Interesanti, kāpēc kāda cita partija, kas cīnās par novada domi, nereģistrēja viena kandidāta sarakstu, piemēram, Jūrmalā? Būtu kampaņai vairāk naudas, krāsaināki bukleti, ar tiem pilnākas novadnieku pastkastes...
Valmierai un pat visam Valmieras novadam ar putniem allaž bijušas problēmas.
Iespējams, ne viens vien mājdzīvnieka īpašnieks nesen pievērsa uzmanību ziņai, ka valsts iestādes, tajā skaitā Tieslietu ministrijas un Zemkopības ministrijas personās, ir sākušas strādāt pie tāda valstiski svarīga jautājuma kā suņuku un kaķu mantošanas sakārtošana. Kas vienlaikus gan ir arī stāsts ne tikai par mājas mīluļiem.
Man nekad tā īsti nav patikuši motorolleri kā pārvietošanās līdzeklis – tie ir diezgan skaļi un, man šķiet, arī nestabili.
Viena no lietām, kas jau gadiem nebeidz izbrīnīt (un nepavisam ne šī vārda labākajā nozīmē) valmieriešus, acīmredzami ir Valmieras tirgus. Kas uz kopumā sakārtotās un safrizētās pilsētas centra un apkaimes fona aizdomīgi izskatās pēc sava veida vēstures relikta.
Pagaidām nav dzirdēts, ka Latvijas aviokompānijas airBaltic kopumā tīri modernie gaisa kuģi būtu pārstājuši vagot debesu plašumus savās ierastajās trasēs.
Cilvēks, kurš, gaismas neredzēdams, nokāvies ar dzīves grūtībām vai vēl nav nonācis tajā dzīves posmā, kas liktu uz visu paskatīties no nemateriālās puses, nesteigsies piekrist, ka tāda eksistē.
Latviju pārņem jauns cenu kāpuma vilnis. Protams, politiķi nespēj palikt malā un par visu vari cenšas problēmai, kā smejies, vēl piesviest savas piecas kap..., tpū, centus.
Lai nu kāds šogad mums tas pavasaris trāpījies, tomēr siltums konsekventi pārņem Latviju arvien vairāk, aicinot mūs visus doties tuvākos vai tālākos zaļumos.
Pirms neilga laika šo rindu autoram apstākļu sakritības dēļ bija iespēja pabūt kādā pasākumā, kas bija paredzēts reģionālā mazā un vidējā biznesa izglītošanai un apmaksāts galvenokārt no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem ar piešprici no valsts budžeta.
Lai arī vairums skolas vecuma bērnu ir pārliecināti par savām digitālajām prasmēm, realitāte atklāj būtiskus trūkumus izpratnē par drošību tiešsaistē. Pastāv ievērojama neatbilstība starp skolēnu pašvērtējumu un praktisko zināšanu pārbaudes rezultātiem.
Varbūt nākotnē cilvēki būs iemācījušies sazināties telepātiski, bet līdz tam vēl vairāki miljoni gadu, un arī tad, visticamāk, neiztiks bez rakstības, zīmēm un simboliem, kas pēc būtības neatšķirsies no tiem, kurus zīmēja senie alu cilvēki.
Eksperti prognozē, ka Latvijā nākotnē strauji pieaugšot elektroenerģijas patēriņš – līdz 2030. gadam par vairāk nekā 40%, sasniedzot aptuveni 10 TWh (teravatstundas) gadā.
Re, kā tomēr tajā dzīvē iet! Latvieši neticēja, ka grupa «Tautumeitas» nokļūs Eirovīzijas finālā.
Mūsu (ne tikai tagad) valdošie politiķi ir kā sinoptiķi, kurus dzirdot solām saulainu laiku, roka pati stiepjas pēc lietussarga. Jo īpaši tad, kad tiek runāts par nodokļiem.
Par rūpnieciskās ražošanas attīstību un virzību uz eksportu Latvijā tiek runāts no lielām un mazām tribīnēm, tas tiek uz papīra likts dažāda svara dokumentos – prognozēts, virzīts, solīts...
Valsts svētki, protams, ja tie patiešām ir īsti, nevis formāli svētki, savā ziņā līdzinās ģimenes pasākumiem.
Šķiet, ka tikai nupat gads ir sācies, bet jau ātriem soļiem aizrit maijs, un tas nozīmē, ka drīzumā sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks.
Cik tad sen, kad arī Liesma bija ierauta batālijās ap desmitgades pasažieru pārvadājumu konkursu Latvijā, kur iepriekšējā Autotransporta direkcijas vadība par varītēm mēģināja iedalīt daudzus miljonus vērtās lotes ne tikai līdz tam godprātīgiem un nozarē atzītiem pasažieru pārvadātājiem, bet arī vairākiem apšaubāmas reputācijas kantoriem, kuros patiesā labuma guvēji bija ne tie godīgākie uzņēmēji.
Tas bija 90. gadu otrajā pusē, kad jau tolaik pazīstamais folklorists un šīs kustības līderis Andris Kapusts vasaras sākumā bija mērojis tālo ceļu no Rīgas uz Rūjienas tautskolu, lai ar tās vadītāju Anitu Vīksnu apspriestu starptautiskā folkloras festivāla «Baltica» norisi Rūjienas pilskalnā.