Pirmo dzinējmedību rīts medību kolektīvam Mazsalaca šosezon Sēļu pusē – mežā blakus ceļam uz Vērsi – sākās kā parasti. Mednieki (arī pāris mednieces) sarokojoties apsveica cits citu ar medību sākumu un vēlēja jaunus piedzīvojumus. Pēc obligātas dokumentu, ieroču pārbaudes un medību vadītāja stingras drošības instruktāžas tika nolemts, ka šodien medīs tikai lielos dižmedījumus – aļņus, staltbriežus un mežacūkas.
Šovakar, 23. oktobrī, Valmieras Kultūras centrā notiks grupas Triānas parks (angļu valodā Triana Park) koncerts «11». Liesma sazinājās ar grupas solisti Agnesi Rakovsku.
Trešdienas pēcpusdienā Vidzemes Olimpiskā centra futbola stadionā notika Latvijas kausa izcīņas ceturtdaļfināla spēle, kurā Valmiera FC sacentās ar Tukums 2000/TSS komandu, kura šim mačam bija nopietni gatavojusies, īpaši uzmanot valmieriešu uzbrukuma līderi un publikas mīluli Ēriku Punculu.
Kopš 19. septembra sācies ELVI florbola līgas sievietēm turnīrs, kurā sekmīgi cīnās abas mūspuses komandas – Rubene un Rubene -1.
16. oktobrī Valmieras peldbaseinā norisinājās Valmieras pilsētas atklātais čempionāts peldēšanā, vienlaikus sacensības bija arī Latvijas kausa izcīņas I posms. Sacensībās startēja vairāk nekā desmit dažādu organizāciju pārstāvji un tika vērtēti trijās vecuma grupās.
Valmierā patlaban pa vienam nopietnam ielu rekonstrukcijas objektam katrā Gaujas krastā. Pārgaujā tas ir vesels ielu komplekss privātmāju kvartālā, sākot ar Teodora Ūdera ielu, te strādā gandrīz vai mājinieki, jo uzņēmumam Limbažu ceļi jau ilgus gadus sava asfaltbetona ražotne Valmierā, kas ļauj piedāvāt konkurētspējīgu cenu iepirkumos, kur projekts jārealizē līdz pat asfaltētai brauktuvei.
Rudens mēnešos spēkā ir lašveidīgo loma paturēšanas liegums. Taču zivju nārsta laikā ir tik kārdinoši ar mazu piepūli tikt pie treknas zivs uz pannas. To zina arī Valsts vides dienestā, tāpēc pašlaik pastiprināti kontrolē zveju iekšzemes un Baltijas jūras piekrastes ūdeņos, stāsta Liepājas Reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas Resursu kontroles sektora galvenais inspektors Valērijs Štraubis.
Pieaugot iedzīvotāju interesei par aktīvo ūdenstūrismu un atpūtu pie iekšējiem ūdeņiem, upēm un ezeriem, tajos makšķerējot, laivojot, peldoties, ūdenstilpēs bieži tiek pamanītas dažādas problēmas. To cēlonis galvenokārt ir cilvēka ietekme uz dabu, norāda iekšējo saldūdeņu pētnieks Matīss Žagars. Viņš uzskata, ka problēmas, kas rūp cilvēkiem, ir jārisina prioritārā kārtā, jo tas ir iesākums stāstam par ekosistēmas saglabāšanu un cilvēku lomu tajā. "Ir jādara tā, lai ekosistēma būtu līdzsvarā, bet, lai to panāktu, daudz kas ir atkarīgs no saimnieka un saimniekošanas metodēm," pauž M. Žagars.
Laiku pa laikam publiskajā telpā iepazīstamies ar dažādiem Latvijā sasniegtiem rekordiem. Pie tam interesanti, ka ar šīs savdabīgās statistikas vākšanu, apkopošanu un klasificēšanu valstī nodarbojas iestādes, kurām tāpat jau bez šīm izpriecām darbu, kā mēdz teikt, līdz acīm, sekojot līdzi legālajai uzņēmējdarbībai, kas dod īsto pienesumu valsts budžetā nodokļu veidā.
Kādu rītu, nākot uz darbu, biju aculieciniece strīdam starp sētnieci (viņa man neatklāja savu īsto vārdu, bet teica, lai rakstu, ka viņas vārds ir Aija) un kādu sievieti. Sapratu, ka Aija darījusi savu darbu – slaucījusi ietvi un neesot pamanījusi, ka aiz viņas nāk šī sieviete.