Pētījumos atklāts, ka katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā iegādājas astoņus jaunus apģērba gabalus. Bet cik viņš glabā, atdod, izmet?

Lai arī aptaujas rāda, ka tieši jaunieši ir viskūtrākie atkritumu šķirotāji, tai pašā laikā viņi ir pirmie, kas gatavi domāt globāli, atsakoties no plastmasas iepakojuma un pievēršoties zaļajam dzīvesveidam. Šajā sakarā iztaujāju Valmieras Viestura vidusskolas absolventes ELIZABETI LOČMELI un ELVITU ALKSNI, kuras skolas laikā tika iesaistījušās Ekoskolu kustībā, kā arī pārstāvējušas savu skolu Eiropas jauniešu Ūdens parlamentā un šobrīd, jau esot studentu ādā Rīgā, joprojām turpina dzīvot zaļi.

Paradoksāli, taču Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas basketbolisti šosezon krietni labāk jūtas izbraukumā nekā pašu mājās. Tam par apliecinājumu bija arī piektdienas Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas mačs Rakverē, kur viesi turpināja cīņu par uzvaru līdz pat mača pēdējām sekundēm... Kaut kur tie daži punkti tomēr mūsējiem palika, un to šoreiz panākumam pietrūka.

Vakar ar lielu pompu visai valstij tika paziņots, ka Saeimā iesniegts izskatīšanai valdības, faktiski VARAM, sagatavotais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts, tautas valodā sakot, reģionālās reformas projekts. Nezinu, vai citur tas tika pieminēts, bet savā auto radio Skonto ēterā skaidri sadzirdēju arī ļoti būtisku piebildi – likumprojekts nav saskaņots ar Pašvaldību savienību un Lielo pilsētu apvienību.

Vakar Saeimas likumdošanas procesa «dzirnavās» tika ielaists valdības iecerētās pašvaldību reformas pamatdokuments – projekts grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot no 119 tagadējām izveidot 39 vietvaras. Vai tomēr, kas nu jau kļuvis daudz ticamāk, vēl vairāk.

Skolēnu brīvlaiku daudzi sākumskolas vecuma bērni pavada, piedaloties nodarbībās, kuras sarūpētas Valmieras Jaunatnes centrā  «Vinda».

Stokholmā viņu sauc Georg Thars, Rīgā, Valmierā, Cēsīs un citur Latvijā viņš ir Juris Tārs. Mans sarunas biedrs ir vīrs kurš līdz pat šai baltai dienai nezina savus radu rakstus pirmskara Latvijā. Ilgus gadus Juris nodzīvojis Zviedrijā, taču savu īsto mīlestību atradis jau atjaunotajā Latvijas Republikā un kopš 1994. gada dzīvo ar vienu kāju Stokholmā, ar otru Rīgā. Jura dzīves gājums ir bezgala interesants, vairākiem liktenīgiem pavērsieniem pilns, papildus citiem darbiem viņš ir arī rakstnieks un gleznotājs, taču bez ekskursiju vadītāja bijis arī zvejnieks, kantora darbinieks un pat taksists. Vienā lappusē to neizstāstīt, mēģināšu no četru stundu garās sarunas šovasar Valmierā izraut interesantāko.

Valmieras novada fonds turpina aktīvi darboties, atbalstot dažādas norises pilsētā un apkārtējos novados, bet fonda darbā notikušas arī pārmaiņas.

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji oktobrī devās uz Briseli, lai iepazīstinātu teju 70 interesentus ar jaunradīto virtuālo platformu – politikas rīku apkopojumu pieaugušo izglītības piedāvājuma pilnveidei.  Klātesošo vidū bija galvenokārt Eiropas valstu vietējās politikas veidotāji, kā arī sociālās un kohēzijas politikas ieviesēji un citi interesenti, kurus interesē pieaugušo izglītības politikas aktualitātes.

Rudenī mēdz teikt, ka beidzot būs laiks lasīšanai, tāpēc tuvplānā skatījām kādu īpašu bibliotēku. Režisors Oļģerts Kroders esot izlasījis visu savu bibliotēku, un tajā ir vismaz 10 tūkstoši dažādu grāmatu un periodikas izdevumu.