Pilsētās un novados

— Kā vērtējat jaunās domes sastāvu? — jautāju Beverīnas novada domes priekšsēdētājam MĀRIM ZVIRBULIM.

— Esmu pārliecināts, ka šis domes sastāvs būs darbīgs un novadā viss būs labākajā kārtībā. Ir gan jādomā, kā jaunos deputātus labāk ievadīt izpratnē par lemjamajiem jautājumiem. Te es domāju ne vien darbošanos novada domē, bet arī pašvaldību institūcijās, sevišķi Pašvaldību savienībā. Jaunajiem ir jāiet plašumā, jo agri vai vēlu vēlētāju apvienībām, kādas vēl ir novadā, būs jāpieslienas kādam lielākam veidojumam.

22. jūnija vakarā Mūrmuižas estrādē notika Jāņu ielīgošanas pasākums. Vispirms sanākušie varēja noskatīties Kauguru pagasta amatierteātra «Vīzija» šajā sezonā iestudētās Rūdolfa Blaumaņa lugas «Ļaunais gars» (1892. gads) pirmizrādi.

Par tādu novada pašvaldība uzskata īpašumu «Kadiķi 2» Valmieras pievārtē Kauguru pagastā. Te jebkāda veida uzņēmējdarbībai, videi draudzīgas ražošanas uzsākšanai tiek piedāvāta turpat 2,5 hektāru liela platība, uz kuras ir arī vecs šķūnis un kūts (tās atbilstoši saimniekotāja iecerēm ir vēl izmantojamas vai arī nojaucamas). Teritorijā ir ūdensvads, pie tās robežas elektrības transformators. No uzņēmējdarbības sācēja par šīs teritorijas iznomāšanu novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis sola prasīt vai pašu minimālāko summu, ko atļauj Valsts un pašvaldības mantas apsaimniekošanas likums. Viņš uzskata, ka šī teritorija ražošanas uzsākšanai ir daudz ātrāk izmantojama nekā vēl tikai topošais Valmieras industriālais parks.

2. jūlijā nu jau trešo reizi Cempu «Arājos» parkā pie Jāņa Jākabsona biedrība «Beverīnas amatnieki» organizē kopā nākšanu «Kaimiņu būšana».

Karstākais ceļu un ielu remontu un būvēšanas laiks patiešām ir vasara, un tāpēc ir tikai normāli, ka arī abos Valmieras lielākajos ielu rekonstrukcijas objektos jau jūtama finiša elpa. Pavisam maz darāmā, faktiski tādi sīkumiņi, vairs atlicis Georga Apiņa ielā, kur ģenerāluzņēmējs bija Rīgas firma Ceļu pārvalde, vairāk, taču arī jau darbu gals samanāms, no kopējā apjoma pilsētas industriālajā daļā — Cempu un Paula Valdena ielu rekonstrukcijas objektā, kur strādā gandrīz vai vietējie — firma Limbažu ceļi.

Pasaules latviešu ģimeņu kustības 3x3 nometnē šovasar domubiedrus — vairākus simtus dalībnieku — pirmoreiz uzņem mūsu Rūjiena. Tāpat kā Vaidava tālajā 1984. gadā, kā Naukšēni un vairākkārt Mazsalaca. Lai apjaustu šīs kustības spēku, der ieskatīties skaitļos: no 1981. līdz pagājušā gada rudenim notikušas vairāk nekā divsimt nometnes, tajās piedalījušies gandrīz 34 tūkstoši dalībnieku. 3x3 notiek daudzās pasaules valstīs, kur dzīvo latvieši, piemēram, šogad ASV, Lielbritānijā un Īrijā, bijušas Austrālijā.

Ar visām Jāņu līgošanām tā nu sanācis, taču labāk jau paziņot pēdējā brīdī nekā nemaz... Tie, kuri Liesmu lasa agri no rīta, vēl var pagūt šodien, 28. jūnijā, pl. 11 aizbraukt līdz Kocēnu novada Silkalniem Vaidavas pagastā, kur saimnieko Zeltīte Kaviere. Tur notiks SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs izglītojošais seminārs Meža nekoksnes resursi, to izmantošana.

Vēsturnieka Ilgvara Misāna pētījums par Hanzas pilsētu savienību ir būtisks ieguldījums Valmieras vēstures izpētē. Tajā Hanza apskatīta ne tikai kā politisko notikumu dalībniece, bet arī uzsvērts tās saimnieciskais un sociālais devums.

Ipiķos saglabājies ugunsdzēsēju depo, auto kaujas gatavībā un pāris vīru, kuri reiz braukuši pagasta ļaudīm nelaimē palīgā un vēlas to darīt atkal.

Ar JĀNI ZUMENTU, tobrīd vēl vienkāršu deputātu, runājāmies dažas stundas pirms jaunievēlētās Naukšēnu novada domes pirmās sēdes.

