Iepriekšējās nedēļas nogalē tika oficiāli nodibināta politiskā partija Kustība Par, kuras kodolu veido galvenokārt no «Vienotības» aizgājušie tā dēvētā liberālā (lai nebūtu jāsaka — ultraliberālā) spārna pārstāvji un pārstāves.
Nu jau pāris nedēļas no plašsaziņas līdzekļiem nepazūd ziņas par Vācijas lielveikalu tīkla Lidl iespējamo ienākšanu Latvijā. Lai arī oficiāli nav zināms, nedz kad tas varētu notikt, nedz arī cik veikalu Lidl varētu atvērt Latvijā, ziņas šķiet ticamas, vēl jo vairāk tādēļ, ka desmitgadi iepriekš Lidl jau zondēja Latvijas tirgu, tomēr tad sākās ekonomiskā krīze, un arī Lidl interese par Latviju pazuda.
Nu jau vairākas dienas vismaz Latvijas interneta vidē tiek aktīvi apspriests jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Latvijā lielākā sludinājumu portāla ss.lv īpašnieku konfliktu, pie tam interneta lietotāju un, domājams, arī sabiedrības nomācošs vairākums pavisam noteikti neatrodas VID pusē.
Latvijas kaimiņvalstī Igaunijā nupat viesojās ASV viceprezidents Maikls Penss, kurš tikās ar visu trīs Baltijas valstu līderiem. Tikšanās noritēja prognozējamā gaisotnē, un baltieši no ASV viceprezidenta dzirdēja tieši to, ko cerēja dzirdēt — par ASV atbalstu Baltijas valstu neatkarībai, gatavību pildīt sabiedroto pienākumus utt.
Turpmākais stāsts noklausīts no autora jaunības dienu drauga, kuram darba darīšanās bieži nākas ceļot, tostarp arī uz Krieviju, ieskaitot arī šīs valsts aiz Urālu kalniem esošās lielpilsētas.
Krievijas parlamenta apakšpalātā — Valsts domē — intensīvi tiek apspriesti grozījumi likumdošanā, kas attiecas uz šīs valsts pilsonību, un šīs izmaiņas var ietekmēt arī situāciju Latvijā.
Pēdējo mēnešu laikā aizvien acīm redzamāks kļūst fakts, ka 2014. gadā notikusī varas maiņa Ukrainā nav novedusi pie gaidītajām pārmaiņām šīs valsts iedzīvotāju dzīvē, tamdēļ emigrācija no Ukrainas ir pieņēmusi masveidīgus apmērus, pie tam darba meklējumus kā uz Eiropas valstīm, tā Krieviju dodas arī ļoti daudz kvalificētu speciālistu.
Pēdējo dienu laikā uzmanības centrā nonākušas spekulācijas par to, ka vienu no Latvijas varas partijām — «Vienotību» — pirms nākamā gada nogalē gaidāmajām Saeimas vēlēšanām varētu pamest vairāki redzami šīs partijas tā dēvētā liberālā spārna pārstāvji.
Viena no pēdējā laika aktualitātēm ir tā dēvētās oligarhu sarunas, kuru atšifrējumu publicēja izdevums «Ir». Šajās 2011. gadā notikušajās sarunās trīs vīri, zināmi arī kā «trīs A», un vēl daži sabiedriski aktīvi pilsoņi aktīvi nodarbojas ar ietekmes un valsts dalīšanu. Sarunām ir vienlaikus vairāki aspekti, uz kuriem nepieciešama arī atbilstoša reakcija, pie tam visi šie aspekti ir jāskata kā vienots veselums.
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā runā par godu Saeimas pavasara sesijas noslēgumam kārtējo reizi aktualizēja jautājumu par visas tautas vēlēta prezidenta institūtu mūsu valstī. Vējonis aicināja līdz 2019. gadam paplašināt prezidenta pilnvaras un izšķirties par valsts vadītāja ievēlēšanu tiešās vēlēšanās.
