Pagājušajā nedēļā Polijas prese vēstīja par šajā valstī parādījušos iniciatīvu noteikt kvotas viesstrādniekiem no trešajām, Eiropas Savienībā (ES) neietilpstošajām valstīm. Iniciatīva acīm redzami ir mēģinājums ierobežot viesstrādnieku pieplūdumu no Ukrainas, un ļoti ticams, ka iecere arī materializēsies konkrētos likumos, jo viesstrādnieku pūļi no krīzes pārņemtās Ukrainas rada aizvien vairāk galvassāpju Polijas varas iestādēm.
Iepriekšējā nedēļā uzreiz vairāki Vācijas plašsaziņas līdzekļi izteica pieņēmumu, ka šīs Eiropas Savienības (ES) lielvalsts kanclere Angela Merkele ir mainījusi savu nostāju attiecībā pret tā dēvēto divu ātrumu Eiropu un pārgājusi divu ātrumu Eiropas piekritēju nometnē. Nepārprotami par to paziņojusi Eiropas joprojām ietekmīgākā politiķe vēl gan nav, tomēr vairāki viņas izteikumi liecina, ka apgalvojums nav tālu no patiesības.
Pēc visa spriežot, noslēgumam tuvojas kāda ļoti interesanta likumprojekta izstrāde — atbilstoša valdības komiteja ir likusi saprast, ka mēneša laikā izskatīšanai valdībā var tikt virzīts Trauksmes cēlāju aizsardzības likums. Minētajā laika posmā varētu tikt saskaņoti daži atlikušie neskaidrie jautājumi, tostarp par atbildības piemērošanu gadījumos, ja notikusi vēršanās pret trauksmes zvanu skandinātājiem, kā nodēvēti cīnītāji pret dažādām netaisnībām, sabiedrības interešu neievērošanu un citiem līdzīgiem nodarījumiem.
Nupat plašu rezonansi izraisīja Latvijas televīzijas (LTV) raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» secinājums, ka, lai arī valsts tērē ievērojamus līdzekļus krievu valodas mācīšanai skolās un krievu valoda ir otra populārākā svešvaloda Latvijas mācību iestādēs, nomācošs vairākums skolēnu, kas šo valodu it kā ir apguvuši, patiesībā to neprot pat sarunvalodas līmenī.
Pašlaik aktuāli kļuvuši vairāki ar vēlēšanām saistīti jautājumi, pie tam nevis jau pēc dažiem mēnešiem paredzētajām pašvaldību vēlēšanām, bet gan nākamā gada nogalē gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Viens no tādiem ir jautājums par balsotāju reģistrācijas kārtību, kurā pastāv neliela nepilnība.
Latvijas kaimiņvalsts Lietuvas valdība šonedēļ gatavojas pieņemt galīgo lēmumu par nedrošās trešo valstu spēkstacijās ražotas elektroenerģijas importa ierobežošanu, pie tam visiem ir skaidrs, ka šis lēmums vērsts pret Baltkrievijā topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES), kuru būvē Krievijas koncerns Rosatom.
Pagājušajā nedēļā negaidītu ažiotāžu izraisīja trīs Baltijas valstu vēstnieku Vācijā aicinājums tā dēvētās vecās Eiropas plašsaziņas līdzekļiem pārstāt dēvēt Baltijas valstis par bijušās PSRS republikām. Diplomāti visai pamatoti norādīja, ka lielākā daļa Eiropas un pasaules savulaik ir atradusies kā nebūt pakļautībā, taču tas parasti nav iemesls, lai nemitīgi atgādinātu par bieži vien netīkamām vēstures lappusēm.
Nule aizvadītajā gadu mijā daudzi Latvijas iedzīvotāji savu televizoru ekrānos varēja vērot mūsu valsts pirmās amatpersonas, kuras teica svētku uzrunas. Diemžēl pēdējās neatstāja īpaši optimistisku iespaidu, jo patiesībā bija gandrīz par neko, ja iespējams tā teikt.
Gada nogalē tradicionāli ir pieņemts atskatīties uz aizvadīto gadu, kā arī mēģināt kaut nedaudz, taču prognozēt nākotni.
Nesen samērā skaļi izskanēja informācija par Latvijas vēstniecības Ēģiptē rīkoto pieņemšanu, kas dažās publikācijās tika nodēvēta par nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu un vispār tumšu pasākumu.
