Tūrisms un daba

Zaļie dzelzceļi

- 20.Jūnijs, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Lai gūtu pieredzi bijušo šaursliežu dzelzceļa līniju izmantošanai tūrisma maršrutu un piedāvājumu izveidē, pārrobežu projekta «Zaļais dzelzceļš» ietvaros jūnija sākumā notika pieredzes apmaiņas velobrauciens. Dalībnieki apmeklēja Vāciju, Luksemburgu un Beļģiju, dodoties maršrutā Vennbahn, kas ir viens no Eiropas veiksmīgākajiem zaļo dzelzceļu tūrisma maršrutiem.

Tūjas un Bauņu muižas parka koki

- 6.Jūnijs, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Pēc tam, kad šī gada sākumā dabas retumu sargātājos sašutumu izraisīja izcilās Pētermuižas dižtūjas nozāģēšana, Latvijas petroglifu centra dižkoku apzinātājs Andris Grīnbergs šī centra interneta mājaslapā www.petroglifi.lv pauž viedokli, ka tūjas šobrīd kļuvušas par vienu no neaizsargātākajiem dižkokiem Latvijā. Kā jau vairākkārt ir teikts, — dižkoki ir ne tikai vietējo, bet arī pie mums no citurienes ieceļojušo koku sugu lielākie eksemplāri. Vārds «dižs» it kā cēlies Kurzemē, kur tas nozīmē «liels». Bet nu jau tas kopā ar vārdu «dižkoks» ienācis valsts oficiālajos dokumentos lielus izmērus sasniegušu un vēsturisku koku apzīmēšanai.

Parks, kurā dabas zinībās prātus urdīt

- 26.Maijs, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Jau informējām, ka pirmdien ar tēlnieka Matiasa Jansona veidota Saules pulksteņa atsegšanu SIA «ZAAO» reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra «Daibe» pievārtē tika pieteikta Latvijā pagaidām vienīgā dabas un tehnoloģiju izglītības parka «URDA» izveide.

Pirmoreiz kastaņās

- 19.Maijs, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

TRANSILVĀNIJA. Joprojām, vēl pēc vairākiem gadiem, šis vārds manī skan tā savādi — ar kādu neparasti spēcīgu, noslēpumainu un mistisku pievilcību. Kaut arī, liktos, nekā īpaša: tā ir Rumānijas daļa, novads ar kalniem un mežiem, vārdu ieguvusi no trans silva — tātad zeme aiz mežiem, caur mežiem, kā to apzīmējuši senatnē. Mūsdienās daudzi Transilvāniju asociē ar Drakulas tēlu, lai gan lielākoties tā ir kinoindustrijas zīme: pēc 30. gados uzņemtās filmas un vēlāk pusotra simta citām, kas kādreizējo valdnieku Vladu Tepešu iecēlušas bezmaz vai briesmīga vampīra kārtā, daļu vēsturisku notikumu pārstāstu sajaucot ar fantāziju un mistiku. Rumānijā (un ne tikai) briesmoņa tēlu veiksmīgi ekspluatē suvenīru darinātāji un tūrisma firmas, aicinot interesentus uz vairākām Drakulas pilīm Transilvānijā, kur Vlads Tepešs esot uzturējies; apmešanās vietas viņš arī mēdzis mainīt, un kā liecība pie Branas pils XXI gadsimta apmeklētāju sagaida kāds saldais pārītis — divi izbāzeņi, kas šo nīcīgo pasauli noteikti atstājuši vardarbīgā ceļā, jo Drakulam esot paticis upurus mocīt ilgstošā nāvē, piemēram, uzdurot uz mieta...