Pa ilgiem laikiem pašvaldību vēlēšanās Naukšēnu novadā par deputātu krēsliem sacentās divu sarakstu pārstāvji — tradicionālajai Sarmai konkurentos pieteicās apvienības Naukšēnu novadam jaunieši. Šī saraksta līderis GINTS VĒVERIS ikdienā aizņemts celtniecības darbos — patlaban viņa uzraudzībā tiek atjaunota Rūjienas baznīca, taču Gints atrada laiku, lai uz Liesmas jautājumiem atbildētu elektroniski.

Nu jau vairākus mēnešus, rīkojot dažādus kultūras pasākumus, Ķoņu pagasta bibliotēkā saimnieko EGITA PODNIECE, ar savu darbošanos izpelnoties vietējo iedzīvotāju atzinību.

Pagājušajā otrdienā Ķoņu dzirnavu saimniecei Mirdzai Čākurei bija darba pilnas rokas — dzirnavās bija jāpaēdina skolotāju semināra dalībnieki,  jāuzņem ūdenskliņģeru cepēji un jāuzklausa draudzenes un konsultantes padomi.

Naukšēnu sporta halle patlaban atpūšas. Cik ilgi tā vēl būs slēgta, zina stāstīt ANDREJS RULLIS: «Ir notikusi grīdas slīpēšana, jaunu līniju uzvilkšana, krāsošana un lakošana — tagad laukums atbilst visiem starptautiskajiem noteikumiem. Līdz šim tas bija zīmēts vēl pēc krievu laika standartiem ar slīpajām ūsiņām gar basketbola soda laukumu. Nu vecās lakas noslīpētas, atjaunots un izveidots jauns krāsojums ar Naukšēnu ģerboni vidū. Ilgi uz to gājām, jo tomēr šāda renovācija prasa lielus līdzekļus, taču nu tas ir paveikts, un rezultāts priecē. Patlaban laka vēl žūst, pavisam nesen tikai ieslēdzām ventilāciju. 30. jūnijā sāksies nometne, tā arī būs pirmā, kas šo laukumu izmantos.»

«Visi darbi pabeigti, vēl tikai jāiesniedz dokumenti būvvaldē, lai oficiāli nodotu stadiona skrejceļu ekspluatācijā,» apstiprina Naukšēnu novada pašvaldības projektu vadītāja ANITA DUKURE. «Konkrētu datumu vēl pateikt nevaru, bet jūlijā rīkosim skrejceļa atklāšanas pasākumu. Tajā varēs trenēties ugunsdzēsības sporta entuziasti, jaunie vieglatlēti, skolēni sporta stundās un paskraidīt paši mazākie — arī maniem bērniem patīk uz turieni aiziet un paskriet. Cik līdzekļu bija iespējams ieguldīt, tos izmantojām, tāpēc izvēlējāmies taisni, jo tas nozīmē bērniem vismaz kaut kādas sportošanas iespējas, un varbūt ar laiku pakāpeniski mākslīgo segumu izdosies uzklāt visam aplim. Prieks, ka būvniecība ritēja raiti, īpašu sarežģījumu nebija,» atzīmē projektu vadītāja.

Vai jūs būtu ar mieru kaut ko darīt par velti un ar sava darba augļiem gadiem ilgi dalīties ar plašāku sabiedrību? Droši vien tā varētu darīt, ja būtu pienācīgs nodrošinājums. Arī mediju jomā ziņu izgatavošana vienmēr kaut ko maksā, un ir būtiski zināt, kam pieder attiecīgā platforma un kā tā pelna naudu. Pēdējā laikā sabiedrībai šis jautājums kļuvis aktuāls tieši tāpēc, ka informatīvā telpa ir kļuvusi daudz lielāka interneta izplatības dēļ, bet līdzās objektīvu ziņu sniedzējiem ir parādījušies neskaitāmi mediju atdarinātāji, kuru galvenais uzdevums ir ļaužu viedokli ievirzīt informācijas sniedzējam vēlamajā gultnē.

Laukos, kur saimniecība, slaucamas govis, svinēšana nav iespējama vairāku dienu garumā. Svētku brīvdienas — tā ir pilsētnieku greznība, taču Līgo vakarā laukos līksmo visi. Arī šī stāsta varonis JĀNIS TAURIŅŠ no Ramatas.

Ramatas bibliotēka nupat piedzīvojusi jurģus. No kultūras centra grāmatu glabātava pārcēlusies un apmeklētājus gaida  pagasta pārvaldes ēkā.

Pēc pašvaldību vēlēšanām Mazsalacas novada vadības galā būtisku pārmaiņu nav. Atkārtoti par domes priekšsēdētāju ievēlēts Harijs Rokpelnis.

Veikta Ramatas kultūras centra renovācija. Pasākumi notiks gaišākās un ērtākās telpās.