Aizvadītajā nedēļā Vidzemes Augstskolā norisinājās Ziemeļvalstu starpkultūru komunikācijas tīkla (Nordic Network for Intercultural Communication, NIC) 26. konference, kas otrreiz notiek Latvijā, šoreiz Valmierā. Trīs dienu garumā aplūkots plašs tematu loks, kas saistīti ar starpkultūru komunikāciju un kultūru dažādību un to, kā tas ietekmē pilsonisko līdzdalību, uzticēšanās veidošanos, izglītību un pedagoģiju, biznesa vidi, savstarpējo komunikāciju, valodu un medijus.

Pagājušās nedēļas ceturtdienā Valmieras integrētā bibliotēka savu 12. jubileju atzīmēja draugu lokā ar devīzi «izpausmes un vārda brīvība», uz sarunu par 60. – 70. gadu estrādes ansambļiem Kvelde, Vitrium, kā arī vēlākā perioda grupām Vitamīns, Saime un citām aicinot to laiku muzikantus – saksofonistu un basģitāristu Alfrēdu Dulbergu, pianistu un taustiņinstrumentālistu Zigurdu Lazdiņu, solistu Raimondu Prenclavu, bundzinieku Leonardu Zavacki, dziedātāju un ģitāristu Hariju Joniškānu, taustiņinstrumentālistu un akordeonistu Armandu Trambicki un dziedātāju Tatjanu Karro. Tikšanās vakaru atklāja Ulža Punkstiņa izpildītā Gunāra Freidenfelda dziesma Vecmāmiņai, kuru viņš kā maziņš puika dziedājis uz skatuves kopā ar mammu – vienu no Kveldes solistēm Brigitu Punkstiņu.

Jau par tradīciju kļuvis dziedātājas Endijas Rezgales sirds aicinājums – Adventa un Ziemassvētku laikā priecēt klausītājus ar melodiskām un iemīļotām Ziemassvētku dziesmām bez skaņas pastiprinātāju izmantošanas skaistākajos dievnamos visā Latvijā. Īpašā noskaņa tiks radīta kopā ar vienu no starptautiski atzītākajām ērģelniecēm Ilonu Birģeli, vīru vokālo grupu Dižbrāļi, vijolnieci Martu Urtāni, saksofonisti Kristu Fadejevu un koncertmeistari Anitu Cinkmani.

Valmieras pagasta kultūras nama deju kolektīvs Solis ir nolēmis kļūt par vecākās paaudzes deju kolektīvu (F grupa). Turpmāk viņus uz skatuves pieteiksim ar nosaukumu «Deju kopa Solis».

1. decembrī Valmierā noslēdzās 2019. gada Latvijas U19 čempionāts badmintonā. Atšķirībā no iepriekšējo gadu junioru čempionātiem šogad nevienam neizdevās izcīnīt visas trīs zelta medaļas, taču 2001. gadā dzimušās spēlētājas Una Berga un Liāna Lencēviča (Sigulda) savā pēdējā junioru čempionātā dominēja, katra izcīnot divas zelta medaļas. Vīriešu vienspēlēs par pirmo sensāciju parūpējās 2005. gadā dzimušais Valmieras Bērnu sporta skolas badmintonists Rainers Zviedris, kurš jau 1/8 finālā, uzvarot trijos setos (14-21, 21-17, 21-19), no tālākās cīņas atstādināja pērnā gada čempionu Mārtiņu Ķirkumu (Rīga), kurš turnīrā tika izlikts ar 1. numuru.

29. – 30. novembrī LLU Sporta centra 25 m peldbaseinā norisinājās Latvijas Junioru čempionāts peldēšanā, kurā piedalījās 340 sportisti no visas Latvijas. Par Junioru čempionāta medaļām individuālajā un komandu ieskaitē cīnījās jaunieši, kas dzimuši 2002. gadā un jaunāki, un jaunietes, kas dzimušas 2003. gadā un jaunākas.

Trešdien, 4. decembrī, Jūrmalā notika biedrības LSIIDP «Jaunatnes Sporta Fonda» organizētā konkursa «Jaunatnes sporta laureāts 2019» svinīgā apbalvošanas ceremonija.

Medijpratība – vārds, kas ikdienā ienācis nesen. Lai arī radītas nopietnas definīcijas, to var izskaidrot kā spēju izprast saņemto informāciju, to izvērtēt un analizēt. Tiesa, tā nav viegli apgūstama prasme, bet nemitīgi uzlabojama un pilnveidojama gan, turklāt tā jāmācās visām paaudzēm. Varbūt liekas, ka jaunieši medijpratībā ir zinošāki, bet Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, mediju eksperts ROLANDS TJARVE atzīst, ka darbs ar studentiem parāda, ka arī gados jauniem cilvēkiem izpratne par medijpratību ir vāja.

Pēdējo gadu laikā arvien populārāks kļūst veselīga dzīvesveida kults. Šī tendence sniedz iespēju alkatīgajiem brīnumlīdzekļu reklamētājiem iedzīvoties uz to cilvēku rēķina, kuri vēlas atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Jāsaka, ka tas viņiem izdodas! Un, jo vairāk esam gatavi šādiem brīnumiem noticēt, jo vairāk atrodas solītāju. Viens no tādiem brīdi pa brīdim "izlec" acu priekšā, kad internetā meklējam informāciju par veselīgu dzīvesveidu. Laikam jau skatījumu algoritms ir pielāgojies mītam, ka veselīgi, tas noteikt ir arī... slaidi un "tievējoši".

Kādas ir mūsu sabiedrības prasmes diskutēt, izteikt viedokli un uzklausīt kritiku? Vai esam iecietīgi cits pret citu un spējam pieņemt citādo? Sarunā ar Talsu novada domes deputātu Edmundu Demiteru un talsenieci, aktīvu sava viedokļa paudēju, Ventspils brīvostas sabiedrisko attiecību vadītāju Ingu Ieviņu nonācām pie secinājuma, ka vidējais latvietis ir neiecietīgs pret atšķirīgo, bet tas, kāda ir politiskā vide, ir mūsu, sabiedrības, spogulis.