Vidzemes slimnīca parakstījusi līgumu ar Nacionālo veselības dienestu.
Būtiski: parakstīts līgums ar grozījumiem. Paraksts likts uz dokumentiem vien tad, kad bijusi pārliecība: slimnīca varēs strādāt sociāli atbildīgi, sniedzot valsts apmaksātus pakalpojumus vismaz pērnā gada apjomā.
Vidzemes slimnīcā notika priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku tikšanās ar grāmatas «Es piedzimu agrāk» autori Baibu Lāci.
Vidzemes slimnīca parakstījusi līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, taču jau zināms, ka iedalītais finansējums ir par mazu, lai ambulatoros pakalpojumus visa gada garumā nodrošinātu līdzšinējā apmērā.
«Atsakies no pārmērībām un topi skaists! Atlikušo dod tiem, kam trūkst» — provokatīvas kampaņas sauklis, kuras galvenais aicinājums ir atbalstīt centīgas ģimenes ar zemiem ienākumiem, kurās aug bērni.
Slimnīcas ir gatavas darbā aicināt jaunus sertificētus ārstus, arī rezidentus, bet viņi drīkst izvēlēties: darbs Rīgā, reģionos vai ārvalstīs.
Slimība neatkāpjas, aizvien tiek reģistrēti jauni gadījumi, aprīlī vien jau 9, no kuriem 4 ļaunā diagnoze apstiprināta rentgenoloģiski. No š.g. 1. janvāra reģistrēti jau vairāk nekā 50 saslimšanas gadījumu, no kuriem 12 suņi miruši. Kopumā pēdējo divu gadu laikā saslimušo skaits sasniedz vairāk nekā 200, kas ir netipiski liels skaits. Saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas dokumentiem tas uzskatāms par slimības uzliesmojumu, nevis «atsevišķiem saslimšanas gadījumiem», kā to mēģina interpretēt atbildīgā Zemkopības ministrija.
«Pašvaldībām jāattīsta sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, deinstitucionalizācijas plānā jāapspriež katra nianse, katrs gadījums jāskata individuāli,» sarunā, kas notika Valmieras pilsētas pašvaldībā, uzvēra labklājības ministrs Jānis Reirs. Ministrs uzklausīja pašvaldības vadības un sociālā darba darītāju viedokli. Par sociālajā sfērā nodrošinātajiem pakalpojumiem runa bija arī Valmieras pansionātā.
Daudzas slimnīcas neparaksta līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, sakot, ka vēlas strādāt sociāli atbildīgi.
Valmieras pansionātā uzadītās cepurītes un zeķītes atdāvinātas Vidzemes slimnīcai.
Rentgena un mamogrāfijas izmeklējumu aprakstus ģimenes ārstiem un pacientiem Vidzemes slimnīca sūta elektroniski.
Bērnu namos uzaugušie nespēj veidot attiecības, ģimeni, jo viņi nemāk mīlēt
Audžuģimeņu Latvijā trūkst, bet bez to atbalsta neiztikt, ja valstī tuvāko piecu gadu laikā grib realizēt deinstitucionalizācijas plānu.
Deinstitucionalizācijas plāna viens no uzdevumiem ir bērnunamu reorganizācija
Tas nozīmē, ka deinstitucionalizācijas procesa (DI) stratēģiskais plāns ir dažu gadu laikā nonākt līdz iespējai, ka katram ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam būs iespēja augt ģimenē vai ģimeniskai videi ļoti pietuvinātā atmosfērā.
Bērniem līdz 18 gadiem valsts apmaksā zobārstniecības pakalpojumus, ja zobārstam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Zobārstu, kuri Valmierā savās praksēs pieņem mazos pacientus, ir visai daudz, taču arī pacientu rindas ir garas.
Latvijā pēdējā gada laikā strauji pieaudzis ar barības vada paplašināšanos (dilatāciju, megaesophagus, ME) saslimušo suņu skaits. Šāda situācija Latvijā ir pielīdzināma ārkārtējai, jo nekad iepriekš ar šo slimību nav reģistrēti tik daudzi saslimšanas gadījumi tik īsā laika periodā.
Skandāls, ģimenes strīds, kas risināts ar fizisku spēku, nav nekāds jaunums, un policijas prakse liecina, ka sekas nereti var būt smagas. Diemžēl tikai neliela daļa no vardarbības upuriem izmanto kopš 2014. gada aprīļa spēkā esošo likuma normu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Ēnu dienā par mediķu darbu interesējās daudzi vidusskolēni
Vidzemes slimnīcas ārstus un medmāsas būtu ēnojuši desmitiem jauniešu no pilsētas un laukus skolām, bet slimnīcā noteikta gripas karantīna, tāpēc draudzīgais Ēnu dienas pasākums izpalika. Taču Neatliekamās palīdzības dienesta durvis bija atvērtas, lai iepazītu operatīvā dienesta darbinieku ikdienu un vēlreiz pārliecinātos: būt par ārsta palīgu ir mans aicinājums.
Regulāri pārskatiet izdevumus. Izvērtējiet, kam tiek tērēts visvairāk, kā izdevumus varētu samazināt, — tā uzsver finanšu eksperti, mudinot katru no mums veidot arī iekrājumus.
«Vismīļākā rotaļlieta — mērkaķītis. Tā ir arī kādas meitenītes no Botsvanas vienīgā spēļmantiņa, bet meitenītei no Malāvijas to ir trīs. Nebūtu, ja rotaļlietas neuzdāvinātu brīvprātīgie, kuri strādā nabadzīgajā Āfrikas valstī. Bērns no kāda ciema Itālijā par savām mīļākajām spēļmantām sauc ķerru, grābekli, spaini un lāpstu, jo labprāt palīdz vecvecākiem lielā fermā pabarot govis. Kāds puisēns no Teksasas sakrājis desmitiem lidmašīnu, jo pieaudzis vēlas kļūt par pilotu,» tie ir tikai daži no stāstiem, ko uzzinājis Gabriels Galimberti, kurš bērnos ne vien ieklausījies, bet par viņiem veidojis īpašus fotostāstus. Itālietis aizrautīgi pēta to, kā dzīvo bērni visā pasaulē. Viņš apceļojis vairāk nekā 50 valstis un iepazinies ar bērniem un ģimenēm, kas dzīvo ļoti atšķirīgos materiālajos apstākļos. Tā tapis fotoprojekts «Rotaļlietu stāsts» jeb «Toy Stories».
Jaunie MK noteikumi par skolēnu veselīgu ēdināšanu sagatavoti nepārdomāti. Izveidota jauna darba grupa.