Aivars Ustups

Aivars Ustups

Pašvaldības zīmē ceļa karti valdībai

15.Maijs, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Ar pietiekami nopietniem pieprasījumiem pašreizējai un nu jau arī tai valdībai, kas tiks veidota pēc kārtējām Saeimas vēlēšanām, piektdien Daugavpilī pagāja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 29. kongress.

Dažas pārdomas pirms dabas skaitīšanas otrās sezonas

8.Maijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kā jau esam stāstījuši vairākās publikācijās, pērn Latvijā valsts 100 gadu vēsturē pirmo reizi ir uzsākta dabas vērtību ļoti apjomīga apzināšana, kurai dots kopīgs nosaukums «dabas skaitīšana». Tā tiek īstenota Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» ietvaros. Šī projekta izpratnē saudzējamas vērtības ir dabas ainavas ar zālājiem, mežiem, purviem, jūras piekrasti un kāpām, upēm, ezeriem, iežu atsegumiem un sugu daudzveidību. Lai gan Latvija tiek uzskatīta par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē, arī mūsu dabas bagātības tik plašā aptvērumā līdz šim nav apzinātas un, iespējams, arī mums ir vien ierobežotā daudzumā. Tad nu, lai nepazaudētu arī tās vērtības, kas mums dabā tomēr vēl ir,  jāuzzina, kur tās ir un cik to ir.

«Torņu cīņas 2018» — arī pie Burtnieka

8.Maijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Lai gan daudzi gājputniem veltīti pasākumi notika jau aprīlī, par Gada notikumu putnu vērošanā tiek uzskatītas Latvijas Ornitoloģijas biedrības organizētās sacensības «Torņu cīņas». To laikā pieredzējušu putnu vērotāju komandas (3 — 4 dalībnieki) kādā no galvenokārt pie lielākām ūdenstilpēm esošiem skatu torņiem diennaktī cenšas novērot pēc iespējas vairāk putnu sugu. Ir arī sacensības tautas klases komandām, kurām gan putnu sugu noteikšanai ir dotas vien 4 stundas. Nosacītiem iesācējiem ir iespēja pieteikties putnu vērošanā arī brīvajā klasē.

Atdzīvojas Vīsraga taka

20.Aprīlis, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kamēr daudzviet vēl dzima idejas par dažādām takām, kuras ļautu labāk iepazīt Latvijas dabas bagātības un retumus, jau 2006. gadā vienu no pirmajām Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts izveidoja pie Burtnieka — Vīsraga dabas taku. Tā no Burtnieku centra ved uz dabas daudzveidības ziņā vienu no unikālākajām vietām Ziemeļvidzemē. Te pie Ēķinupes ietekas ezerā gadu simtos ir izveidojušās dažādiem, pat retiem augiem bagātas palieņu pļavas, kuras regulāri bagātina palu ūdeņi. Daudzveidīgā augu valsts savukārt te dod patvērumu ļoti daudzveidīgajām, vairāk nekā 1000 kukaiņu, gliemežu un citu bezmugurkaulnieku sugām. Te stāvošu ūdeni apdzīvo sīkspāre, pļavas ezera krastos baldriāna pļavraibeņi. Vērīgie te pamanīs raibgalvas purvuspāri, spilgto purvuspāri un pat ļoti reti kaut kur citur pamanāmo taurenīti — zirgskābeņu zilenīti.

Novērtē Burtnieka smilšakmens atsegumus

20.Aprīlis, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Sākas visā Latvijas teritorijā notiekošās «Dabas skaitīšanas» otrā sezona. «Katrs individuāli, kuram uzticētas noteiktas teritorijas, arī biotopi, sāk, kad vien jau var un kad daba to atļauj,» teica pie Burtnieka stāvkrasta sastaptais Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, ģeologs Dainis Ozols.

