Viedokļi

Mūsu (ne tikai tagad) valdošie politiķi ir kā sinoptiķi, kurus dzirdot solām saulainu laiku, roka pati stiepjas pēc lietussarga. Jo īpaši tad, kad tiek runāts par nodokļiem.

Par rūpnieciskās ražošanas attīstību un virzību uz eksportu Latvijā tiek runāts no lielām un mazām tribīnēm, tas tiek uz papīra likts dažāda svara dokumentos – prognozēts, virzīts, solīts... 

Valsts svētki, protams, ja tie patiešām ir īsti, nevis formāli svētki, savā ziņā līdzinās ģimenes pasākumiem.

Šķiet, ka tikai nupat gads ir sācies, bet jau ātriem soļiem aizrit maijs, un tas nozīmē, ka drīzumā sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks.

Cik tad sen, kad arī Liesma bija ierauta batālijās ap desmitgades pasažieru pārvadājumu konkursu Latvijā, kur iepriekšējā Autotransporta direkcijas vadība par varītēm mēģināja iedalīt daudzus miljonus vērtās lotes ne tikai līdz tam godprātīgiem un nozarē atzītiem pasažieru pārvadātājiem, bet arī vairākiem apšaubāmas reputācijas kantoriem, kuros patiesā labuma guvēji bija ne tie godīgākie uzņēmēji.

Tas bija 90. gadu otrajā pusē, kad jau tolaik pazīstamais folklorists un šīs kustības līderis Andris Kapusts vasaras sākumā bija mērojis tālo ceļu no Rīgas uz Rūjienas tautskolu, lai ar tās vadītāju Anitu Vīksnu apspriestu starptautiskā folkloras festivāla «Baltica» norisi Rūjienas pilskalnā.

Saimnieciskās ziņas no ziemeļiem kopš gada sākuma kļūst arvien pesimistiskākas, to vērtējumos ieskanas arvien histēriskākas notis. Tauta un veikalnieki ar bezspēka šausmām gaida 1. jūlija «fiskālo pastardienu».

Nupat var jau gaisā just spriedzi pirms 7. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Gandrīz vienlaikus ar Lieldienām publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs, balstoties uz kāda trauksmes cēlāja ziņojumu, ir ierosinājis pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanai no amata.

Uz vienu no, iespējams, nopietnākajiem jautājumiem drīzo vēlēšanu sakarā – par Jāņa Baika (Valmierai un Vidzemei) «tiesībām uz aizstāvību» – laikraksta lasītājiem centās atbildēt Saeimas deputāts* MĀRIS KUČINSKIS (Liepājas partija/Apvienotais saraksts).

Aizvadītajā nedēļā Valmierā notika diskusija «Visaptverošā valsts aizsardzība Latvijā. Mana loma». 

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena ir svētku diena. Šogad to varam atzīmēt jau 35. reizi, jo 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma «Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu».

Biju klāt kādā sarunā, kurā no nodokļu sloga un pārmērīga darba nomocīta uzņēmēja izlauzās vaļsirdīga, skaļi izteikta vēlme – kaut ātrāk pienāktu pensija un beidzot varētu neko nedarīt! 

Šoreiz neliels ekskurss to Latvijā dzīvojošo senioru dzīvē, kuri – un tas patiešām var būt dažādu iemeslu pēc – izvēlējušies saņemt savas pensijas no Krievijas Federācijas.

Igaunijas, Lietuvas evakuācijas plāni tiek atrādīti un analizēti mūsu masu medijos, bet paši savējo neesam ieraudzījuši.

Ir publicēti pētījumu uzņēmuma SKDS kārtējie partiju reitingi – radot «sensāciju», ko apzelēt man un citiem pārpolitizētiem cilvēkiem: saraksta* galvgalī ar 8,6 procentiem nokļuvusi Latvija pirmajā vietā (LPV). 

Lai gan bieži vien tehnoloģiju attīstība un apguve koncentrējas lielpilsētās un jaunuzņēmumu vidē, atstājot novārtā plašu sabiedrības daļu – cilvēkus Latvijas reģionos, patiesībā tieši reģionos digitālajām prasmēm, tostarp mākslīgā intelekta (MI) rīku apgūšanai un izmantošanai, ir teju izšķiroša nozīme.

Beidzot puslīdz pavasarīgs laiks iestājies, tāpēc vairāk sanāk arī dabā būt, nu, kaut vai pa ielu pastaigāties.

Nedēļā pirms Lieldienām Latvijas publiskajā telpā tika sacelta iespaidīga ažiotāža saistībā ar Aizsardzības ministrijas (AM) plāniem nākamo trīs gadu laikā iztērēt līdz 900 tūkstošiem eiro parādes zobenu iegādei Latvijas Bruņoto spēku virsniekiem.

Mums, latviešiem, nekad īsti nav labi, vai ne? Aprīlī naktī -5 grādi? Trakums, nosals visi jaunie dzinumi!