Viedokļi

Šodien savā amatā stājas Amerikas Savienoto Valstu 45. prezidents Donalds Džons Tramps, seniors (14.06.1946.) — cilvēks bez jebkādas iepriekšējās politiskās karjeras un globāla uztraukuma cēlonis.

Darījumos ar skaidru naudu saduras sabiedrības un mūsu katra privātā interese. Izskatās, ka mums katram vienam būs jāpakļaujas valsts vēlmēm ar likuma burta palīdzību ieskatīties mūsu maciņos, nu, vismaz biezākos naudas muķos noteikti. Jo no šī gada 1. janvāra Latvijā fiziskām personām nav atļauti tādi skaidras naudas norēķini, kuru summa pārsniedz 7200 eiro. Tas attiecas gan uz vienu andeli, gan uz vairākām skaidras naudas operācijām. Likums nosaka: te nevar būt nekādas radu būšanas, tas attiecas arī uz darījumiem starp saistītām personām jeb pirmās pakāpes radiniekiem un nesaistītām personām. Būtiski, ka šim nosacījumam par darījumu summas griestiem nav ierobežojuma kaut kādā laika intervālā — tas ir beztermiņa! Tā labā ziņa visiem: stikla burkā vai zeķē joprojām katrs fiziskais personāžs Latvijā tāpat kā līdz šim var glabāt arī vairāk par 7200 eiro, ja tik daudz viņam iekrājies.

Diemžēl, taču uz ielas pēc vairāk nekā divu desmitu gadu ilgā mūža Latvijas televīzijas (LTV) pirmajā kanālā izmests tautā iecienītais raidījums Zebra. Tam liktenīgi izrādījušies divi Rīgas domes apmaksāti sižeti par tā saucamo kapu tramvaja projektu un sniega tīrīšanu Rīgas ielās.

Latvijas kaimiņvalsts Lietuvas valdība šonedēļ gatavojas pieņemt galīgo lēmumu par nedrošās trešo valstu spēkstacijās ražotas elektroenerģijas importa ierobežošanu, pie tam visiem ir skaidrs, ka šis lēmums vērsts pret Baltkrievijā topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES), kuru būvē Krievijas koncerns Rosatom.

Dzirdēts, ka vairākās darba vietās brīvajās piecminūtēs pašlaik aktīvi diskutē par izdevniecības «Dienas grāmata» Latvijas vēstures romānu sērijā "Mēs. Latvija. XX gadsimts" nesen izdoto Laimas Kotas darbu «Istaba».

Cilvēku attiecības reizēm ir neprognozējamas. Tā radinieki caur rūpēm visu darba gadu dzīvo saticīgi, bet saķildojas tieši ballītē, uz kuru sanākuši, lai par kopā būšanu priecātos. Kaut kas līdzīgs nu noticis arī starp tādiem radiniekiem kā Latvijas Zaļās partijas biedri. Viņiem ir sena tradīcija  svinēt 13. janvāri, dienu, kad 1990. gadā toreizējie Vides aizsardzības kluba biedri un neformālie zaļo aizsākumu aktīvisti nolēma izveidot šo partiju.

LU profesors Andris Ambainis uz «Latvijas Avīzes» (10.01.2017.) jautājumu: «Tātad arī turpmāk mums jābaidās no sliktiem cilvēkiem, nevis no ļaunām tehnoloģijām?» atbild: jā gan.

Tautisko deju kolektīviem Latvijas simtgades Dziesmu un Deju svētki ir skaidri iezīmēti — ap 15 tūkstošiem dejotāju Daugavas stadionā pirmoreiz izdejos ne tikai stāstu par Latvijas vēsturi 100 gadu laikā, bet arī iesaistīsies mūsu senatnē līdz pat 12., 13. gadsimtam.

Pēc jezgas ar «mikrouzņēmumu makronodokli» valdības solījumi šogad sakārtot visu Latvijas nodokļu sistēmu spēj raisīt sabiedrībā drīzāk bažas, ne cerības. Kaut vājš, tomēr mierinājums: mūsu pārslavētie un skaustie ziemeļu kaimiņi savā fiskālpolitikā arī brauc arvien dziļākās auzās.

Ir latviešiem populāra pasaka par viltīgo lapsu, kura vispirms zemniekam no vezuma izzaga visas viņa sazvejotās zivis, tad aizsūtīja spelgonī uz āliņģi zvejot — ar ūdenī iemērktu asti — stulbo vilku, kurš dabūja no zvejniekiem kārtīgi pa kūkumu, taču beigu beigās vēl piekrita viltīgo kūmiņu, kurš izlikās pagalam švaks, panest uz muguras...

Jaunajā gadā viens no pirmajiem mūsu kabinetu sazvanīja kāds kungs neizpratnē par pēdējā laikā presē, radio un TV sižetos ar tādu kā nievīgu pieskaņu lietotajiem apzīmējumiem vietvalži, pie varas esošie un tādā garā — kā nekā šie cilvēki taču savos amatos neesot citplanētiešu vai kaut kādu  okupantu iecelti, bet gan ievēlēti demokrātiskās vēlēšanās. Šim argumentam grūti nepiekrist, jo, bez iemesla kritizējot valstsvīrus pa labi un pa kreisi, mēs noniecinām paši savu izvēli — nosaucot otru par muļķi, vēl neviens nav gudrāks tapis.