Pūcēm — pašām savas kartes

- 16.Maijs, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Pašlaik par Latvijas dabas vērotāju populārāko un visvairāk apmeklēto vietu internetā kļuvis portāls Dabasdati.lv, kurā uzkrājas tik milzīgs apjoms novērojumu informācijas, ka tas jau izmantojams zinātniskos pētījumos un dabas aizsardzībā. Tā, izmantojot ziņojumus par pūču novērojumiem, ir tapušas pūcēm potenciāli piemēroto dzīvotņu kartes. To veidošanā noderējušas arī dažādu monitoringu ziņas, ziņojumi dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, arī pūču pētījumos veiktie novērojumi. Tomēr, kā atzīst karšu veidotāji, ģeogrāfiski nozīmīgākais pūču sastopamības datu pienesums ir tieši no dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv lietotāju ziņojumiem. Tādēļ  pateicībā par lietotāju ievērojamo ieguldījumu karšu tapšanā tās nu ir publicētas arī portālā Dabasdati.lv. Putnu vērotājiem, kā arī citiem dabas draugiem, plānojot došanos dabā un ielūkojoties kartēs, nu būs daudz lielāka iespēja sastapties ar pūcēm.

Uzsāk dabas vērtību apzināšanu

- 16.Maijs, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Lai iegūtu detalizētu un pilnīgu informāciju par Latvijā esošajām dabas vērtībām, šogad maija beigās visā valsts teritorijā tiek uzsākta Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu (dzīvotņu) izplatības un kvalitātes apzināšana — dabas skaitīšana.

Dižie koki Latvijas lauku ainavā

- 21.Aprīlis, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Lauku vidū atstāti diži koki, pat vēl ne dižkoki, Latvijas ainavā pagājušā gadsimta vidū bija ļoti ierasti. Tie ne tikai katram tādam laukam deva īpašu kopskatu, bet arī bija pat ļoti vajadzīgi: šo koku ēnā tīrumā strādājošie saulainā dienā uz brīdi varēja atpūsties vai launagu ieturēt. Kad lauku darbos arvien vairāk sāka izmantot jaudīgu tehniku un arvien mazāks skaits cilvēku rosījās druvās, sāka zust arī vajadzība pēc tādām ēnainām atpūšanās vietām. It sevišķi kolhozu gados katru koku lauka vidū vai malā sāka uzskatīt par traucētāju tehnikas raitam darbam, par koka apakšā augošu nezāļu sēklu izkaisītāju tīrumā. Tika uzsākta tīrumos augošu koku masveidīga iznīcināšana, lai no daža gandrīz jau dižkoka statusu sasnieguša vaļā tiktu, tos pat  spridzināja.

Dabas aizsardzības pārvaldi vadīs Juris Jātnieks

- 21.Aprīlis, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kopš 20. aprīļa Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) atkal ir ģenerāldirektors. Par to konkursa kārtībā kļuvis diplomēts biologs Juris Jātnieks, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze dažādos posteņos valsts pārvaldē. To starpā viņš jau ir strādājis DAP — no 2010. līdz 2011. gadam par Teiču dabas rezervāta direktoru un no 2012. līdz 2013. gadam par DAP ģenerāldirektora vietnieku. J. Jātnieks kopš 2013. gada 1. janvāra vadīja arī Eiropas Savienības LIFE NATURA programmas projektu.

Ar lakšu salātiem — piesardzīgi!

- 21.Aprīlis, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Lai arī šis pavasaris ir ļoti untumains, daudzviet krietni virs zemes paguvuši izslieties svaigi salātos un ēdienu piedevās baudāmi zaļumi, kas lielākās vai mazākās buntītēs jau nopērkami tirgū. Starp tiem arī lakši jeb meža ķiploki, kuru pēc ķiplokiem smaržojošās un arī garšojošās lapas visgardākās ir tieši pavasara svaigumā. Lakši ir pietiekami īpatnējs garšaugs, lai par nelielu buntīti tirgū prasītu pat eiro.

