Paļdis latgalīšim par vysu!
Vakardīna kalendarā beja tik svareigs datums kai Latgales kongresa dīna. Deļtuo ir dereigi atguodynuot i pīminēt tik svareigu myusu sabīdreibys daļu kai latgalīšus.
Vakardīna kalendarā beja tik svareigs datums kai Latgales kongresa dīna. Deļtuo ir dereigi atguodynuot i pīminēt tik svareigu myusu sabīdreibys daļu kai latgalīšus.
Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas parlamentiem mūsu Saeimas likumdevējus par necienīgu uzvedību un izteikumiem var pārmācīt pat «ar eiro». Liedzot tiesības piedalīties pat sešās parlamenta sēdēs, viņam/viņai arī atvelk no algas.
Katram savi pavasara darbi – kāds, tiklīdz izkūst sniegs un zemīte mazliet iesilst, metas dārza darbos. Ja nav sagrābtas pērnās lapas, tad sāk ar to.
Palēnām tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām, ar gluži vai neizbēgamu nolemtību dienas kārtībā atkal ir nonācis jautājums par nepieciešamību mainīt vēlēšanu sistēmu.
Savulaik mūsmājās Maigas tante staigāja visiem pakaļ un slēdza nost gaismu, ja kāds bija brītiņu izgājis no istabas, piemēram, uz tualeti.
Latviešu valodā vārdam vakars ir pietiekami bagāts un daudzveidīgs saturs. Vakars kā vienkārši viena un neapstrīdama diennakts daļa.
Vecāka loma bērna audzināšanā, izglītošanā un skolas loma šajās pašās vērtībās – kas kopīgs un atšķirīgs?
Kārtējo reizi svarīgs ārzemju notikums mūsmājās tiek partijiski skaidrots no pašu iedomu un iegribu skatupunkta. Vienotības stutētāji tēloti brīnās: kāpēc Ainārs Šlesers aiz kauna zemē nelien?
Šis pavasaris kārtējo reizi Valmierā atnācis ar ļoti operatīvu asfaltā izsisto bedrīšu aizlāpīšanu. Kolīdz puslīdz pieņemams klimats šim procesam, tā Sidlu ceļu brigāde ar tehniku un vīriem klāt.
Viena no pēdējā laika pašām interesantākajām ziņām publiskajā telpā neapšaubāmi ir par Ministru kabineta ētikas kodeksa izstrādāšanu.
Publiskajā telpā un Saeimā martā plaši tika apspriesti Darba likuma grozījumi, kas paredz būtiski mainīt virsstundu apmaksu.
Tirdziņos patiesi priecē amatnieku darinājumi – gan dažādas rotas, gan metāla darbi, dažādi veidojumi no koka, arī apģērbi un, protams, garšīgas ēdamlietas.
Aizvadītā nedēļas nogale it kā pozitīvā gaisotnē pagāja telpā ārpus Latvijas.
Visticamāk, katrs par šo jautājumu sevī ir pārliecināts – jā, es esmu, un vispār jau normālu cilvēku pasaulē nav daudz, es un vēl daži.
Skandāls ar divu ministriju nepildīto Ministru prezidentes rīkojumu publiskot uzņēmumus, kas tirgojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ātri vien aprima pēcsvētku atslābumā.
Kad pirms Lieldienām apcerēju Valmieras centrā sēdošā Zaķa zelta krāsojumu, to pieminēju nesenās Olimpiādes sakarā.
Šā gada 1. aprīlī stājās spēkā publiskajā telpā plašu ažiotāžu izraisījušie grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.
Cilvēks atkal ir aizlidojis uz Mēnesi. Vēl viens vēsturisks solis zinātnes attīstībā un ārkārtīgi nozīmīgs sasniegums visai mūsu civilizācijai.
Tuvojošās brīvdienas ir savā ziņā interesantas ar to, ka oficiāli noteiktās Lieldienas un kalendārā Lielā diena jeb pavasara saulgrieži ierasti atšķiras par vairāk nekā divām nedēļām.
Kārtējais marts atkal aizjoņojis ātri kā solītais ātrgaitas vilciens pa Rail Baltica vienu sliedi (pārējās trīs no projektētajām četrām gadu gaitā mūsu valstij iedalītajā būvniecības trasē pārceļojušas projekta pašmāju vadītāju un pusvadītāju kabatās, transformējoties konvertējamā valūtā) cauri Latvijai, nevienā pieturā starp Igauniju un Lietuvu tā arī nepieturot.