Viedokļi

Pirms 60 gadiem zvejnieku laivas veda latviešus Gotlandes virzienā. Bēgļu gaitās. Mēs bijām politiski bēgļi sarkanā terora baiļu ietekmē.  Pirms 100 gadiem Kurzemes iedzīvotāji arī devās bēgļu gaitās, jo muka no ķeizariskās Vācijas karapulku uzbrukuma, pēc tam no Pētera Stučkas kolektivizācijas un nacionalizācijas draudiem. Karš pārvieto tautas gan bēgļu, gan izsūtāmo statusā. Latviešiem bēgļu nometnes ir tikpat pazīstams jēdziens kā pionieru nometnes. Simtiem tūkstošu latviešu vēstures dzirnavās ir devušies bēgļu gaitās, lai svešā zemē saglabātu lielāko no vērtībām — brīvību. Bēgļu liktenis bija tik dažāds: sākot no neticamiem veiksmes stāstiem Austrālijā, beidzot ar latviešu leģionāru izdošanu PSRS. Tomēr neesmu dzirdējis par nāvi no bada vai pajumtes liegšanu.

Pašlaik Latvijai militāru draudu no Krievijas nav, bet tas nenozīmē, ka mums nav jārūpējas par savu drošību, pirmdien sacīja Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš intervijā LNT raidījumā «900 sekundes»: papildu militārie spēki Baltijas reģionā — Baltijā un Polijā, Rumānijā un Ungārijā netraucētu, bet palielinātu drošību, jo tad tā valsts, kas vēlas vērsties pret kādu citu valsti, redz, ka gan pašā valstī ir militārie spēki, kas var dot pretsparu, gan arī kaimiņvalstis spētu ātri nākt palīgā. Militāro spēku klātbūtne apliecinātu, ka palīdzība no kaimiņvalsts var būt daudz ātrāka.

Ir vasaras vidus, kad laukos viss zied un gatavojas un kad lauku sētu saimnieces sēž ogu krūmos. Arī es tur pašlaik esmu, bet domas gan joprojām ir pie mūsu ganāmpulka un piena nozarē notiekošā. Latvijas Lauksaimniecības datu centra aprēķini mūsu saimniecību  2013./2014. gada pārraudzības gadā ar 100 slaucamajām govīm un vidējo izslaukumu gadā 12204 kg no govs ierindojuši ceturtajā vietā Vidzemes ražīgāko ganāmpulku sarakstā.