Pirms trim gadu desmitiem tolaik neticamu popularitāti piedzīvojušie «Čikāgas piecīši» dziedāja aizkustinošu dziesmiņu par Ameriku, kur «Jāņu naktī nevar skaļi līgot, jo koijoti tad tevi pārlīgos». Pirms dažām dienām šo rindu autors, sazinoties ar savu Īrijā mītošo draugu, uzdeva viņam pie mums tik tradicionālo jautājumu par jāņošanas plāniem.
Raugoties uz Latvijas politiķiem, regulāri rodas aizdomas, ka krietna daļa tā dēvētās politiskās elites joprojām turpina svārstīties starp Rietumiem un Austrumiem, lai arī daļēji nepieciešamības spiesta, pie tam atklāti atzīt šādu svārstīšanos ir gatavs tikai retais.
14. jūnijs Latvijā ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena — šajā datumā 1941. gadā PSRS varas iestādes no Latvijas izsūtīja ap 15 tūkstošiem cilvēku, kas tika uzskatīti par nelojāliem vai kā citādi nepatika režīmam. Šis datums Latvijā, protams, nav aizmirsts — mēs pieminam un atceramies. Cits jautājums tikmēr ir — vai arī saprotam?
3. jūnijā bez īpašiem pārsteigumiem visā Latvijā tika aizvadītas pašvaldību vēlēšanas. Vispirms jau ir patīkami — nepiepildījās bažas, ka vēlētāju aktivitāte kārtējo reizi būs mazāka nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Vairs tikai dažas dienas palikušas līdz 3. jūnijā gaidāmajām pašvaldību, tajā skaitā, protams, arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes, vēlēšanām. Šī iemesla dēļ ir vērts atcerēties, ka iepriekšējās, 2013. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās savas balsis atdeva mazāk par pusi valmieriešu — nedaudz vairāk par 8,5 tūkstošiem cilvēku jeb 42,8% no visiem vēlētājiem, un pastāv aizdomas, ka 3. jūnijā var tikt uzstādīts kārtējais antirekords.
Nu jau labu laiku Latvijā virmo kaislības ap Valsts prezidenta Saeimai atgriezto likumprojektu, kas paredz no 2020. gada aizliegt alus tirdzniecību plastmasas pudelēs, kuru tilpums ir lielāks par vienu litru. Tagad izskanējusi ideja, ka aizliegums varētu stāties spēkā jau ar 2018. gada 1. janvāri.
Nesen plašu vai vismaz vērā ņemamu ažiotāžu izraisīja ziņa, ka apzagts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis — no dzīvokļa (īrēta) nezināmā virzienā tika aiznests viņa personiskais piezīmjdators un droši vien vēl kādas citas mantiskās vērtības. SAB priekšnieks gan taisnojās, ka nekādas slepenas vai valstiski svarīgas informācijas datorā nav bijis, tomēr kopainu šis fakts īpaši neuzlabo.
Vakar un arī aizvakar Latvijā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā, tika atzīmēta uzvara pār nacistisko Vāciju un II Pasaules kara beigas Eiropā. Oficiālos un neoficiālos pasākumus tikpat ierasti pavadīja arī politiskās kaislības un mēģinājumi noskaidrot, kurš no atzīmēšanas/pieminēšanas veidiem ir pieņemamākais un politiski pareizākais, bet kurš — aizliedzams un visādi citādi apkarojams, lai gan arī esošā situācija — kad katrs var izvēlēties sev simpātiskāko II Pasaules kara Eiropā beigu atzīmēšanas veidu, nav pats sliktākais variants.
Samērā plašu rezonansi kā plašsaziņas līdzekļos, tā politiskajās aprindās ir izraisījis Latvijas valsts kategoriskais lēmums atteikties no jebkādas sadarbības ar Krievijas koncernu Gazprom gāzes vada Ziemeļu straume – 2 būvniecības ietvaros.
Nupat bez īpašas ievērības tika atstāts kāds notikums, kas ilgākā laika posmā ietekmēs ikvienu no mums. Proti, Finanšu ministrija dažās dienās ļoti operatīvi saskaņoja ar sadarbības partneriem — nozaru ministrijām un organizācijām, sociālajiem partneriem utt. — valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. — 2021. gadam projektu, kuru jau 28. aprīlī paredzēts skatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.