Dziesmu un deju svētki bija un būs!
Ar šādu nosaukumu tika pieteikts Kocēnu pamatskolas skolēnu Luisa Paula Rinnera, Kristapa Frēliha un Adriana Pojarkova projekts Valmieras novada jauniešu projektu konkursam.
Ar šādu nosaukumu tika pieteikts Kocēnu pamatskolas skolēnu Luisa Paula Rinnera, Kristapa Frēliha un Adriana Pojarkova projekts Valmieras novada jauniešu projektu konkursam.
Kurš gan labāk zinās, kā dzīvojamās mājas apkārtni padarīt sakoptāku, ērtāku un pieejamāku, ja ne paši tās iedzīvotāji? Kā rīkoties, ja idejas ir, taču, lai tās taptu par realitāti, pietrūkst naudas līdzekļu un vajadzīgs finansiāls atbalsts. Valmieras novadā iedzīvotāju iniciatīvu piepildīšanā iesaistās pašvaldība. Par to, kā šāda līdzdalība izdodas, stāsta Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvaldes attīstības plānotāja LĪGA BIEZIŅA.
Rudens Latvijā ir īpašs – koki ietērpjas zeltainās krāsās, gaisā jūtams patīkams svaigums, un dabā uzturēties ir patīkami.
Mūsu valsts pamatbudžeta ieņēmumi šogad plānoti 10,201 miljarda eiro apmērā, izdevumi – 12,679 miljardi eiro.
Ilgu laiku sabiedrībā ir valdījis uzskats – jo lieta dārgāk maksā, jo kvalitatīvāka. Un varbūt tā arī ir, ja runā par dažādām tehnoloģijām vai sadzīves tehniku, – neesmu liela ne veļasmašīnu, ne datoru eksperte.
26. septembrī Valmierā pirmo reizi notika biznesa un pētniecības sadarbības forums «Radīt vērtību», kas bez pārtraukuma ilga vismaz četras stundas un pulcēja vairāk nekā 150 dalībniekus – skolēnus, pedagogus, studentus, pētniekus un uzņēmējus no visas Vidzemes un citiem Latvijas reģioniem.
Septembris ne tikai atnes rudens dzestrumu, bet ir arī laiks, kad dzeja iziet ārpus grāmatām un piepilda ikdienu ar domām, sajūtām un atklāsmēm.
Šīs nedēļas sākumā Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija aicināja uz forumu «Šķiramies, bet nesāpinām bērnu!».
18. septembrī klientiem durvis vēra dienas aprūpes centrs «Niedres» Vaidavā.
Jau rakstījām, ka šovasar 8. jūlijā to vietējo ražotāju, amatnieku un mājražotāju pulkam, kas savā uzņēmējdarbībā lieto preču zīmi «Radīts Valmieras novadā», piepulcējās vēl septiņi, kopā sastādot nu jau 80 ražotājus, kam novada pašvaldība ir piešķīrusi šīs atšķirības un reizē arī kvalitātes zīmes lietošanas tiesības.