Es negribu no Ekonomikas ministrijas prasīt naudu, man ir divi ieteikumi, kā varētu tikt pie naudas. Pirmais ir par alus nozari. Šobrīd es ar savu komandu nopietni apsveru iespēju Valgā atvērt interneta veikalu alus tirgošanai internetā alus garšu kolekcionāriem visā pasaulē. Lai tur, Igaunijā, maksātu pievienotās vērtības nodokli, lai tur maksātu arī akcīzes nodokli.
Piekritīsiet, ka mums, valmieriešiem, laiku pa laikam, uzņemot tuvus vai tālākus viesus, gribot negribot nākas iejusties gida lomā. Tā arī man nesen pēc kāda pasākuma Valmierā negaidot bija jākļūst par nelielas rīdzinieku grupiņas pavadoni. Pie tam šajā kompānijā daži cilvēki Valmierā nebija viesojušies vairākus gadus, tādēļ viņi mani lūdza parādīt tieši pēdējo gadu ieguvumus. Pildot gida pienākumus, pats jaukākais, manuprāt, ir tieši tas, ka pie viena arī tu pats uz savu dzīves vietu paraugies it kā caur cita acīm un pavisam no cita skatu punkta.
Valmieras 736. gadadienas svinību otrās dienas ieskaņa, turpinot mūspuses labākās tradīcijas, bija atvēlēta mājražotāju, zemnieku saimniecību un amatnieku ražojumu tirdziņam.
Pagājušajā nedēļā kafejnīcā «Tērbata» norisinājās jau otrais stāstu vakars, kurā četri cilvēki, kas saistīti ar Valmieru, dalījās ar savu dzīves stāstu, dzīvojot citā valstī, un ar pieredzi, atgriežoties Latvijā. Klātesošie varēja uzdot jautājumus par kontaktu veidošanu jeb tīklošanos un lietu kārtību citviet, tāpat runātāji iedvesmoja būt atvērtākiem pret jaunām idejām un būt drosmīgākiem. Pasākumu organizēja Vidzemes plānošanas reģions, biedrība «Ar pasaules pieredzi Latvijā» un Valmieras attīstības aģentūra.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Skrīveru zemkopības institūta speciālisti Burtnieku novada sēklkopības saimniecībā «Adzelvieši» tur ierīkotajos izmēģinājumu laukos nesen organizēja interesentu kupli apmeklētu lauku dienu par dažādu nektāraugu, zaļmēslojuma un slāpekli piesaistošu augu audzēšanu un izmantošanu.
Beverīnas novada aktīvās jaunietes piedalījās Valmieras pilsētas svētku tirdziņā Jēgums Raiņa ielā, kur blakus pieredzējušajiem tirgotājiem piedāvāja pašu šūtos un izdaiļotos auduma maisiņus.
Vasara aiziet savā noslēdzošajā fāzē. Valmieras skolās vēl valda klusums, pie dažas aktīvi rit renovācijas darbi. Jaunatnes centra «Vinda» dažās telpās arī notiek remonts, gatavojoties jaunajai sezonai.
Vārdi "administratīvi teritoriālā reforma" šogad Latvijā atkal ir īpaši aktuāli. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aktīvi rīko konsultācijas ar novadu deputātiem par iecerēto reformu. Pašvaldību attieksmē pret piedāvātajām pārmaiņām pagaidām iezīmējas tādas kā trīs līnijas. Daļa nogaida. Īpaši tas raksturīgs reģionālās attīstības centriem, kuriem tāds statuss arī paliks. Ja pievienos mazākos novadus, neko darīt – pieņems. Savukārt daļa no tiem, kuriem draud pievienošana, protestē. Sevišķi jau novadi, kuri kaut nelieli, tomēr noteiktās funkcijas veic. Vēl ir pašvaldības, kas it kā piekrīt reformai, vien sūdzas par ministrijas piedāvāto modeli, tāpēc izvērtē citus iespējamo pārmaiņu variantus. Taču pašreizējiem notikumiem un plāniem ir arī krietni sena priekšvēsture.
Ģimenes ārstes LĪGAS BĪLĀNES prakses atvēršana šī gada martā bija notikums ne tikai Saldus novada Lutriņu pagasta iedzīvotājiem, kas pēc iepriekšējās dakteres aiziešanas pensijā nepalika bez primārās veselības aprūpes, bet arī tādēļ, ka pagājuši 20 gadi kopš jauna ārsta atnākšanas. L. Bīlāne pastāsta, ka otra jaunākā ģimenes ārste Saldus novadā strādā kopš laika, kad Līga bija vidusskolniece un pati reģistrējās pie viņas par pacienti.
Ikšķilieši protestē, pašvaldības šķendējas par informācijas un dialoga trūkumu, atsevišķas pat paudušas gatavību vērsties tiesā. Tā visa cēlonis ir plānotā administratīvi teritoriālā reforma, un jau šobrīd skaidrs, ka pašvaldību apvienošanās nenoritēs viegli. Taču raiti nav klājies arī Igaunijai, kur šāda reforma notika pirms pāris gadiem.