Sandra Skara-Sirmā

Medijos plaši izskanējušais stāsts par cilvēka saslimšanu ar ehinokokozi pievērsis pastiprinātu uzmanību daudziem suņu un kaķu saimniekiem. Pie tam mēs, veterinārārsti, ikdienā aizvien sastopamies ar dzīvnieku īpašniekiem, kas neattārpo vai pietiekami bieži neattārpo savus dzīvniekus. Kā galveno pamatojumu kaķu saimnieki min iemeslu — mans kaķis ārā neiet. Gaužām aplami pieņemt, ka tas pasargā dzīvniekus no inficēšanās. Jo ārā ejam mēs, viņu saimnieki, un ar apaviem mājās varam ienest visu to, kas atrodas ārējā vidē. Parazītu olas ir mikroskopiskas, acīm nesaredzamas. Tas jāatceras! Šiem dzīvnieku īpašniekiem vienmēr parādu cērmes paraugu, ko ieguvu no kāda kaķa, kas tika atnests uz rutīnas kastrācijas operāciju. Kad runcim sāka iedarboties anestēzija, viņš izvēma pieaugušu cērmi. Kaķa vecums — 7 mēneši. Pēc saimnieka teiktā, viņi dzīvo Valmierā, 7. stāvā, un runcis nekad nebija bijis ārā. Iedarbīgs paraugs.

Salīdzinoši bieži veterinārmedicīnā dzīvniekiem novērojam pastiprinātu dzeršanu un urinēšanu. Medicīniski  to dēvē par polidipsiju/poliūriju. Bieži šos simptomus konstatējam tikai vizītē, iztaujājot īpašniekus par dzīvnieka paradumiem. Klasisks piemērs — īpašnieks laika gaitā pamana, ka dzīvnieks izteikti notievē, un vēršas pie veterinārārsta. Uz jautājumu — kā ar dzeršanu, vai dzer tik pat daudz kā  agrāk? — īpašnieks apdomājies atbild: jā, tiešām pie ūdens trauka pieiet biežāk nekā agrāk, bieži trauciņā ūdens izbeidzas... Vai ar laiku pamana tikai to, ka kaķa kaste jātīra biežāk nekā agrāk, jo dzīvnieks pastiprināti sācis urinēt.

Pagājušonedēļ Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) neatkarīgā pētnieku grupa suņu megaesophagus/polineiropātijas izraisītāja noskaidrošanai nosūtījusi uz laboratoriju Amerikas Savienotajās Valstīs pirmos cietušo un mirušo suņu sasaldētu audu un cita bioloģiskā materiāla paraugus. To izpēte ASV visticamāk jau sākusies. Paraugu nosūtīšana un izmeklējumi tiek finansēti no portālā Ziedot.lv saziedotajiem līdzekļiem. «Vispirms paraugi tiks izmeklēti uz dažādu zināmu iespējami neirotoksisku vielu klātbūtni. Ja šādas vielas netiks identificētas, turpināsim izmeklējumus uz dažādām vielām un to savienojumiem, kas suņu organismā varētu būt izraisījušas nervu sistēmas darbības izmaiņas,» skaidro pētnieku grupas vadītāja profesore Ilze Matīse Van - Houtana.

Latvijā pēdējā gada laikā strauji pieaudzis ar barības vada paplašināšanos (dilatāciju, megaesophagus, ME) saslimušo suņu skaits. Šāda situācija Latvijā ir pielīdzināma ārkārtējai, jo nekad iepriekš ar šo slimību nav reģistrēti tik daudzi saslimšanas gadījumi tik īsā laika periodā.