Kad izglītības iestādēs ir noslēdzies aktīvais bērnu runas un valodas pārbaudes laiks, tad arī jomas speciālisti – logopēdi – pēc dažu gadu pārtraukuma 24. oktobra pēcpusdienā varēja sanākt kopā Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra pirmsskolā uz pirmo tikšanos. To atklāja iestādes direktores vietniece Iveta Dobelniece, uzrunājot klātesošos ar laba vēlējumiem turpmākam darbam.
Limbažu muzeja izstāžu zāles un vēstures ekspozīcija atrodas 19. gs. sākumā celtajā Rīgas rātes jaunajā pilī jeb Pilsmuižas pārvaldnieka ēkā Burtnieku ielā 7.
Dienā, kad zeme ar debesīm dejoja, sagriezdama kārtīgu negaisa virpuli virs Valmieras, Optibet Virslīgas spēlē tikās tiešās konkurentes par vienu no ceļazīmēm uz nākamā gada Eirokausiem – VALMIERA GLASS VIA un FK Spartaks.
Pēc tam, kad divus gadus tika vadīta Vidzemes Augstskolas Studentu apvienības (ViASA) komanda, 4. kursa studente Edīte Mežciema atvēra ceļu citiem, ļaujot kandidēt uz ViASA prezidenta amatu. Konkurence nebija sīva, jo savu pieteikumu iesūtīja vien Paula Rasa Pudāne, bet, ņemot vērā balsošanas politiku, tas nebūt nenozīmēja, ka sevi nebūs jāpierāda studentu priekšā. Taču Paulas Rasas idejas, nostāja un sevis pozicionēšana pārliecināja ikvienu studentu, un vienbalsīgi tikai nolemts par labu Rasai!
No 1. novembra līdz 16. janvārim Vidzemes Augstskolā (ViA) norisināsies jauno studentu uzņemšana maģistra līmeņa studiju programmās «Biznesa vides vadība» un «Virtuālā realitāte un viedās tehnoloģijas», piedāvājot 30 valsts apmaksātas studiju vietas.
Valsts policijas Valmieras iecirknis meklē 2005. gadā dzimušo Robertu Gravu, kurš no šī gada 25. oktobra atrodas patvaļīgā prombūtnē, kā arī nav zināma zēna atrašanās vieta.
Administratīvi teritoriālās reformas ieviesēji sola, ka palielinātos novados augs ekonomiskā aktivitāte. Pēc dažiem gadiem to apliecinās pieaudzis (vai tomēr ne) darba vietu un jaunu uzņēmumu skaits, tajos ieguldītā kapitāla apjoms. Taču kur šodien sakņojas šāda valdības un VARAM ierēdņu pārliecība?
Šodienas «Liesmas» pielikumā «Globālais un lokālais» rakstu par to, cik lieli patērētāji esam, cik esam gatavi pirkt par lielu vai mazu naudu, lai pildītu savu drēbju skapi, un cik grūti mums, izrādās, ir no labām, bet vairs nevajadzīgām lietām šķirties.
Tā tiešā un pārnestā nozīmē varētu nosaukt piektdien aizvadīto kārtējo Pēcpusdienu ar mēru, kas šoreiz atšķīrās no iepriekšējām. Valmieras mērs Jānis Baiks itin labi iejutās moderatora lomā, jo galvenie runātāji šoreiz bija citi: diskusijas tēmas rosinātājs un SIA VALPRO valdes priekšsēdis Aivars Flemings, kā arī veselības aprūpi pārstāvošs kvartets – Valmierā un arī Vidzemē lielākā mediķu kolektīva SIA Vidzemes slimnīca valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs, ģimenes ārste Guna Poikāne, Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča un Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļas vadītājs Kalvis Latsons.
Kādā rudens vakarā, tas gan bija pirms pāris gadiem, ar savu taksīti devos ierastā pastaigā. Nogriežoties gar tā saucamo Apaļo veikalu, degunā iesitās kodīga smaka. Dūmi bija apņēmuši lielu daļu ielas garuma, tāpēc ik pa brīdim mēģināju aizturēt elpu. Sākotnējā doma – vai tikai kaut kur tuvumā nav izcēlies ugunsgrēks, taču, ieskatoties rūpīgāk, pamanīju, ka vienā no mājām dārzā sakurts liels ugunskurs, kurā tika dedzinātas kaudzē sagrābtās koku lapas. No pastaigas svaigā gaisā diez kas nesanāca...
Atzīšos, līdz tam aizliegumu dedzināt lapas uzskatīju par nedaudz pārspīlētu – tā gadu gadiem darīts, tāpat kā gadu gadiem pavasaros svilināta kūla. Taču negatīvas sekas, kas radušās cilvēku nepareizas saimnieciskās darbības rezultātā, – ozona slāņa noārdīšanās atmosfērā, ogļskābās gāzes uzkrāšanās atmosfēras augšējos slāņos, skābie lieti un noturīgā ķīmiskā piesārņojuma veidošanās – tas nu jau ir nopietns signāls cilvēcei un katram no mums atsevišķi, ka domāšana ir jāmaina.
To apstiprina arī pētījumos iegūtie pierādījumi.