Pēta aļģu potenciālu

K. Bāliņa stāsta, ka RTU Liepājas akadēmijā pētnieku grupa jau vairākus gadus strādā ar izskalotajām aļģēm, radot dažādu materiālu un produktu prototipus. “Viens no pētījumu virzieniem ir papīra izstrāde, kur makulatūra tiek sajaukta ar karaginānu – želējošu vielu, kas iegūta no sārtaļģēm –, un tas aizstāj līmi. Mēs pētām, kā šāds materiāls turas kopā,” viņa skaidro.

Izstrādāti arī citi risinājumi – makulatūras podiņi ar aļģu piedevu, kā arī bioplastmasai līdzīgi materiāli, kurus varētu izmantot, piemēram, iepakojumā. Konsolidācijas granta projektā tapis arī siltumizolācijas materiāla un atkārtoti formējamas bioplastmas prototips. Papildus tam pētnieki analizējuši iespējas iegūt biogāzi un biostimulantus no aļģu biomasas.

Aļģu nozīme zilajā ekonomikā ir daudz plašāka nekā tikai materiālu ražošana. Tās ir arī būtiska jūras ekosistēmas daļa, saka K. Bāliņa. “Aļģes uzņem liekās barības vielas no ūdens. Baltijas jūrā, kur ir augsts piesārņojums no lauksaimniecības, tas ir īpaši svarīgi.” Tās kalpo arī kā dzīvesvieta un barotne dažādiem ūdens organismiem, vienlaikus palīdzot uzturēt ekosistēmas līdzsvaru.

“Vēl viens virziens mūsu pētījumos ir aļģu izmantošana augsto tehnoloģiju jomā,” stāsta K. Bāliņa. Izpētīts, ka no aļģēm iegūto karaginānu var izmantot pārklājumos un baterijās. Savukārt, apstrādājot aļģes pirolīzes procesā augstā temperatūrā un spiedienā, var iegūt biooglekli, ko tālāk izmanto dažādu tehnoloģisku risinājumu izstrādē, tostarp baterijās un mikroshēmu ražošanā.

Runājot par jaunu risinājumu ieviešanu, pētniece uzsver, ka šķērslis bieži vien nav tikai ieradumi, bet cilvēka daba. Viņasprāt, zināmu lomu spēlē arī “slinkums” – tas var kavēt vēlmi meklēt un ieviest jaunas, videi draudzīgākas alternatīvas, taču vienlaikus tieši tas ir virzījis tehnoloģiju attīstību kopumā.

Lai pārvarētu šo inerto domāšanu, pētnieki aktīvi sadarbojas starptautiski – piedalās konferencēs, veido partnerības un meklē jaunus sadarbības virzienus. “Piemēram, sadarbojoties ar bateriju ražotājiem, kļūst skaidrs, ka mūsu zināšanas var būt tieši tas, kas viņiem nepieciešams,” pauž K. Bāliņa.

Pētniece arī uzsver, ka zilās ekonomikas attīstībā var izmantot pieredzi no citām nozarēm, piemēram, lauksaimniecības. “Ir situācijas, kad graudu kaltes ir kopīgas vairākām saimniecībām. Līdzīgi risinājumi varētu attīstīties arī zilajā ekonomikā – zivju vai aļģu apstrādē. Nav nepieciešams, lai katram uzņēmumam būtu sava atsevišķa infrastruktūra, piemēram, aļģu kaltēšanai vai šķirošanai. Var veidot kopīgas sistēmas, kas padarītu šo nozari efektīvāku.”

Trūkst laika un resursu

Lai gan pētniecībā ideju netrūkst, to realizācija praksē bieži vien ir sarežģīta, atzīst K. Bāliņa. “Tas viss atduras pret finansējuma un laika trūkumu. Zinātnieks ne vienmēr ir arī uzņēmējs. Reizēm zinātniekiem nav arī to zināšanu par tālāku ideju komercializāciju,” vērtē K. Bāliņa. “Arī man pašai šobrīd nav kapacitātes, kur projektā radīto produktu attīstīt, jo jālūkojas nākotnes virzienā, kā piesaistīt finansējumu nākamajiem pētniecības projektiem. Bet iespējas ir, piemēram, LIAA un citur. Un tas varbūt ir akmens zinātnieku lauciņā.” Pētniece spriež, ka risinājums varētu būt ciešāka sinerģija, piemēram, starp dažādām fakultātēm universitātē. Tie, kas mācās ekonomiku un biznesa vadību, viņiem varētu nodot “stafetes kociņu”. “Es patiešām gribētu, lai kāds nāktu pie manis un meklētu materiālus un biznesa idejas, jo pēc būtības tādas ir. Domāju, ka katram pētniekam skapī stāv nerealizēti risinājumi.”

Bet, runājot tieši par aļģu realizāciju, uzņēmējs var saskarties ar vairākām grūtībām, piemēram, aļģu pieejamību un kvalitāti. Ja 2025. gadā Liepājā izskaloja 12 000 kubikmetrus ar aļģēm, citā gadā var tikt izskaloti 6000 kubikmetru. Mainās aļģu pieejamība un arī daļa kvalitātes, līdz ar to tas var apgrūtināt stabilu ražošanu.