Talkas vajadzība Mazsalacā

20.Aprīlis, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Arī Mazsalacai ir savi, var pat teikt, dārgakmeņi. Par 92 tādiem novada un tuvējās teritorijās ģeologu pamanītajiem vēsta Mazsalacā Salacas labajā krastā netālu no upē diezgan paslēpti gulošā Šķesteru dižakmens (4,2 x 3,6 x 2,6 m un nezin cik vēl upes dziļumā) Ziemeļvidzemes ģeoparkā pirms gadiem uzstādītais informatīvais stends «Mazsalacas akmeņi». Tajā lasāms akcents, ka šī ir īpaši nozīmīga ģeoloģijas vieta. Diemžēl šis stends pašlaik ir ļoti ieaudzis brikšņos un ir grūti pamanāms gan Salacā laivotājiem, gan saaugušo krūmu dēļ un bez kādas taciņas gandrīz nav pieejams (tikai zinātājs, ka tur tādam stendam jābūt, to var atrast). Iespējams, ka 92 akmeņu atrašanai un aplūkošanai mazsalacieši papildus Skaņākalna takām varētu veidot vēl vienu ļoti interesantu maršrutu tūristiem. Taču vispirms būtu labi, ja jau pavasara talkā no brikšņiem atbrīvotu šobrīd apslēpto informatīvo stendu.

Cer ierobežot ierēdņu «nopirkšanu»

19.Aprīlis, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Pirmdien Ministru kabineta komitejā skatīja KNAB rosinātos grozījumus «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», kas paredz ierobežot valsts amatpersonu pāriešanu darbā uz kompānijām vai uzņēmumiem, pret kuriem šī amatpersona ir pārstāvējusi valsts intereses tiesā.

Zaļās partijas ambīcijas vai zaļuma piesmiešana

12.Aprīlis, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Bez lieka skaļuma, bet ar pietiekami lielām ambīcijām — pieteikumiem uz izciliem rezultātiem nākamās Saeimas vēlēšanās un savu biedru vēl lielāku klātbūtni valdībā — iepriekšējā sestdienā uz savu nu jau 29. kongresu pulcējās Latvijas Zaļās partijas biedri. Vispozitīvākā gaisotne kongresā bija, kad «zaļos» ministrus — veselības ministri Andu Čakšu un aizsardzības ministru Raimondu Bergmani — kā vai pašus labākos savā valdībā centās slavēt premjerministrs Māris Kučinskis. Viņš arī paguva ieteikt, ka būtu svarīgi, lai nākamajās vēlēšanās Čakša atkal būtu deputātu kandidāte un startētu tieši Rīgas sarakstā. Kā būtisks aicinājums (var pat teikt, ka norāde) bija arī Kučinska teiktais par Latvijas Zaļās partijas un Latvijas Zemnieku savienības kopā būšanas lielo spēku, jo vēlētāji augstu vērtējot tieši ZZS (Zaļo un Zemnieku savienības) zīmolu. Vienlaikus premjers arī izteicās, ka viņām kā šīs partijas darbošanās vērotājam radies priekšstats, ka tās iekšienē daudz kas vēl nav līdz galam izrunāts, un izteica cerību, ka to nu ir iespējams izdarīt kongresā.

Putnu skaļajās pavasara gudrībās ieklausoties

10.Aprīlis, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kopš tāliem gadiem, kad tās aizsāka viens no sava laika gudrākajiem putnu pētniekiem Kārlis Grigulis, aprīlī Latvijā ir Putnu dienas. Valmieras tuvumā  šopavasar šāds pasākums nebija pieteikts, tāpēc atsaucāmies uz lieliska putnu pazinēja (arī lieliska stāstītāja) Mārča Tīruma aicinājumu vērot putnus sestdien Palsmanes parkā, arī gar Palsu un Rauzu.

