«Kokle neapšaubāmi ir latviskākais instruments. Kā simbols tā redzama arī Brīvības piemineklī, tāpat Raunā ir piemineklis «Koklētāja», un uz mūsu naudiņas arī bija koklīte,» saka Valmieras Mūzikas skolas kokles spēles pedagoģe DACE PRIEDĪTE, kura ar šo instrumentu saistīta nu jau vairāk nekā trīsdesmit gadus.
Latvijā pirmie skautu pulciņi darbību uzsāk 1917. gadā. Ideju no Krievijas atveda latviešu jaunieši, kas Pirmā pasaules kara laikā bija bēgļu gaitās. Padomju Savienības laikā skautu apvienības tika likvidētas vai izceļojušie tās sāka veidot jaunajās mājvietās – Vācijā, Beļģijā, Kanādā, Austrālijā un citviet, kur tie darbojas vēl pašlaik. Sākoties Atmodai, Latvijā atdzimst skautisma idejas, skautu un gaidu vienības izveidojas Valmieras pusē. Šogad Valmieras 4. skautu vienība, kas darbojas Valmieras Viestura vidusskolā, atzīmēja 25 gadu jubileju.
Ķoņu pagasta «Saktās» plašās virtuves centrā joprojām darba kārtībā ir senā maizes krāsns, kas ir tik gudri ierīkota, ka savu siltumu pa tādu kā apli tā tālāk nodod vairāku istabu mūrīšiem. Arī šo māju saimniece EDĪTE KRASTIŅA ir dzimtas centrā, dodama ne tikai sirds siltumu, bet arī latviskās dzīves viedumu pieciem nu jau pieaugušiem bērniem un divpadsmit mazbērniem. «Līdz mazmazbērniem un tam atbilstošajam Lielmātes statusam gan vēl jāpagaida,» ar neiztrūkstošu humoru nosmej saimniece.
2018. gada nogalē Jaunsardzes kustībā aktīvi darbojās un jaunsargu mācību procesā iesaistījās vairāk nekā 8173 bērni un jaunieši, kas gan ir tikai puse no pašas organizācijas izvirzītā mērķa – 2020. gadā cerētā 16000 skaita sasniegšanas.
Sveču liešana ir ļoti sens amats, un tieši sveču formā jau vairākus gadus Rencēnu pagasta Svennēs, kas tuvākā un tālākā apkārtnē pazīstama kā unikālu Sīmansonu dzimtas vīru rokām tapušu metāla izstrādājumu kalve, top interesanta dizaina vaska sveces, manuprāt, vieni no labākajiem atjaunotās Latvijas laika suvenīriem. Sveču meistare IEVA SĪMANSONE stāsta par saviem tik latviskajiem gaismekļiem.
«Jau trīs gadu vecumā es paziņoju, ka būšu māksliniece, vēl pēc gadiem četriem es par to ar brālēnu saderēju uz kasti šampanieša, lai gan tolaik man topā bija limonāde Pienenīte. Taču zināju, ka tantēm Pienenīte negaršo, bet garšo šampanietis, tātad, kad derības vinnēšu, es arī būšu tante un arī man garšos šampanietis. Tomēr brālēns man to kasti nepērk, izliekoties, ka neko tādu neatceras. Limonādi – to jā, to viņš man varot nopirkt,» savas agrīnās mākslinieciskās tieksmes atceras rokdarbniece un tekstilmāksliniece AGNESE VAĻINIECE, kas kopā ar draugu Martinu dzīvo un rada Naukšēnu pagasta Ābelītēs.
Atceroties 17. jūnija notikumus, kad JĀNIS BALODIS diviem cilvēkiem palīdzēja izkļūt no degošās mājas Valmierā, Leona Paegles ielā, viņš min: «Tā bija visparastākā diena, ko es varēju iedomāties savā ikdienā. Biju mājās un darbojos savā pagalmā, bet aptuveni pēc piecām minūtēm jau lecu ārā pa otrā stāva logu. Tas notika tik ātri!» Viņš par savu rīcību saņēma Iekšlietu ministrijas apbalvojuma zīmi «Par pašaizliedzību», ko pasniedza iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš.
«Valmieras Mūzikas skola ir iesākusi mācību gadu, kuram devīze skan «Ar saknēm zemē, ar mūziku dvēselē» un kurš turpināsies 2020. gadā, kad Latvijā pirmā – Valmieras Mūzikas skola – atzīmēs savu simtgadi. Galā pasākums Valmieras Kultūras centrā notiks 2020. gada 10. oktobrī, jo pirmais parakstītais dokuments par mūzikas skolas atklāšanu datēts ar 1920. gada 8. oktobri.»
Pasniegtas «Spēlmaņu nakts» balvas par pagājušā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem teātrī. Par gada labāko aktieri atzīts Valmieras Drāmas teātra aktieris Mārtiņš Meiers.
Pilnībā piekrītu tiem, kuri cenšas slāpēt XIII Saeimas atlaišanas ideju: pavisam derdzīga ir politisku nīkuļu un infotroļļu kompānija, kas organizē parakstu vākšanu. Taču tas netraucē lozungam kļūt arvien populārākam – un reālākam.