Viedokļi

Tāpat kā vairākiem citiem latvju politikas apcerētājiem un aprakstītājiem (dažkārt – apzelētājiem), manī vēlēšanu priekšvakarā cīnās divējādas sajūtas.

Pie baltajiem un greznajiem galdiem diktatori norāj paklausīgos komandas biedrus, ka nav drīkstējuši pieļaut kartupeļu krīzi.

Pagājušajā nedēļā Valsts kontrole nāca klajā ar atzinumu, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu Latvijas nacionālajā aviokompānijā airBaltic atgūšanai.

Šīs manas pārdomas ir jāuzsāk ar to, ka šobrīd nemeklēju jaunu darbu, tomēr man patīk paskatīties, kāds darbaspēks Valmierā un novadā ir nepieciešams.

Kamēr labākie no labākajiem vētītājiem līdz rudenim starp vairāk nekā 40 pretendentiem meklēs Latvijas valstij gandrīz pilnībā piederošās aviokompānijas airBaltic jauno vadītāju, tikmēr ar pavisam nepatīkamiem secinājumiem par lidsabiedrības finanšu lietu pieskatīšanu nākusi klajā Valsts kontrole.

Senas Vidzemes sētas loga rūts bija vesela, bet otra, kas tai blakus, bija lauskās, un nevarēja saprast, vai izsista, vai drīzāk plīsis stikls, siltajam laikam pārejot salā, vai pašam loga rāmim brūkot.

Interesanti, kāpēc kāda cita partija, kas cīnās par novada domi, nereģistrēja viena kandidāta sarakstu, piemēram, Jūrmalā? Būtu kampaņai vairāk naudas, krāsaināki bukleti, ar tiem pilnākas novadnieku past­kastes...

Valmierai un pat visam Valmieras novadam ar putniem allaž bijušas problēmas.

Iespējams, ne viens vien mājdzīvnieka īpašnieks nesen pievērsa uzmanību ziņai, ka valsts iestādes, tajā skaitā Tieslietu ministrijas un Zemkopības ministrijas personās, ir sākušas strādāt pie tāda valstiski svarīga jautājuma kā suņuku un kaķu mantošanas sakārtošana. Kas vienlaikus gan ir arī stāsts ne tikai par mājas mīluļiem.

Man nekad tā īsti nav patikuši motorolleri kā pārvietošanās līdzeklis – tie ir diezgan skaļi un, man šķiet, arī nestabili.

Viena no lietām, kas jau gadiem nebeidz izbrīnīt (un nepavisam ne šī vārda labākajā nozīmē) valmieriešus, acīmredzami ir Valmieras tirgus. Kas uz kopumā sakārtotās un safrizētās pilsētas centra un apkaimes fona aizdomīgi izskatās pēc sava veida vēstures relikta.

Pagaidām nav dzirdēts, ka Latvijas aviokompānijas airBaltic kopumā tīri modernie gaisa kuģi būtu pārstājuši vagot debesu plašumus savās ierastajās trasēs.

Cilvēks, kurš, gaismas neredzēdams, nokāvies ar dzīves grūtībām vai vēl nav nonācis tajā dzīves posmā, kas liktu uz visu paskatīties no nemateriālās puses, nesteigsies piekrist, ka tāda eksistē.

Latviju pārņem jauns cenu kāpuma vilnis. Protams, politiķi nespēj palikt malā un par visu vari cenšas problēmai, kā smejies, vēl piesviest savas piecas kap..., tpū, centus.

Lai nu kāds šogad mums tas pavasaris trāpījies, tomēr siltums konsekventi pārņem Latviju arvien vairāk, aicinot mūs visus doties tuvākos vai tālākos zaļumos.

Pirms neilga laika šo rindu autoram apstākļu sakritības dēļ bija iespēja pabūt kādā pasākumā, kas bija paredzēts reģionālā mazā un vidējā biznesa izglītošanai un apmaksāts galvenokārt no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem ar piešprici no valsts budžeta.

Lai arī vairums skolas vecuma bērnu ir pārliecināti par savām digitālajām prasmēm, realitāte atklāj būtiskus trūkumus izpratnē par drošību tiešsaistē. Pastāv ievērojama neatbilstība starp skolēnu pašvērtējumu un praktisko zināšanu pārbaudes rezultātiem.

Varbūt nākotnē cilvēki būs iemācījušies sazināties telepātiski, bet līdz tam vēl vairāki miljoni gadu, un arī tad, visticamāk, neiztiks bez rakstības, zīmēm un simboliem, kas pēc būtības neatšķirsies no tiem, kurus zīmēja senie alu cilvēki.

Eksperti prognozē, ka Latvijā nākotnē strauji pieaugšot elektro­enerģijas patēriņš – līdz 2030. gadam par vairāk nekā 40%, sasniedzot aptuveni 10 TWh (teravatstundas) gadā.

Re, kā tomēr tajā dzīvē iet! Latvieši neticēja, ka grupa «Tautumeitas» nokļūs Eirovīzijas finālā.