Kad 1. aprīlis pretrunīgs vai ar dubultu smaidu nāk

29.Marts, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Pietiekami reti ir tādi gadi kā šis (iepriekšējais bija 1956. un nākamais būs vien 2029.), kad kristiešu lielās ticēšanas — Lieldienu — pirmā diena sakrīt ar 1. aprīli — lielāko neticēšanas dienu, kad baidāmies tikt izjokoti. Par kristiešu svētkiem, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, vairumam cilvēku ir pietiekami liela skaidrība, taču par Joku dienas — 1. aprīļa — īpašo vietu kalendārā viena skaidrojuma nav. Tās viena pret otru stāv tik lielā pretrunā, ka kopā, šķiet, nesader nekādā veidā, jo tiek uzskatīts, ka 1. aprīlī ir dzimis Jūdass (cilvēks, kurš, uzdodamies par draugu, Jēzu nodod). Pat vēl vairāk, senāki ticējumi vēsta, ka tieši 1. aprīlī no debesīm cilvēku apmuļķošanai velns nomests. Nav gan teikts, vai tas pietiekami labsirdīgais, kas Latvijas purvos un arī kādā Jaunsudrabiņa romānā mitinās, vai arī tiešām sātaniskais, Bībelē minētais un cilvēku prātus uz ļaunumu kūdošais. Ar to pirmo latvieši tīri labi vienmēr ir mācējuši galā tikt un paši viņu allaž muļķojuši, bet ar otro gan nevienam nekādai sadzīvošanai nevajadzētu būt, jo tas jau kopš kristietības ienākšanas baltu zemēs te tikai un vienīgi no svešas pasaules sātaniskas negantības ir šurpu gādājis un, ja tā labi izvērtē, šodien vēl lielākos apjomos te turpina vairot.

Deputātu nežēlīgā atturēšanās pret pensionāriem

20.Marts, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Starp nedēļas nogalē politikāņu, esošo un bijušo Saeimas deputātu gājputnu čalām, veidojot jaunas ligzdas, sabiedriskajā telpā, manuprāt, pārāk mazu ievērību izpelnījušies divi ceturtdienas Saeimas sēdes Latvijas pensionāriem būtiski balsojumi.

Skaistumu pilnais «mazais leduslaikmets»

16.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Dabas untumi (vai likumsakarības) šoziem ir sagādājuši tādus kontrastus, kādus pat grūti atcerēties. Janvārī Latvijā tika pārspēti pat 11 minimālo temperatūru rekordi dažādās vietās (visaugstākā 1. janvārī +7,2 grādi Bauskā un Pāvilostā), bet februārī jau tika pārspēti 4 minimālās gaisa temperatūras rekordi (viszemākā 23. februārī -27,4 Daugavpilī). Šo kraso temperatūras svārstību sekas, dažādus noslīdeņus, krastu nobrukumus tā īsti droši vien ieraudzīsim vien pavasarī. (Arī Gaujas Stāvajos krastos šoziem atkal nogāzušies vairāki pamatīgi koki.)

Drīz atlidos arī Gada putns — pļavu tilbīte

16.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Jau atgriezušās dažas dzērves, ķīvītes, bet ornitologs Dmitrijs Boiko prognozē, ka putnu masveidīga migrācija šopavasar sāksies vien pēc pāris nedēļām. «Būs īsā laikā ļoti daudz putnu. Viņi pagaidām Polijā vai Lietuvā gaida, un tad būs putnu sprādziens labā nozīmē.»

Par Brīvības laukumu ne tikai Rīgai lemt

13.Marts, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Februārī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja un izlemšanai domes sēdē virzīja ieceri Brīvības bulvāra posmu no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra un Aspazijas bulvāra krustojuma līdz Raiņa bulvārim nosaukt par Brīvības laukumu.

Kopš 1. marta netraucējam līdakas!

6.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Sestdien pastaigā pa aizsalušo Gauju arī palūkojos, kādi lomi ir tur uz ledus sēdošajiem copmaņiem. Kāda zivs dažiem bija vai pašā Valmieras vidū. Taču vienā vietā netālu no bļitkotāja pamanīju arī pāris āliņģos ieliktas ūdas. Atgādināju, ka no 1. marta šie zvejas rīki vairs nav lietojami. Uzrunātais atbildēja, ka neesot zinājis.