Pētniece uzsver, ka viņas darbā būtiskākais ir radīt zināšanas, kas var kalpot kā pamats turpmākai izpētei – gan citiem pētniekiem, gan pašai, attīstot idejas nākamajos projektos. “Protams, ja tiek izstrādāts kāds unikāls produkts, par to informē universitāti. Tajā ir arī struktūrvienības, kas palīdz ar komercializāciju, darbojas ideju inkubatori un tiek sniegts atbalsts patentu izstrādē. Tātad iespējas pastāv,” vērtē K. Bāliņa. Tomēr viņa arī atzīst, ka ne vienmēr zinātniekam pietiek pārliecības par idejas potenciālu, un reizēm nepieciešams laiks, lai tā nobriestu. Vienlaikus pastāv risks, ka daļa ideju tomēr paliek nerealizētas.

Foto no Karīnas Bāliņas privātā arhīva

Krastā izskalotā iespēja

Lai gan aļģēs ir vērtīgas īpašības un potenciāls dažādās nozarēs, gan normatīvais regulējums, gan praktiski šķēršļi ierobežo to lietojumu. Par to stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Ligita Kokaine.

“Pēc likuma izskalotās jūras aļģes uzreiz tiek iekļautas atkritumu kategorijā, un tas nozīmē, ka to izmantošanas veidi jau sākotnēji ir ierobežoti. Tāpēc nav tik vienkārši tās izmantot pārtikā vai citos produktos,” norāda L. Kokaine.

Papildus tam jārisina praktiskas problēmas – aļģēs bieži ir smilšu piejaukums, kas jāatdala, un tas prasa tehniski sarežģītus risinājumus. Tāpat krastā nonāk nevis viena konkrēta suga, bet dažādu aļģu sajaukums – neviendabīga masa, ko ir grūtāk izmantot tālākā pārstrādē, īpaši gadījumos, ja nepieciešams precīzs un nemainīgs sastāvs.

Vēl viens būtisks faktors ir kvalitāte un drošība. “Izskalotajās aļģēs var būt, piemēram, E.coli baktērijas, īpaši vietās, kur cilvēku vairāk, kā tas ir arī Liepājas pludmalē. Tas nozīmē, ka pirms jebkādas izmantošanas ir jāveic analīzes, bet tās procesu sarežģī,” skaidro L. Kokaine. Turklāt aļģes krastā nonāk dažādās sadalīšanās stadijās – tās ne vienmēr tiek savāktas uzreiz, bet žūst krastā labu laiku. Atkārtoti ieskalojas jūrā un atkal izskalojas krastā, tā vēl vairāk zaudējot kvalitāti un izmantošanas iespēju.

Tomēr pētījumi rāda, ka aļģēm ir arī būtisks potenciāls. “Analīzes liecina, ka tās var izmantot, piemēram, par papildu materiālu videi draudzīga iepakojuma ražošanā. Jo īpaši sārtaļģēm piemīt īpašības, kas ļauj materiālam saglabāt izturību un elastību arī mitros apstākļos,” viņa stāsta. Šajā jomā jau veikti eksperimenti, tostarp sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, kur radīti izturīgāki papīra materiāli un podiņi, kas vienlaikus bagātina augus un sekmē augšanu. L. Kokaine uzsver, ka tieši šādi lietojumi var kļūt arvien aktuālāki, jo pieaug pieprasījums pēc videi draudzīgiem risinājumiem un alternatīvas plastmasai.

Par aļģu audzēšanas iespējām Baltijas jūrā viņa pastāsta, ka situācija pie Latvijas krastiem būtiski atšķiras no tās, kas ir citviet. “Baltijas jūras austrumu daļā, tostarp pie mums, aļģes faktiski neaudzē, kamēr, piemēram, Vācijas un Dānijas piekrastē ir pilotprojekti šajā jomā,” viņa turpina. “Latvijas piekrastē dominē smilšaina un akmeņaina jūras grunts, daudzas teritorijas ir aizsargājamas, kas padara gan ievākšanu, gan audzēšanu sarežģītu vai pat neiespējamu.”

Vienlaikus pētnieki saskata potenciālu dažu sugu audzēšanā nākotnē. “Teorētiski audzēšanai varētu būt piemērotas zaļaļģes, ko redzam arī krastā kā zaļu masu, un tās varētu audzēt uz virvēm, taču Latvijā pagaidām vēl nav praktiski izmēģināts,” norāda L. Kokaine. Arī citas sugas varētu būt perspektīvas, taču šobrīd šī joma vēl ir attīstības sākumposmā.

Aļģes ir bagātas ar vērtīgām vielām un var tikt izmantotas arī citos veidos, piemēram, dzīvnieku barības piedevu ražošanā. “No aļģēm var iegūt ekstraktus, kas uzlabo dzīvnieku gremošanu un palīdz samazināt antibiotiku lietošanu. Tas ir īpaši aktuāli laikā, kad arvien vairāk domājam par veselīgāku pārtiku un ilgtspējīgu ražošanu,” viņa skaidro, piebilstot, ka šī joma vēl piedāvā daudz neizmantotu iespēju.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild SIA "Kurzemes Vārds".