Pēc tam, kad sabiedrībā sacēlās sašutuma vētra par lēmumu no nākamā gada 1. janvāra noteikt prāvas sociālās iemaksas arī par daļēji nodarbinātiem strādājošajiem, kā valdība, tā valdošās partijas cenšas ieslēgt atpakaļgaitu un rast kādu pieņemamāku un, ko tur liegties, arī saprātīgāku risinājumu.
Nupat Pasaules banka (PB) publicēja savus ieteikumus Latvijas veselības aprūpes sistēmas stratēģijas izstrādei, liekot šausmās saķert galvas pašmāju profesionāļiem. Cik noprotams, tad ieteikumu autoriem nav vispār nekādas sajēgas par kopējo situāciju Latvijā, tāpat tiek izmantoti nezināmas izcelsmes skaitļi un fakti, kam nav nekādas saistības ar realitāti, utt., un, ja šādi ieteikumi tiks ņemti vērā, tad situācija no sliktas pārtaps par katastrofālu.
Kā liecina starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vēl oktobrī publiskotās aplēses, pasaulē kopumā turpina pieaugt parādu nasta — šā gada vidū tā līdzinājās jau 225% no visas pasaules gada IKP jeb 152 triljoniem dolāru, kas ir visu laiku augstākais rādītājs.
Kā ikkatru rudeni, arī šogad plašu sabiedrības uzmanību ir piesaistījusi tā dēvētās deputātu kvotu naudas dalīšana. Tie ir līdzekļi, kas uz nākamā gada budžeta rēķina tiek piešķirti dažādiem projektiem, organizācijām utt. Parasti izdalītās summas nepārsniedz 20 tūkstošus eiro vienam cilvēkam, taču nav retums arī jūtami lielāks atbalsts.
Līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī Latvijā ASV republikāņu nestandarta kandidāta Donalda Trampa ievēlēšana par Savienoto Valstu nākamo prezidentu ir radījusi paniskus noskaņojumus politiskās elites vidū. Gandrīz visiem šķiet, ka Trampa ievēlēšana nozīmē, tautas valodā izsakoties, ziepes, tikai nevienam nav īsti skaidrs, kādas.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Rīgā notika 16+1 sadarbības formāta valstu vadītāju sanāksme. 16+1 — tas ir tāds formāts, kur ar vieninieku tiek apzīmēta Ķīna, bet ar skaitli 16 — Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kuras piedalās skaistumkonkursā par iespējām kaut ko nopārdot Ķīnas valstij vai tās lielajām korporācijām. Tiesa, skaistumkonkurss ir tāds visai savdabīgs, jo, lai arī minētais sadarbības formāts pastāv jau četrus gadus, ķīnieši tā īsti nevar neko nopirkt, jo austrumeiropieši nav spējīgi tā īsti kaut ko pārdot.
Nu jau mazāk par nedēļu palicis līdz vienam no gada svarīgākajiem notikumiem pasaules politikā — ASV prezidenta vēlēšanām. Pēdējām it kā vajadzētu apliecināt ASV kā pasaules vadošās demokrātijas un rietumu pasaules karognesējas vietu un lomu, taču tā vietā priekšvēlēšanu cīņas izvērsušās par nebeidzamiem skandāliem un netīrās veļas mazgāšanu, kas pat daudziem «neticīgajiem Tomiem» liek aizdomāties par ASV varenības norietu.
Pagājušajā nedēļā Saeimā nonāca Valsts kontroles ziņojums, kurā secināts, ka valsts daļas bankā Citadele 2015. gadā tikušas pārdotas par 25 — 75 miljoniem eiro lētāk, nekā bija iespējams. Laiku iepriekš pie līdzīga secinājuma nonāca arī īpaša parlamentārās izmeklēšanas komisija, tomēr neviens negrasās meklēt vainīgos vai atbildīgos, tieši tāpat nekas neliecina, ka tiktu domāts par grozījumiem likumdošanā, lai šādus gadījumus novērstu nākotnē.
Nesen valdībā tika atbalstīti Izglītības likuma grozījumi, kas paredzēs iespēju atlaist valstij un Satversmei nelojālus pedagogus. Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi paredz iespēju darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka, citēju, «persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei vai arī izglītojamam netiek veidota atbilstoša attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti».
Nupat publiskotajā pētījumā Latvijas biznesa gada pārskats 2016 tika secināts fakts, kas gluži labi bija zināms arī bez zinātniska pamatojuma — ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, tamdēļ neizbēgama ir nodokļu palielināšana jau drīzā nākotnē. Pretējā gadījumā vienkārši nebūs iespējams uzturēt sociālo, transporta utt. infrastruktūru.