Pirmais niedru skulptūru festivāls

6.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Sedas purva teritorijā, lai to aizsargātu kā izcilu biotopu — daudzu putnu ligzdošanas vietu, ir izveidots dabas liegums. Šis purvs ir arī izcila atpūtas vieta putniem pavasaru un rudeņu migrācijas laikā. Diemžēl appludinātās ūdenstilpes strauji aizaug ar niedrēm, daudzviet jau veidojas biezas vienlaidus niedru audzes. Tādas pilnīgi aizaugušas vietas daudzām putnu sugām kļūst nepiemērotas pat ligzdošanai, bet it īpaši nepatīk gājputniem, kuri mēdz atpūsties atklātos ūdeņos. Tādēļ dabas lieguma «Sedas purvs» dabas aizsardzības plāna viens no pasākumiem paredz šo saaugušo niedru novākšanu.

Globālās sasilšanas aukstums

6.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Satraucamies par globālo sasilšanu, bet ne tikai Latvijai, arī visai Eiropai pāri veļas tāds aukstuma vilnis, kāds nav pieredzēts gadu desmitiem. Kas notiek? Meteorologi atbild, ka šis aukstums arī ir viena no globālās sasilšanas izpausmēm, un apgalvo, ka globālā sasilšana notiek pat vēl straujāk, nekā bija prognozēts. Tā viens no vadošajiem itāļu meteorologiem Luka Merkali skaidro: «Ar globālo sasilšanu palielinās gan karstuma, gan aukstuma rekordi. Dienās, kamēr Eiropā sūdzamies par aukstumu, Grenlandes ziemeļos, 700 kilometrus no Ziemeļpola, temperatūra sasniegusi 0 grādus, kas šādā laikā ir 25 grādi virs normas.» Aukstās gaisa masas, kas normālos apstākļos parasti atrodas virs Arktikas, tagad novirzās vairāk uz dienvidiem. Grenlandē vēl pagājušajā nedēļā fiksēto silto laiku pētnieki jau nosaukuši par «anomāliju anomāliju».

Ticības un neticības apliecinājumi

1.Marts, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Laiks, kad daudzi kādreiz izteikti ateisti kļuvuši par it kā dievticīgiem un cītīgi iet baznīcā, acīmredzami pierāda, ka cilvēkiem vismaz kaut kāda ticība allaž ir vajadzīga. Pēdējās dienās šāds ticības jautājums it īpaši attiecināms uz naudas lietām. Esmu pārliecināts, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir pilnīgi vienalga, cik tīrus vai netīrus naudas pārskaitījumus veikusi nepatikšanās iekļuvusī un nu pašlikvidēšanos pasludinājusī ABLV Banka vai kādus tiesas darbus pret Latvijas valsti ir iecerējis Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs. Tāpat galvenokārt laikam gan tikai valdības vīrus un sievas, baņķierus un varbūt arī dažu lielāku projektu realizēt iecerējušu uzņēmēju satrauc tas, kādi kredītreitingi, kāda starptautiskā uzticība būs pārējām bankām, kas turpina darboties Latvijā.

Mēģinājums noņemt lielo bremzi ekonomikai

22.Februāris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Banku satraukumiem pārpilnās nedēļas sākumā valdība tomēr paguva arī lemt, kā ātrāk un uzņēmējiem ērtāk  darbaspēka būtiska trūkuma gadījumā uz atvieglotiem nosacījumiem drīkst piesaistīt speciālistus no ārvalstīm. Tādu vajadzību uzņēmēji jau bija izteikuši aizpērn, kad gandrīz divas trešdaļas no viņiem kvalificēta darbaspēka pieejamību valstī vērtēja kā sliktu vai pat ļoti sliktu. Arī Ekonomikas ministrija bija secinājusi: lai gan Latvijā cilvēku gluži vēl netrūkst, taču saimnieciski aktīvākajos centros ir jau izteikts kvalificētu strādājošo trūkums. Speciālistu ar specifiskām prasmēm it īpaši sāk trūkt apstrādes rūpniecībā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs, kas šobrīd ir tieši tās, kuras varētu vēl vairāk veicināt valsts ekonomisko izaugsmi.