Ilze Kalniņa

Bēgļiem būtu darbs laukos un bērniem vieta skolās

Kamēr valsts vadībā esošie piekrīt vienam bēgļu skaitam un iebilst pret lielāku, pašvaldībās spriež, ka agri vai vēlu, bet bēgļu plūsma būs arī Latvijas realitāte. «Liesma» jau iepriekš vairākiem novadu vadītājiem jautājusi: vai mazajās pašvaldībās ir diskusijas bēgļu lietās? Pašvaldību vadītājiem bija atšķirīgi viedokļi, savējo pauda arī Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sandris Brālēns, uzsverot: «Ir jāapsteidz notikumi un jāvienojas, kā rīkoties, lai izmantotu šos cilvēkus mūsu valsts labā, lai viņu uzņemšana nestu kādu labumu. Beverīnas novadā par šo jautājumu vēl neesam runājuši, bet domāju, ka tas nebūs kategorisks nē.»

Septembra otrajā svētdienā Latvijā atzīmē Tēva dienu

Tā kļūst par labu tradīciju, jo vairākos pasākumos arī šīs nedēļas nogalē tiek pulcinātas kopā ģimenes. Ne tikai mammas, arī tēti atzīst, ka visvairāk ikdienā pietrūkst laika, ko veltīt otram, un  brīvo brīžu, ko pabūt kopā ar bērniem. Rīti, īsas brokastis, satikšanās pēc garas darba dienas un brīvdienas ir laimīgie brīži.

Audžuģimeņu Latvijā joprojām trūkst, arī Vidzemē

Roberts ir viens no daudzajiem, skaits ir mainīgs, bet stāsts ir par tūkstošiem bērnu, kas Latvijā paliek un aug bez savu vecāku gādības. Roberts dzimis un audzis sešu bērnu ģimenē, bet tā nu sanācis, ka neviens no viņiem pašu vecākiem nav bijis vajadzīgs. Roberta brāļi un māsas tāpat kā viņš dzīvo audžuģimenē. Viņi ir sadalīti pa vairākām audžuģimenēm. 13 gadus vecais puika spriež, ka beidzot viņam ir ļoti paveicies. Beidzot nozīmē — labu dzīvi pēdējo trīs gadu garumā. Puika bildis: «Kā Sarmīti satiku, tā sajutu, ka viņa ir mana īstā mamma.» Arī Sarmīte, kura kopā ar vīru Valdi reiz lēmuši, ka jāiegūst audžuģimenes statuss, lai palīdzētu kādam bez vecāku rūpēm un mīlestības palikušam bērnam Latvijā, tagad saka — esam satikušies uz mūžu. Viņiem ir pieaugušas meitas, mazbērni un mazais Robis.

Koklei piemīt neierobežotas un neatklātas iespējas

Mazsalaciete IEVA VEIDE no savas koncertkokles izvilina džeza, flamenko ritmus, izspēlē pašas komponētos skaņdarbus. Latviešu tautas instruments ļaujas ķīniešu mūzikas skaņkārtām, franču mūzikas romantikai.

Vidzemes Rehabilitācijas centra (VRC) speciālisti iesaistījās Fizioterapijas dienas norisē.

VRC speciālisti devās uz skolām, darba kolektīviem, rādīja un stāstīja, kā samērā vienkāršu vingrojumu izpilde uzlabo pašsajūtu. Tāpat mudināja izprast, cik nozīmīgi ir laikus meklēt fizioterapeita padomu, apmeklēt konsultācijas, lai neiedzīvotos nopietnākās veselības problēmās.

Rekonstruēts vēsturiskās ēkas 1. stāvs

Valtera Hirtes koka velniņi, medību trofejas, kas bija un ir Mazsalacas novada muzeja pastāvīgās ekspozīcijas, jau atradušas vietu un raisa apmeklētāju interesi jaunajās muzeja telpās. Ar laiku uz jauno ēku pārcelsies arī citas ekspozīcijas, kur pētīti dzimtas koki, novada vēsture.