Putnu vērošanas pārgājiens Rūjas palienē

- 12.Aprīlis, 2017
Tūrisms un daba
Portālā

Arī šogad Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un citiem partneriem aprīlī organizē Putnu dienas visā Latvijā. Kopumā tiek organizēti vairāk nekā 30 pasākumi visā Latvijā. Lielākā daļa no pasākumiem notika 8. un 9. Aprīlī, bet arī vēl aizvien Putnu dienas tiek atzīmētas. Sev tuvāko un piemērotāko pasākumu meklē www.putnudienas.lv.

Priede tādu godu sen bija pelnījusi

- 17.Februāris, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Lai arī priedes ir iezīmētas pat Latvijas dendrologu biedrības emblēmā, par Gada koku parasto priedi (Pinus sylvestris) dendrologi ievēlējuši vien šogad (arī tad vēl bijis kāds, kurš vēlējies vispirms papeli cildināt). Priede ar savu uzticību auglības ziņā pieticīgajai Latvijas zemei un cilvēkiem, viņu likteņiem, manuprāt, šādu godu gan bija pelnījusi viena no pirmajām.

Izzūdošais Gada putns

- 17.Februāris, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Dzelteno cielavu bariņi, kas cītīgi meklē barību un krāj spēkus pavasara garajam pārlidojumam kaut kur Āfrikas ziemeļu daļā, pat nenojauš, ka pavasarī Latvijā viņus sagaidīsim ar īpašāku interesi un vērīgumu nekā citugad. Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) dzelteno cielavu (Motacilla flava) ir nosaukusi par 2017. Gada putnu.

Mitrāju diena Sedas purvā

- 9.Februāris, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Vidzemes Augstskolas studentu apvienības vides virziens Starptautiskajā mitrāju dienā, 5. februārī, organizēja pārgājienu pa Sedas purvu un tā apkārtni, kas pulcēja krietnu skaitu dabas entuziastu un deva iespēju aplūkot Sedas apkārtnes interesantākās vietas.

Sestdien uz Niedrāju-Pilkas purvu!

- 9.Februāris, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) 11. februārī par godu Pasaules mitrāju dienai aicina interesentus doties kopīgā izzinošā pārgājienā pa Niedrāju-Pilkas purvu. Pārgājiena dalībnieku tikšanās paredzēta pl. 11 DAP dabas izglītības centrā «Ziemeļvidzeme», Rīgas ielā 16, Salacgrīvā. Iepazīstoties tur visiem vispirms būs iespēja līdzdarboties interaktīvās spēlēs un diskusijās par mitrāju lomu un Ramsāres konvenciju.

Latvijai globālā sasilšana — pat izdevīga

- 7.Februāris, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Aizejošais atkal vissiltākais

Vējaino, lietaino vasaru un rudeņu, bezsniega ziemu dēļ arvien lielāks satraukums par to, kas notiek ar klimatu, nu ir ne vien lauksaimniekiem, mežu izstrādātājiem, bet pat dabas norisēs līdz šim maz ieinteresētajiem pilsētniekiem. Pirmie ir satraukti, vai nenoslīks raža, vai no mežiem sagatavotos kokmateriālus varēs izvest, otrie vairs īsti nesaprot, kad izdevīgāk atvaļinājumā iet, lai vairāk iznāk saulē gozēties.

Mitrāji — bagātības, kādu daudziem nav

- 7.Februāris, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Februārī godinām Ramsāres Konvenciju

Kopš 1971. gada 2. februāra, kad Irānā Ramsārē daudzu valstu pilnvarotas personas parakstīja Konvenciju «Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi», katru gadu februāra sākumā atzīmē Pasaules mitrāju dienu. Šogad par galveno datumu bija noteikts 5. februāris, taču iespēju robežās Latvijā dažādi mitrājiem veltīti pasākumi turpināsies vēl visu šo nedēļu. Pašlaik pasaulē šai konvencijai jau pievienojušās vairāk nekā 160 valstis, akcentējot nu jau pāri par diviem tūkstošiem Ramsāres Konvencijai atbilstošu teritoriju aizsargāšanu.