Ģimenes ārsti devās ielās

Sen vairs neesot runa par to, ka notiekošais neapmierina vien sistēmā strādājošos. Ģimenes ārsti jūtoties bezpalīdzīgi, jo vairs neredzot to spēles laukumu, kā palīdzēt pacientiem, kuri uzticas primārajai aprūpei un nāk pie sava daktera, lai tiktu galā ar veselības problēmu. Minētais spēles laukums ierasti bijuši izmeklējumi, iespēja nosūtīt pacientus pie speciālistiem, bet pašlaik valsts finansējums ambulatorajai aprūpei esot tik nepietiekams, ka, tēlaini runājot, spēles laukums, kurā reiz varēts spēlēt labu futbolu, pārvērsts par smilšu kasti, bet katrs papildu pakalpojums, kas pieejams ārpus rāmja, sedzams no pacienta kabatas, kurš visbiežāk ir maksātnespējīgs.

«Liesma» sazinājās ar ģimenes ārstiem, kuri strādā mūspuses laukos un zina: novados iedzīvotāju kļuvis mazāk, bet ārpus lielajām pilsētām pārsvarā dzīvo cilvēki brieduma gados un gados vecāki. Pētījumi rādot, ka tieši pēc 60 gadu vecuma ļaudis biežāk ver ārsta kabineta durvis, iedzīvojas hroniskās saslimšanās, taču šo realitāti valdība, veselības ministrs neņemot vērā, sakot, ka naudas sistēmā trūkst, bet arī iedzīvotāju skaits demogrāfisku un sociāli ekonomisku faktoru dēļ strauji sarucis.

Aizņemas naudu, lai izmeklētos

Ģimenes ārsti gājuši ielās, lai pievērstu ne tikai politiķu, bet arī sabiedrības uzmanību milzīgai problēmai, kas jārisina nevilcinoties.

«Medicīna ir kritiskā situācijā, rindas pie konsultantiem ir lielas, un līdz ar to cieš diagnostika, cieš ārstēšana un cieš pacienti. Tā ir problēma, kas nopietni jāvērtē un jārisina. Tā nevar gaidīt līdz 2018. gadam, kad kaut kas tiek solīts,» tā Rūjienā strādājošā ģimenes ārste, Latvijas ģimenes ārstu asociācijas valdes locekle INGUNA LOČMELE un piebilda, ka arī pacienti no Rūjienas laikus netiek, lai veiktu ehokardiogrammu, kompjūtertomogrāfiju, jāgaida arī uz sonogrāfiju.