Dekori darināti no iedzīvotāju dāvinātiem ziediem

Dālijas, rudbekijas, lapsastes, saulespuķes un kannu lapas atradušas savu vietu īpašos puķu pušķos, kas salikti no klūgām un zālēm veidotos traukos pašā mazpilsētas centrā. Sagaidot Zinību dienu, Mazsalacas senioru biedrības «Atbalss» radošie biedri jau sesto reizi gādā par to, lai zaļajā skvērā būtu kāda ziedu rota. Šoruden tas sakritis arī ar floristikas nodarbību sākumu. Ziedu kārtošanu un citu dekoru veidošanu seniori apgūs nodarbībās, jo turpinās ziedot.lv atbalstītais projekts, kas sekmē to, lai pensionāriem ir dažādas iespējas tālākizglītoties, apgūt jaunas iemaņas, dzīvot aktīvi un veselīgi.

Palīdzības kravas no Zviedrijas vairākkārt gadā dodas uz Latvijas novadiem

«Noteikti ir cilvēki, kuri, paņemot maisiem apģērbu, ietaupa uz mazgāšanas līdzekļiem, bet kurš var pārmest? Tas pulveris jau arī maksā. Ja cilvēkam ir smaga situācija, tad arī tas ir atbalsts,» uzsver ZINTA CIMOŠKO. Viņa jau daudzus gadus ir tas cilvēks, kurš sekmē palīdzības kravu no Zviedrijas nonākšanu pie cilvēkiem īstajā laikā un vietā.

Valmieras pilsētas invalīdu biedrības «Atspēriens» valdes priekšsēdētāja ILGA MAURIŅA mudina priecāties par katru dienu un turēt sevī latvietību. Viņa to iemācījusies un neslēpj, ka ir laimīga, izdzīvojot mirkļus un aizejošo vasaru.

Valmieras pilsētas pašvaldības iestāžu un struktūrvienību reorganizācijas rezultātā izveidota Sociālo lietu pārvalde.

Zinību dienas akcijā «Ēd knašāk — palīdzi brašāk!» iesaistījās vairāk nekā 30 restorāni un kafejnīcas no Rīgas, Jūrmalas, Mārupes un Valmieras.

Vakarrīt modē bija gladiolas, asteres un dālijas.

«Katra diena ir skaista, bet 1. septembris ir vēl īpašāks. Tas ir kāda jauna cēliena sākums,» sacīja ne viens vien valmierietis, kurus vakar uzrunājām tirdziņos un veikalos, kur notika pat liela drūzmēšanās, lai bērni tiktu pie kārotā ziedu sveiciena skolotājiem.

Jau 15. gadu Latvijas Bērnu fonda (LBF) Valmieras nodaļa organizēja nometni bērniem ar īpašām vajadzībām. Tajā piedalījās arī bērni no sociālā riska un audžuģimenēm.

Slingu siešanas konsultante Lita Dudele Vidzemes puses  jaunajām māmiņām stāsta dažādus  slingu stāstus.

Pēc sešiem Amerikā pavadītiem gadiem SŅEŽANA JASE atgriezusies mājās un pašlaik strādā par auklīti Mūrmuižas pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaciņa».

«Jaunpalejās» ir tradīcija rīkot dārza svētkus, tādi notiks arī 15. augustā, un šogad tiem ir īpaša nozīme, jo notiks patvēruma mājas svinīga atvēršana.

Daudzbērnu mammas no visas Latvijas tikās nometnē «Atelpa».

«Iedomājies — kā būtu, ja Tu paņemtu atvaļinājumu, ko piedzīvot «Jaunpalejās» valdošajā mierā. Atjaunojoties koku pavēnī. Neviena nepārtrauktai, putnu treļļu pavadījumā saklausīt sievieti sevī. Rodot laiku sen aizmirstam vaļaspriekam vai beidzot palasīt jau noputējušu romānu. Nekur nesteigties. Un nekavēt. Iespurgties smieklos pavisam sievišķīgās nodarbēs. Piedzīvot sevi. Atelpu. No vissvarīgākajiem pienākumiem, kurus veic ik dienu,» tā bija rakstīts uzaicinājumā dalībai daudzbērnu mammu nometnē Beverīnas novada «Jaunpalejās», un uz šo aicinājumu atsaucās vismaz 15 mammas, kuras audzina trīs un vairāk bērnus.