Viedokļi

Jānim Laimīgajam ap Ziemassvētkiem paliks 15 gadi. Viņš ir puika, kas izdzīvoja!

Lai arī ne ar gluži tādiem rezultātiem, kādi tika prognozēti vairākumā aptauju, taču vienlaikus arī bez kādiem pārmērīgiem pārsteigumiem ir noslēgušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā. Kuru rezultāti tostarp ļauj izdarīt arī vairākus secinājumus.

Nepaies ilgs laiks, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanu saceltā rosība norims.

Nule aizvadītajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās pēc pilnas programmas pirmsvēlēšanu batālijās tika apspēlēts tā sauktais Zaļais kurss, pie tam kaislības un argumentācija gluži kā amerikāņu kalniņos lēkāja no pilnīga fetiša mazizglītoto klimata sargāšanas aktīvisti zviedrieti Grētu Tunbergu sen pāraugušu kundžu un kungu izpildījumā līdz pat zaļo halucināciju piesaukšanai, un arī šī atsauce nebija gluži no zila gaisa grābta...

Padoms mīcīt tos mālus, kuri ir, īsti noder pat tik ļoti nopietnā lietā kā valsts un sabiedrības civilā aizsardzība. Savukārt Jānis Baiks apgalvo, ka novadam «mālu» netrūkst.

Kad mūsu pašu valstiņā atkal samilzusi kārtējā problēma, visbiežāk tiek nospriests veikt pietiekami skrupulozu un, protams, finansiāli sālītu pētījumu, bieži vien pasūtot to ārzemju kompānijām.

Vairs tikai pavisam nedaudz palicis līdz šīs nedēļas nogalē paredzētajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, attiecībā uz kurām palicis vairs tikai pavisam nedaudz intrigu.

Daudzdzīvokļu namu lielākais posts ir mājokļu īpašnieku masveidīga nevēlēšanās iesaistīties ēkas apsaimniekošanai vajadzīgo lēmumu pieņemšanā.

Kad biju jaunāka, vasaru īpaši negaidīju. Laukos kā jau laukos bija visādi darbi – kartupeļi jākaplē, jāpalīdz mammai zāli nopļaut, uz vasaras beigām malka šķūnī jākrāmē.

8. jūnijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Atšķirībā no Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām šoreiz visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, jāievēl deviņi deputāti.

Ja virsraksta sauklis jāizvēlas tikai uz atvaļinājuma laiku, tad tā noteikti ir iespēja, kuru neizmantot pat būtu grēks, bet, ja tā ir izvēle uz nākamajiem dzīves gadiem, tad jārēķinās ar izaicinājumiem. 

Nedēļa man sākās ar vieglu izbīli, pamanot ārzemju portālā vēsti, ka Baltijas valstis un Polija ESOT gatavas sūtīt karavīrus palīgā Ukrainai.

Iezvanījās telefons. Kāda mūsu lasītāja – K.N. no Imantas ielas Valmierā – vēlējās izteikt sasāpējušo viedokli un padalīties nepatīkamajā pieredzē ar mājas mīluli, ne savu – kaimiņa.

Maija sākumā aizvadītā un, maigi izsakoties, ļoti pretrunīgu reakciju izraisījušā dziesmu konkursa Eirovīzija viens no rezultātiem ir platformā Mana Balss parādījusies iecere ar aicinājumu pārtraukt Latvijas dalību šajā konkursā, bet līdzekļus, kas tiek tērēti šim pasākumam, novirzīt sportam.

Pilsētā dzīvojošie var priecāties par pakalpojumu pieejamību, par ko daudzi lauku cilvēki var tikai sapņot. Jo daudz kur laukos nav vairs ne savu skolu, ne kultūras namu, ne veikalu, bieži vien arī ne feldšerpunktu, un ir jātiek uz tuvāko pilsētu pēc nepieciešamā pakalpojuma.

Trīs gadus pēc novadu reformas it kā pabeigšanas un gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām aizvien skaļāk dzirdamas balsis, kas jau vēlas reformas dažas lietas un vietas pārskatīt.

Eiropiešiem būs dota iespēja balsot par savu nākotni – tā ir frāze, kas izskan, kurai it kā nepievēršam nozīmi, bet tajā ir milzīgs svars. Kāda būs Eiropas nākotne?

Tikai šoreiz ūjināja protestējošie skolotāji, nevis politiķe. Atšķirībā no 2015. gada, kad Vienotības «bargā kundze» – taču tad vairs tikai Saeimas deputāte, ne tās priekšsēdētāja – Jēkabielā paņirgājās par pensionāru piketu.

Ja tā filosofiski šo jautājumu mēģinām atbildēt, tad loģiskākais spriedums būtu – kādā caurumā... Iespējams, tieši tā šodien var raksturot situāciju, kāda izveidojusies Valmierā virs slūžām pie tiltiņa uz Beātes ielas.

Pagājušajā gadā Latvijā tika pieņemti apjomīgi grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kuri pakāpeniski jeb pa daļām stājas spēkā, sākot ar šā gada 1. janvāri.