Skandāls ap Mūzikas akadēmijas (tāpat arī Mākslas akadēmijas un diemžēl ne tikai šo abu) dažiem mācībspēkiem, kam nagi niez grābstīties gar studentēm, šķiet aizgājis pārsteidzošā plašumā tāpēc, ka tagad politiski kultūras jomu vada partija Progresīvie.
2024. gads ir atnesis vēstis par aizvien pieaugošiem klimata un vides riskiem – globāli šī gada februāris bija siltākais līdzšinējo novērojumu vēsturē, turklāt šīs ziemas laikā un arī tepat Latvijā krasu temperatūras svārstību dēļ ir iznīkuši teju visi rapša lauki Vidzemē un Latgalē.
Radioraidījumā dzirdēju kādas mammas sašutumu par to, ka krievu valodu kā otro svešvalodu skolās joprojām māca pēc grāmatām, kur minēts: «Krievija ir skaistākā valsts pasaulē! Draudzīgi ir tās cilvēki! Mēs lepojamies ar galvaspilsētu Maskavu!»
Ja arī ne plašākā sabiedrībā, tad pavisam noteikti uzņēmēju un juristu vidū vētrainas diskusijas ir izraisījuši Saeimas Juridiskajā komisijā nonākušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Ģenerālprokuratūras virzītie papildinājumi Krimināllikuma pantam par negodīgu konkurenci, kuri paredz vairs ne naudassodus par šāda veida pārkāpumiem, bet gan reālus cietumsodus uzņēmumu atbildīgajām amatpersonām.
Faktiski jau mūsu atvērtajā sabiedrībā ne par ko vairs brīnīties nevajadzētu, tomēr atzīšos, ka pirmdienas rītā biju nedaudz šokēts.
Kā jau to varēja paredzēt, Krievijas prezidenta vēlēšanas noslēgušās ar pārliecinošu partijas Vienotā Krievija kandidāta,
Iepirkšanās internetveikalos vairs nav nekāds jaunums, domāju, ka liela daļa cilvēku šo prasmi ir apguvuši un lieto pēc nepieciešamības.
Nu jau bijušā partijas Vienotība ilggadējā biedra un tās nesenā biroja vadītāja sūdzība atbildīgām iestādēm, ka viņam alga 2017. gadā daļēji maksāta aploksnē (un nav, kā ticis solīts, kompensētas tādēļ neveiktās sociālās iemaksas) ļaus mums noskaidrot savas valsts tiesiskuma patieso līmeni.
Mācību grāmatas ar aplupušiem stūriem, bet tām vēl pāris mēnešus jāiztur līdz mācību gada beigām...
Marta sākumā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) atzina, ka skolu tīklu reformas ieviešanai varētu tikt atvēlēts vēl garāks pārejas periods, nekā tika plānots sākotnēji.
Sabiedrība attiecībā pret mūsu mazajiem brāļiem – reizēm četrkājainiem, reizēm arī divkājainiem, bet visādā ziņā mīļiem radījumiem – ir dažāda.
Cik nu vairs tālu līdz 1. maijam, kas tautā vairāk zināma kā līdaku spiningošanas no laivas sezonas atklāšana, tomēr ir arī ļoti būtiska diena Latvijas valstij.
Patlaban Valmierā labus īres dzīvokļus izķer kā karstus pīrādziņus – no rīta ir ielikts sludinājums un vakarā tā vairs nav.
Kā reaģētu Latvijas sabiedrība, ja Ministru prezidente/prezidents vīzdegunīgi ignorētu Valsts prezidentes/prezidenta ielūgumu ierasties viņas/viņa rīkotās 18. novembra svinībās?
Sinoptiķi sola sausu laiku līdz pat marta vidum, tātad vēl veselu nedēļu, brīdinot no smilšu vētrām, jo dienesti, īpaši jau galvaspilsētā, diez vai spēšot laikus savākt ziemas mēnešos uz ietvēm un ielām sakaisīto pretslīdes maisījumu paliekas.
Pirms pāris nedēļām sabiedriskās domas izpētes aģentūra SKDS publiskoja pirmos partiju reitingus pirms jūnija sākumā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, vismaz publiskajā telpā viešot aptuvenu skaidrību (vai nojausmu) par to, kāds varētu izskatīties saraksts ar Latvijas nākamajiem pārstāvjiem minētajā institūcijā.
«Tas, kā jūs rīkosieties ārkārtas situācijā, ir jūsu tā brīža atbildība,» sarunā ar valmieriešiem sacīja Ukrainas bruņoto spēku karavīri, un viņi zināja, ka Ukrainā pirms Krievijas iebrukuma bijis daudz informācijas par to, ka tas var notikt, bet neviens nav ticējis, ka tas notiks.
Nieka trīs mēneši palikuši līdz kārtējai reizei, kad arī Latvijā tautai būs iespēja piemest savu skaliņu Eiropas kopējam ugunskuram.
Jau atkal Toms Upners ikgadējā pašdarbnieku koncerta noslēgumā ātrā solī ienāca zālē nedaudz aizelsies.
Sākšu ar anekdoti, kas varbūt bija īstenība. Kādreiz, vēl padomju laikos, kādā kolhozā vienkārša lauku tantiņa esot jautājusi vietējam partijas sekretāram: «Kas izgudrojis komunismu – komunisti vai zinātnieki?»