Pilsētās un novados

Kocēnu pagasta «Gulbīšos» mierīgi ganās aitu mātes ar lielākiem un mazākiem jēriņiem. Tikko aplokam tuvojas saimnieks un uzsauc «aitas, aitas», viss ganāmpulks sarosās. JĀNIS BĒRZIŅŠ stāsta: 

Par vienu no lielākajiem krūmcidoniju augļu tirgus dalībniekiem Latvijā – SIA «Dabas auglis» (pirms tam zināmi kā SIA Cooperative) 2019. gada 9. aprīlī rakstījām Liesmā publikācijā Cidoniju ceļš – no Vaidavas pasaulē. Nesen viesojāmies Vaidavā, kur pie reizes satikāmies, parunājāmies arī ar šī uzņēmuma līdzīpašniekiem (attēlā no labās) NAURI JURGENBERGU un GUNTARU EGLĪTI.

Patlaban visā pasaulē būtiski pieaug palīdzošo profesiju pārstāvju, tai skaitā sociālo darbinieku, loma globālās krīzes situācijā. Emocionālā spriedze un neziņa par turpmāko situāciju valstī un visā pasaulē skar ikvienu iedzīvotāju. 

Atgādinām, ka Valmieras Tūrisma informācijas centrs un biedrība «Valmieras Attīstības aģentūra» sagatavojuši informāciju par tiem mūspuses uzņēmumiem, kas piedāvā produkcijas piegādi uz darba un dzīves vietām. Pašlaik tik noderīgā pakalpojuma saraksts ir pieejams Valmieras mājaslapā www.valmiera.lv # atbalstivalmieru; #atbalstivietējos un #paliecmājās. Sarakstā publicēti restorāni, kafejnīcas, bistro un picērijas, pārtikas un saimniecības preču piegādes uzņēmumi, kā arī aptiekas, kas nodrošina medikamentu piegādi.

Kā zināms, mācību process visās Latvijas skolās pašlaik notiek attālināti, izmantojot moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Izņēmums nav arī Rencēnu pamatskola, kur Burtnieks paviesojās pagājušajā piektdienā, 27. martā, kad jau varēja izdarīt pirmos secinājumus par to, kā notiek stundas, skolēniem atrodoties katram savās mājās. Par šīm un vēl citām aktuālām lietām nelielā intervijā, ievērojot pāris metru distanci, pastāstīja Rencēnu pamatskolas direktore DINA OLIŅA. 

Kaut arī šobrīd situācija pasaulē, iespējams, ne visus rosina kaldināt tālejošus nākotnes plānus, šādas iespējas nenoliedzami ir. Arī Burtnieku novada Valmieras pagastā, faktiski pašā Valmieras pievārtē, kur dzīves telpa solās būt reizē gan nosacīti ārpus pilsētas lielās burzmas, gan tai pašā laikā topošajā privātmāju kvartālā tā sauktajā Hallartes pļaviņā, adresēs pie jaunveidojamās Hallartes ielas, šobrīd – pagaidu ceļa, kur jau izbūvētas visas nepieciešamās centralizētās komunikācijas, cilvēkiem būs pieejami visi Vidzemes industriālās galvaspilsētas piedāvājumi.

Pirms nedēļas trešdienā, 25. martā, Valmierā ar maģistrālo kanalizācijas tīklu izbūvi apmēram 80 metrus garajā Cēsu ielas posmā no Fabrikas ielas līdz Krāsotāju ielai tika uzsākta SIA Valmieras ūdens šī gada būvniecības sezona. Sakarā ar apakšzemes komunikāciju izbūvi te uz mēnesi slēgta automašīnu satiksme. Pa līdzšinējo maršrutu remontdarbu laikā saglabāsies sabiedriskā transporta kustība, autobusiem tiks nodrošināta kustība gar rakšanas darbu zonu, bet gājēju kustība – pa ietvi ielas būvdarbu zonai pretējā pusē.

No 1. aprīļa Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde sniegs atbalstu Valsts robežsardzei, lai nodrošinātu Covid-19 ierobežošanas pasākumu ievērošanu, kā arī būs gatava nodrošināt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu ar teltīm, ja radīsies tāda nepieciešamība.

Šoreiz atgriežamies Strenču novadā, kur Gaujas labajā krastā joprojām arī Gaujas plostnieku galvaspilsēta.

