Šā gada 1. janvārī stājās spēkā vēl 2024. gadā Saeimas pieņemtie grozījumi kredītiestāžu likumā, kuri četrām galvenajām jeb sistēmiskajām Latvijas bankām uzliek par pienākumu nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu kā minimums novadu centros.
Cilvēki, kuri dzīvo ar stomu – atveri vēderā un maisiņu pie tās, sastopas ar to, ka nav savietojami pacientam piemērotākie lētākie produkti no Kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču saraksta. Rezultātā nav lietojams kompensētais aprīkojums kopumā vai par to nākas piemaksāt.
Zvaigznes diena aiz muguras, un Ziemassvētku eglītes, savu laiku nokalpojušas, jau pārvērtušās par zirņu žubeklīšiem, skursteni slaukāmo birsti, un vien kādai ir laimējies no poda būt iestādītai dārzā.
Lai kā katram pagājis pēdējo dienu aizvadošais gads, 31. decembra vakarā vairumam pieaugušo Latvijā interesē, ko savās uzrunās pārdesmit minūtes pirms pusnakts, kas jau iezvana nākamo gadu, televīzijas zilajā ekrānā teiks abas mūsu valsts pirmās personas.
Dažus nepārliecinātus klauvējienus nomainīja zvans, jo negaidītais ciemiņš taupīgi apgaismotajā gaitenī bija beidzot ieraudzījis durvju zvana pogu un tad pacietīgi gaidīja, kamēr es savīkšos un aiztipinu līdz durvīm.
Manī kņud tāda sajūta, ka šis gads beidzot būs nomocīts un ar atvieglojumu aizlaists pagātnē. Kaut gan nākamais mums nesola nekādas dižas pārmaiņas uz labo pusi.
Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam pasaules elektroenerģijas patēriņš datu centru vajadzībām dubultosies. Laikā no 2024. līdz 2030. gadam tas palielināsies par aptuveni 15% gadā, vairāk nekā četras reizes apsteidzot patēriņa pieauguma tempu visās pārējās nozarēs.
Gada pēdējais mēnesis, lai kas un kādās krāsās arī notiktu aiz loga, savā ziņā ir tāds izvērtējuma laiks. Ciparu skaitītāji rēķina, salīdzina, prognozē...
Pasaules lielajā troksnī mēs bieži esam pieradināti meklēt grandiozo – spožas uzvaras, skaļus saukļus, vēsturiskus pavērsienus un citas līdzīgas lietas.
Gadu no gada, tuvojoties Ziemassvētkiem, dzird pukstēšanu par to, ka cilvēki ir aptrakuši ar dāvināšanu un ka svētku komercializēšana svētkiem tikai kaitē.
Ziemeļu kaimiņvalsts politikā atkal notiek pamācošas lietas, ko, ceru, mūsmājās nepiedzīvosim: valdības un prezidenta Alara Karisa savstarpējā nepatika kļuvusi pavisam klaja.
Pavasarī vēlamies nedaudz siltas saules, lai dubļi ātrāk nožūst.
Latvijā, šķiet, ir viena nesatricināma tradīcija, kura uzskatāmi liecina par to, ka gada beigas vairs nav tālu – skandāli par valsts finansējuma piešķiršanu sportistiem un sporta federācijām.
Attīstības finanšu institūcija «Altum» uzsākusi izsniegt hipotekāros kredītus reģionos ar mērķi veicināt reģionālo ekonomisko izaugsmi.
Šā gada rudenī Latvijas masu saziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka daļa sabiedrībā pazīstamu cilvēku izlēmuši panākt Saeimas vēlēšanu sistēmas maiņu.
«Vai tu zini, kā piedzima tava vecmāmiņa?» – sirdssilts un reizē retorisks jautājums.
Jācer, ka šai partijai un ZZS abu strīdos pietiks godaprāta, pašsaglabāšanās instinkta un vienkārši labas gaumes, lai nesabojātu mums vismaz svētkus un gadumiju.
Bija atkal tāds gadījums… Liela zāle. Skaista koncerta gaidās skatītāji pamazām piepildīja sēdvietas, bet tie, kuri ieņēmuši savas vietas savlaicīgi, dabūja celties un sēsties, celties un sēsties ne reizi vien, kamēr starp pašauro krēslu rindām līdz savai sēdvietai izspraucās garām citi kultūras baudītāji.
Decembris jau teju pusē, tomēr visapkārt viss zaļais joprojām zaļš un aicinošs uz īsākām vai garākām pastaigām dabā. Un kas gan Valmieras pievārtē var būt labāks šim nolūkam par lielākām un mazākām meža taciņām Gaujas abos krastos.
Pagājušajā nedēļā Saeimā tika pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības likumā, kuri stāsies spēkā nākamā gada vidū un atbilstīgi kuriem virknei pārtikas pamatproduktu tiek noteikta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 12% apmērā.