Ziemā apēdamā vasaras saule
Tālumnieks
Kad vēsturnieki pēta mūsu zemes vēsturi, ne vienreiz vien rodas jautājums – no kā gan senči pārtikuši? Viņiem taču nebija nedz kartupeļu, pupiņu, kāpostu, tomātu, gurķu, paprikas, nedz kukurūzas un vēl daudz kā cita, ko ēdienreizē galdā likt. Liela daļa no tagad tik ierastajiem dārzeņiem pie mums taču atceļoja no Kolumba atrastās Amerikas. Starp atceļotājiem īpaši gribu pieminēt ķirbjus, kurus pēc arheologu domām Peru dzīvojošie sākuši audzēt jau pirms 12 tūkstošiem gadu (mūsu teritorijā tad vēl tikai beidzās ledus laikmets un sāka ieceļot pirmie cilvēki). Atceļojuši līdz Eiropai, ķirbji pirmo vērtējumu esot guvuši klosteros, bet par atzītu pārtikas augu kļuvuši vien 17. gadsimtā. Uz mūsu pusi, visticamāk, toreiz moderno dārzeni uz savām muižām atveduši vācieši. Par to liecina arī «ķirbja» lielā līdzība vāciskajam «kurbis». Pēc tam ķirbis no muižām ātri vien, varētu pat teikt, aizripoja vai līdz katrai lauku sētai. Tur tas, pateicoties savu ziedu lieliskajām apputeksnēšanās spējām, cauri gadsimtiem ir gan vairojies, gan krustojies, radot pat gluži jaunas, tautas selekcionētas ķirbju šķirnes.
Populārākie un rekordisti
Kādā rakstā izlasīju, ka Latvijā ir pamanītas tuvu pie 100 ķirbju šķirnēm. No tām gan tautā iegājušās, popularitāti guvušas vien dažas. Visizplatītākie ir tie, kurus mēdz saukt par parastajiem ķirbjiem un kuri ir salīdzinoši daudzveidīgi gan pēc formas, gan krāsas, arī svara. Šiem ķirbjiem veidojas cieta miza, kas nodrošina to ilgu uzglabāšanu. Parastos var pazīt pēc kātiņa, kas ir piecšķautņains un vienādā diametrā visā garumā.
Popularitāti iegūst muskata ķirbji. Arī tiem kātiņš ir piecšķautņains, bet pie augļa paresnināts. Muskata ķirbjiem mīkstums ir blīvs, sulīgs, ar labu garšu un aromātu. Tie ir saldi, jo cukura saturs labā vasarā var sasniegt pat 12 procentus(!).
GLUŽI VAI AR MAZU SAULĪTI ROKĀS. Dzintars rāda ķirbi, kādus šobrīd tirgū visvairāk pērkot. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv