Pilsētās un novados

Pagājušas nedēļas nogalē, atzīmējot 25 gadu sadraudzības jubileju, daudzviet kādreizējā Valmieras rajona teritorijā viesojās Gīterslo apriņķa delegācija no Vācijas, un izņēmums nebija arī Naukšēnu novads.

Runājot par veselības aprūpi Latvijā, kā pamatjautājums aizvien ir uzsvērta pakalpojumu pieejamība. Pētot rādītājus Eiropas Savienības mērogā, redzams, ka Latvijā tie ir viszemākie, un vēsta, ka ceturtajai daļai iedzīvotāju veselības aprūpe ir nesasniedzama. Veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība balstīta uz trim vaļiem – pakalpojumu dārdzību, bezgalīgām rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un nepārvaramo attālumu līdz ārstniecības iestādēm.

"Tas bija 2010. gada beigās, kad sajutu pirmos simptomus. Nedaudz vairāk piepūloties vai pat vienkārši ejot, bieži jutu, ka sirds sāk skriet, ir jāapstājas," atceras ērglēniete Zane Lazdiņa. Pēc došanās pie ģimenes ārsta, kas nosūtīja uz tālākiem izmeklējumiem, pāris mēnešu laikā apstiprinājās diagnoze – Zane sirgst ar pulmonālo arteriālo hipertensiju, kas ir palielināts spiediens plaušu artērijās.

Tā vienā teikumā varētu rezumēt viedokli, ko pauduši vairāki desmiti aptaujāto vecāku par bezmaksas zobārstniecības pakalpojuma pieejamību bērniem.

"Katrs darbs ir godājams, un katrs cilvēks pelnījis par darbu saņemt labu atalgojumu, bet, ja medicīnas māsai un veikala "Maxima" pārdevējai ir vienāda alga, jāpadomā par atbildību," uzskata Kuldīgas slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas māsiņa Sandra Abersone, kuru satiekam darbā viņas pirmajā dežūras diennaktī. Tai sekos vēl trīs – gan Kuldīgā, gan Bulduru slimnīcā.

Pirms diviem gadiem Talsu centrā izveidotās Kārļa Vilkastes ģimenes ārsta prakses darba laiks ir no astoņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā. Tomēr realitātē viņš prakses durvis aizslēdz daudz vēlāk. Pacientu plūsma un uzliktais birokrātijas slogs ir liels. Ārsts neslēpj, ka ģimenes ārsta darbam jābūt aicinājumam, lai nesabruktu kārtējo šķēršļu priekšā.

Turpinot atklāt Kokmuižas bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu, nu jau par tradīciju kļuvušas Kokmuižas svētkos rīkotās ekskursijas pa muižas teritoriju. Sestdien trīs interesantas ekskursijas gida lomā vadīja Kocēnu novada pašvaldības domes projektu un tūrisma speciālists Toms Treimanis.

Skaistā vietā pie ezera atrodas Ziemeļvidzemes internātpamatskola audzēkņiem ar īpašām vajadzībām. Izglītības iestādē tiek nodrošinātas trīs profesionālās ievirzes programmas, kuras apguvuši, audzēkņi iegūst profesionālo kvalifikāciju. Taču pastāv problēma — skolas absolventi nespēj atrast darba vietas, līdz ar to viņiem jāatgriežas dzīves ritmā, kurā attīstība stagnē vai pat iet soli atpakaļ un apgūtās prasmes pamazām zūd. Kocēnu novada pašvaldība uzskatījusi par pienākumu meklēt risinājumus, kādā veidā šiem cilvēkiem nodrošināt sociālekonomisko patstāvību, rodot viņiem iespēju iesaistīties darba tirgū, pašiem nopelnīt un kļūt par pilnvērtīgiem, pašapzinīgiem sabiedrības locekļiem arī ekonomiskajā ziņā.

Dzeja neiznīkstot. Vakar bija līdzīgi: rīta šaubas par to, vai arī šogad Raiņa dienās izdosies jaukā tradīcija pašiem rakstīt dzejoļus uz asfalta, ap vienpadsmitiem bija izkliedējis vējš un aizdzinis lietus mākoņus projām. Lietus vīriņam neizdevās, toties Valmieras Valsts ģimnāzijas puišiem un meitenēm gan: pilsēta pusdienlaikā bija dzejoļu pilna!

Piektdien visi draugu ceļi veda uz Rūjienu, kur Valmieras un Gīterslo reģionu ļaudis svinēja skaistas abpusējas sadarbības 25 gadus. Esiet sveicināti Rūjienā, pilsētā, kuru Latvijā pazīst kā saldējuma pilsētu, Gīterslo apriņķa landrātu Svenu Georgu Adenaueru, Latvijas eksprezidentu Andris Bērziņu, biedrības «Valmieras un Gīterslo reģionu sadarbībai» valdes priekšsēdētāju Vitautu Staņu, abu reģionu pašvaldību vadītājus, sadarbības uzsācējus un turpinātājus, atbalstītājus, kultūras un mākslas darbiniekus sveica Rūjienas novada pašvaldības vadītājs Guntis Gladkins.

Nedēļas nogalē Eiropas Kultūras mantojuma dienās mūspusē savu bagātību rādīja Kocēnu novads. Rubenes baznīca, viena no Vidzemē senākajām un kultūras apritē zināmākajām, arī šoreiz aicināja pie sevis ļaudis no tuvienes un tālienes, lai atkal godā celtu savu izcilo novadnieku Kristofu Harderu un atzīmētu Rubenes draudzes skolas nozīmi Latvijas kultūrtelpā.

Kocēnietei LAURAI GAUGEREI vasarā bijis tik daudz gandarījuma un prieka brīžu!

Kocēnu bērnudārzs «Auseklītis» mūspusē pirmais asāka svinēt Tēvu dienu. Dārziņa vadītājas vietniece izglītības jomā SANDRA GRĪNLIŅA teic: vairs pat neatceroties, kurā gadā bija pirmā reize. Zināms tikai, ka Latvijā to vispār vēl neatzīmēja. Ideju no ārzemju ceļojuma pie dēla esot atvedusi kolēģīte, un kocēnietes iedegušās: darām!

Koši un interesanti pagājušās nedēļas nogalē aizvadīti trešie Kokmuižas svētki. Šoreiz to tēma — «Laiks», turpinot atklāt Kokmuižas kultūrvēsturisko mantojumu un caur laika prizmu paraugoties uz laikmetīgo kultūru.

9.septembrī, pulksten 08:30 saņemta informācija, ka pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, 1993.gadā dzimušais Ainārs Kaimiņš atrasts uz autoceļca Strenči - Smiltene, Plāņu pagastā. Policija pateicas par sniegto palīdzību!

Tūlīt aiz Valmieras, braucot no apļa Rūjienas virzienā vai arī nogriežoties uz Strenču pusi, nevar nepamanīt a/s «Latvijas Valsts meži» Valmieras kokaudzētavā pašlaik bagātīgi ziedošos hortenziju krūmus. Kad «Liesma» tur ieradās, lai apraudzītu vienu no šīs kokaudzētavas lepnumiem — stādu paraugdārza hortenziju kolekciju —, notika tās paplašināšana. Blakus jau divām dzīvespriecīgi ziedošajām rindām pašlaik top trešās stādījumi. Par hortenziju kolekciju stāsta Valmieras kokaudzētavas vadītāja ZAIGA ROŽLAPA.

27. septembrī visā pasaulē tiek svinēta Starptautiskā tūrisma diena, atzīmējot aktīvās ceļošanas sezonas noslēgumu ziemeļu platuma grādos un tās sākumu dienvidu platuma grādos. Valmieras Tūrisma informācijas centrs šajā dienā aicina interesentus apmeklēt Ceļotāju stāstu vakaru un ieklausīties aizraujošos pasaules apceļošanas ar velosipēdu stāstos, kā arī nedēļas nogalē doties gida pavadībā izzinošā ekskursijā pa Trikātu.

Augusta pēdējā svētdienā Burtnieku ezerā notika Valmieras mednieku un makšķernieku biedrības biedru šā gada pēdējās sacensības makšķerēšanā, kā jau tradicionāli — brīvajā klasē. Katrs sacensību dalībnieks atbilstoši makšķerēšanas noteikumiem brīvi var izvēlēties zivju ķeršanas paņēmienu: spiningošanu, velcēšanu, pludiņmakšķerēšanu, gruntsmakšķerēšanu vai mušiņmakšķerēšanu.

«Stāstīju, ko zinu, mācījos, ko nezinu,» tā Valmierā pazīstamā ainavu dizainere Vineta Radziņa par vienu no šīsvasaras skaistākajiem piedzīvojumiem — nedēļu pasaules latviešu ģimeņu 3x3 nometnē Rūjienā. Vineta vadīja nodarbības ievirzē «Daiļdārzniecība un ainavas veidošana senāk un tagad», un viņas teiktais precīzi atspoguļo 3x3 satvaru: pašiem iegūt kaut ko jaunu un, ja esi tam gatavs, dalīties zināšanās un prasmēs ar citiem.

Kas var būt labāks kā apvienot patīkamo ar vajadzīgo? Brīvskolotāji jeb piedzīvojumiem gatavi dēkaiņi ir veiksmīgi savienojuši šīs dažkārt tik atšķirīgās lietas, redzot un iepazīstot kā tuvākas, tā tālākas zemes un ļaudis, paralēli izpildot skolēnu sagatavotos uzdevumus. Neskatoties uz piedzīvotajām krasajām temperatūras maiņām Āfrikā, asajām izjūtām Amerikā un pat daudzajiem jaunatklājumiem šepat Latvijā, šī gada maijā piedzīvojumu meklētāji izsludināja konkursa «Skolēn, atklāj Latviju!» 2. kārtu, kurā arī piedalījos.