Arvien lielāka briest pārliecība, ka esam kļuvuši par attīstības vergiem. Mums gan mēģina ieskaidrot, ka jaunais mūsu dzīvē ienāk, lai to atvieglotu, taču nereti sanāk otrādi. Un pie šāda secinājuma nonāk ne vien pensijas vecuma tantiņas un onkulīši, bet pat pašvaldību darbinieki, grāmatveži, uzņēmēji. Viss kļūst arvien sarežģītāks, un kopumā e-dzīvei laikam vēl tā īsti neesam gatavi. Par to liecina kaut vai tas, cik smagnēji dažādās nozarēs notiek pāreja uz e-pārvaldēm.

Pagājušajā nedēļā negaidītu ažiotāžu izraisīja trīs Baltijas valstu vēstnieku Vācijā aicinājums tā dēvētās vecās Eiropas plašsaziņas līdzekļiem pārstāt dēvēt Baltijas valstis par bijušās PSRS republikām. Diplomāti visai pamatoti norādīja, ka lielākā daļa Eiropas un pasaules savulaik ir atradusies kā nebūt pakļautībā, taču tas parasti nav iemesls, lai nemitīgi atgādinātu par bieži vien netīkamām vēstures lappusēm.

Sensenos laikos, kad vēl iznāca humora un satīras žurnāls Dadzis, tajā bija kapitālistisko sistēmu izsmejoša lappuse Kas gan viss nenotiek pasaulē, no kuras cita starpā varējām uzzināt par dažādiem absurdiem, kurioziem likumiem un aizliegumiem, kuri joprojām ir spēkā Amerikas Savienoto Valstu štatos un citviet pasaulē.

Valsts parādi visnotaļ tiek vērtēti kā ļaunums un kā pierādījums sliktai budžeta disciplīnai vai — labākajā gadījumā — kā pieciešama nekārtība. Līdz ar to secinājums no abiem uzskatiem ir viens un tas pats: valdībai jāsamazina valsts parādi tā, lai budžeta izdevumi tiktu segti ar budžeta ienākumiem. Šo secinājumu sauc par zelta regulu valsts budžeta veidošanā.

Kad svētku spozme aizkūpējusi, labie novēlējumi nedaudz palikuši atmiņā, ne viens vien pārskaita, cik makā atlicis eiro. Steigšus nu jāsāk domāt par iespējām, ko darīt, kā nopelnīt, lai, arī šo gadu beidzot, naudas maks  vismaz nebūtu plānāks.

Vairāki kreisi liberālie, par nacionālo valsti regulāri ieņirdzošie jaunās paaudzes vēsturnieki, cits citu draudzīgi uzmundrinādami, savos soctīklu kontos snobiski zobojas par prezidenta R. Vējoņa teikto, ka latviešu strēlnieku izcīnītajās 1916./1917. gada Ziemassvētku kaujās zināmā mērā dzima neatkarīgā Latvijas valsts. Prezidenta padomnieki, nemaz nerunājot par viņu pašu, lūk, nezinot vēsturi...

Grozies, kā gribi, bet gada galvenais notikums Latvijā ir pašvaldību vēlēšanas 3. jūnijā. Vieglprātīga attieksme pret tām var pelnīti radīt smagas problēmas dažā Rīgas «lielpartijā», jo Latvijas politikas smaguma centrs nebūt neatrodas Jēkabielas «akvārijā».

Nedēļas nogalē, 7. janvārī, Jelgavas pilī notiks biedrības «Zemnieku saeima» organizētā tradicionālā lauksaimnieku saimnieciskā gada noslēguma balle. Aizgājušais gads, kā zināms, lauksaimniecībā bija grūts, vairākiem izturības pārbaudījumiem pilns. Arvien vēl ieilga Krievijas embargo un globālā piena tirgus izraisītā piena iepirkuma cenas lejupslīde. Ne vienam vien pamatotus uztraukumus sagādāja arī pērnās vasaras ieilgušo lietavu sekas. Rezultātā jaunās ražas novākšana bija apgrūtinoša un daudziem tā diemžēl nedeva gaidītos ieņēmumus. Latvija ir maza, bet tās klimatiskie apstākļi tomēr var būt pat krasi atšķirīgi. Tā, piemēram, pie mums Salacgrīvas pusē kopumā tik daudz nelija kā citviet, tādēļ arī ar graudkopību un pie tam vēl ar pērnā gada graudu iepirkuma cenām mums nebija tik traģiski kā citiem, spējām ar graudkopību pat pabalstīt savas saimniecības pienkopību. Taču ne visiem, ne visur tā bija.

Šī gada rudenī apritēs 100 gadi kopš boļševiku apvērsuma Krievijā, kura īstenotāji savu slimīgo ambīciju vārdā šo valsti pakļāva gadu desmitiem ilgai starptautiskai izolācijai, cenšoties gadadienu reizēs tautas acis aizmālēt un ārpasauli iebaidīt ar militārām parādēm Maskavas Sarkanajā laukumā.  Personīgi man pilnīgi vienalga, kā un vai vispār šo jubileju šogad kāds atzīmēs, kā revolūcijas nozīmi vērtēs vēsturnieki un politologi, vienīgais, ko nevajadzētu aizmirst, — ka šī apvērsuma rezultātā Latvija ieguva valstisko neatkarību, kuras simtgadi ar pamatīgu vērienu svinēsim nākamgad. Paredzēts, ka Latvijas jubilejas pasākumiem tiks atvēlēti 60 miljoni eiro, taču par to tērēšanas lietderību radošās inteliģences pārstāvji izteikušies gana skeptiski — komponists Jānis Lūsēns Kultūras Dienā aicinājis domubiedrus, kuri maksājuši nodokļus, uzstāties par velti valsts attālākajos novados un pagastos, savukārt rakstniece Liāna Langa vakardienas Latvijas Avīzē paudusi uzskatu, ka desmitiem miljonu tērēšana simtgades svinībām ir noziegums pret Latvijas nabagiem.