Pirmā nedēļa pēc skolēnu brīvlaika noritēja valstī noteiktās ārkārtējās situācijas apstākļos, kas gan no skolēniem, gan vecākiem, gan skolotājiem prasīja zibenīgi piemēroties jaunai situācijai, kad nav laika un šķiet pat nevietā sev tagad jautāt, vai esmu gatavs «izkāpt no komforta zonas». Jau pirmās attālināto mācību nedēļas vidū Rūjienas vidusskolas klašu audzinātāji jautāja saviem skolēniem: Ko apguvi? Cik ilgu laiku tas prasīja? Ko atstāji citai dienai? Kas patīk un izdodas? Kas sagādā grūtības vai nepatīk? Kā uzmundrini sevi? Ko vari citiem vēlēt, kādu padomu dot? 

Mājaslapas www.rujienasseniorumaja.lv ievadā teikts: «Mēs savam klientam dodam daudz vairāk iespēju nekā vientuļa gulta!» Spēcīgi vārdi. Kas aiz tiem slēpjas un kā šo nebūt ne vieglo apņemšanos izdodas īstenot ikdienā, par to «Liesma» attālināti (Covid 19 ierobežojumu dēļ komunikācija klātienē nav iespējama!) lūdza pastāstīt biedrības «Rūjienas Senioru māja» direktoru JĀNI ROZI.

Pagājušās nedēļas nogalē Valmierā grāvī pie Jāņparka ielas, knapi pārdesmit metrus no krūmu zonas sākuma posmā līdz Valmieras apvedceļam, parādījies kāds čakla privātā talcinieka, visticamāk, no paša privātmājas sētas un saimniecības ēkas atvests un izgāzts vākums.

LELB Valmieras Svētā Sīmaņa draudzē Aldis Bērziņš un viņa sieva Maija Bērziņa ienāca pirms sešiem gadiem. Redzot Alda organizatora prasmes un pamatīgumu jebkuru iesāktu darbu perfekti paveikt no a līdz z, bija tikai likumsakarīgi, ka viņu drīz vien ievēlēja draudzes padomē.

Par Raunas pagasta «Bērziņi-2» saimnieku LĀSMAS un ULDA RIEKSTIŅU zemnieku saimniecību «Kaliņi» un stādaudzētavu jau rakstījām 2019. gada 14. jūnija «Liesmā» publikācijā «Dārzs ar saules krēsliņiem, Muviju un citiem brīnumiem». Nesen, esot Raunā, nevarējām nepalūkot, kā notiek gatavošanās plašā apkaimē populārās stādaudzētavas jaunajai sezonai, kura, kā zināms, tradicionāli sākas ar aprīli un beidzas tikai oktobrī.

Vidzemes plānošanas reģions pēdējos gadus aktualizē jautājumus par mobilitāti lauku teritorijās, aicinot ne tikai saglabāt sabiedriskā transporta pakalpojumu tīkla struktūru, bet arī rosina diskusijas un testē jaunus pārvietošanās veidus, lai iedzīvotāji laukos, neskatoties uz to, kur ir viņu dzīvesvieta, joprojām varētu brīvi nokļūt uz pakalpojumu saņemšanas vietām arī tad, ja to īpašumā nav privātās vieglās automašīnas vai kādu apstākļu dēļ to nav iespējams izmantot.

Uzsāk kampaņu #atbalstiValmieru 

AGIJA ROĶE ir Beverīnas novada Kultūras centra vadītāja. Dzimusi zemgaliete, pirms astoņiem gadiem par savu studiju vietu izvēlējās Vidzemes Augstskolu. Pēc augstskolas absolvēšanas izveidojās ģimene un Agija palika uz dzīvi Beverīnas novadā.

Par notiekošo ārkārtas stāvokļa laikā novadā stāsta Beverīnas novada pašvaldības izpilddirektore CILDA PURGALE.

Raunas novada Tūrisma ceļvedī par vietām, kur būt, par Raunas pagasta «Auškāpiem» teikts: «Četrus kilometrus no Raunas atrodas Laimoņa Cepurīša keramikas darbnīca. Tur keramikas trauki tiek apdedzināti Vidzemes tipa malkas ceplī, kas pašlaik ir viens no pēdējiem Latvijā.»

Pavasarī, atgriežoties gājputniem, lauksaimniekiem aktuāla kļūst sējumu pasargāšana no migrējošajām zosīm, tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) sākusi izsniegt atļaujas zemnieku saimniecībām izņēmuma kārtā migrējošās zosis atbaidīt ar šaušanas metodi.