju, lai runātu ar tautiešiem. Tautieši jau toreiz teica, ka uzrakstītajai špargalkai netic, bet Latviju, kas nu vēl glabā, tas glabā sirdī. Papētīju, ka medijos pēdējā gada laikā šis plāns vairs pieminēts tikai Brexit sakarā.
Mēbeles no bankrotējušām viesnīcām, biroja mēbeles no klientus zaudējušiem uzņēmumiem, interjera priekšmeti no restorāniem, iepirkumu maisiņi un manekeni no durvis slēgušiem veikaliem — sortiments, ko piedāvā veikalos «Labās mantas».
Cirks ir brīnumu pilna pasaule: manēža, mūzika, gaismas, pat smaržas iekrāso šo pasauli. Arī talantīgie mākslinieki.
Valsts sociālās aprūpes centra «Vidzeme» filiālē «Rūja» dienas, mēnešus un gadus vada cilvēki ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un arī klienti ar psihiskām saslimšanām.
Zemgalē, Kurzemē, Dienvidlatgalē tādi izveidoti, lai atbalstītu un koordinētu nevalstisko organizāciju darbību, lai pārstāvētu to un arī sabiedrības intereses pašvaldībās un valstī.
Nesen dzirdēju jautājumu: vai tas, ka mēs nesveicināmies veikalā vai iekāpjot autobusā, ir mentalitāte vai nepieklājība? Vai esam vienaldzīgi, varbūt pārlieku smalkjūtīgi? Ja pirmdien Latvijas Televīzijā neskatījāties raidījumu «Aizliegtais paņēmiens», tad varbūt to ir vērts izdarīt, kam pieejams atkārtojums televīzijā, cits to var izdarīt interneta vidē.
Valdorfpedagoģijai vienmēr kāds piekritīs un kāds to noliegs, bet pasaulē šī virziena skolas un bērnudārzi darbojas jau gandrīz gadsimtu. Latvijā ir trīs valdorfa skolas: divas Rīgā, viena Ādažos. Arī tās, spītējot priekšstatiem, attīstās jau gadsimta ceturksni.