«Tas, kas neies laikam līdzi, atpaliks strauji,» – tā, izrādot sava uzņēmuma SIA «Zaļās pēdas» 2003. gadā Jeru pagasta «Zeltos» izveidoto mēbeļu galdniecību, teica vietējais uzņēmējs KĀRLIS ZEMĪTIS.

Rīt Rūjienā Latvijas valsts 100. gadadienas sarīkojumā «Katra doma, ko domāju» Rūjienas novada domes Atzinības rakstu par Rūjienas vārda popularizēšanu saņems arī aušanas meistare VIJA RULLE. Vai gan skolotājai var būt lielāks gandarījums, ja viņas audzēknes šo pasākumu daiļos tik dažādas un krāšņas!

Bērnības lielākais gardums NATĀLIJAI ZELTIŅAI bija sarkans tomāts, uzlikts uz ķieģelīša rupjmaizes šķēles. «Liesma» jau vairākkārt vēstījusi par kolekcionāres aizrautību, kas gadu gaitā ir tikai augusi. Šoruden par godu šim nakteņu dzimtas augam nosvinēti jau otrie Tomātu svētki, kas novada vārdu padarījuši zināmāku plašākai sabiedrības daļai.

Beverīnas novada SIA Carling lielākā vērtība ir kvalificētie un zinošie darbinieki. No trim cilvēkiem komanda šobrīd izaugusi līdz aptuveni 30 darbiniekiem. Firma ir starp lielākajiem nodokļu maksātājiem Beverīnas novadā. Tomēr tas nebūtu iespējams bez uzņēmuma augstās kvalitātes latiņas un veiksmīgi realizētajiem projektiem, kas runā paši par sevi un tiek atzinīgi novērtēti Norvēģijas tirgū.

Būvuzņēmuma SIA Sanart valdes priekšsēdētājs ARTIS KNOKS uzaicināts uz svinīgo pieņemšanu pie Valsts prezidenta. Mūsu sarunu sākot, pats atzīst, ka tas viņam bijis pārsteigums.

«Maruta mūsu novadā, sevišķi jau Ķoņu pagastā, lielu darbu ieguldījusi pagasta vēstures apkopošanai līdz pat mūsdienām, pēdējos gados rīkojot dažādas latviskas saiešanas ar dziesmām, dančiem, rotaļām, kas sasaucas arī ar valsts jubilejas reizi. Šobrīd gan Maruta ir pelnītā pensijā, bet ik pa laikam dažādos pasākumos viņa ir redzama un jūtama,» tā MARUTAS KRASTIŅAS, kas ielūgta uz Latvijas simtgadei veltīto svinīgo koncertu vietā, kur tapa Latvijas valsts – Nacionālajā teātrī, veikumu raksturo Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments.

Uzņēmējs AINIS DUKURS uz sarunu par šodienas vizīti pie Valsts prezidenta ierodas nevaļīgs – drīz jāved sieva uz konsultāciju, jo jau Latvijas nākamās simtgades sākumā ģimenē gaidāms vēl viens priecīgs notikums –  pirms Ziemassvētkiem Dukuru sešus un četrus gadus vecajām atvasēm pievienosies brālītis vai māsiņa.

Tā ar smaidu saka mana sarunas biedrene, dzīvesgudra kundze. Gan tāpēc, ka dzimusi skolotāja ģimenē un pati tikai šajā mācību gadā sev devusi brīvlaišanu no darba Ēveles pamatskolā, gan tāpēc, ka savā mūžā no Cēsīm, kur dzimusi, cauri Priekuļiem – pirms kara – un Vecpiebalgai – jau pēc kara – nonākusi Ēvelē, tuvu mātes dzimtajam Ērģemes pagastam. Daudz ko savām acīm pieredzot un pārdzīvojot. Liesmas lasītājiem IRIDA JUKĀME vairāk zināma kā pirmā un joprojām vienīgā Ēveles pagasta tagad jau senioru deju kopas Ēvele vadītāja. Tiekamies ar viņu pērn atjaunotajā Ēveles kultūras namā, kur ikdienā saimnieko Iridas kundzes meita Anda Jukāme.

Mūsu valsts ieiet savā otrajā gadsimtā – ļoti ticams, ka tas būs nesalīdzināmi mierīgāks, raženāks un cilvēciskāks nekā tagad aizvadāmais. Pārāk vēsturiski vētraina, likteņa līkločiem bagāta, ar aklām cerībām un rūgtu vilšanos piesātināta, asinīm un asarām slacīta bija šī simtgade, un tāpēc mums ir neiespējami uz to atskatīties tikai ar viegli smeldzīgu nostalģiju.

Ir tāda sirreāla sajūta. It kā ierasta novembra ceturtdiena, un skaidri zināms, ka tieši pēc nedēļas būs tāda pati ceturtā nedēļas diena. Tomēr šī nedēļa, arī šīs dienas laikam tādas īpašas. Jo  pēdējās kādā laika nogrieznī, ko mēs lepni varam saukt par savas valsts pastāvēšanas laiku. Par pirmajiem simt gadiem. Jau 19. novembra rīts atnāks Latvijai otrajā gadu simtenī. Tātad – pavisam citāds.