BENITA AUDZE ir amatniece jau no 1994. gada. Gadu laikā viņa ir iemācījusies veidot dažāda lieluma un formas ādas kārbas/kārbiņas, ādas maisiņus, ādas rotas (auskarus, rokassprādzes u.c.). Kārbiņas var izmantot juvelierizstrādājumu glabāšanai un dāvināt kā suvenīrus.
Konkursā jāizvēlas Mazsalacas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes logo, kas tiks izmantots iestādes prezentācijas materiālos, uz veidlapām, pasākumu vizuālajā noformējumā, vizītkartēs, reprezentācijas materiālos, suvenīros.
KĀRLIS ROKPELNIS ir zemnieku saimniecības «Ūzēni» īpašnieks. Tur tiek audzēti kartupeļi, kas pēc tam tiek pārdoti Aloja-Starkelsen, kur ražo kartupeļu cieti. Kārlis ne tikai nodarbojas ar augkopību, bet arī jau ceturto sezonu spēlē Ramatas amatierteātrī un mazliet arī ceļo.
Raunas novada tūrisma ceļvedī par SIA Raunas Ceplis teikts: «Keramikas darbnīca, kurā ir iespēja iepazīt keramikas trauku un dažādu dizaina priekšmetu izgatavošanas procesu no vietējā māla iegūšanas līdz gataviem izstrādājumiem. Sakopta, ainaviska vieta dažādām tūristu aktivitātēm un atpūtai.»
Liesma nesen pieteicās ciemos, un mums ļoti palaimējās, jo gida lomā bija pats uzņēmuma saimnieks EDMUNDS CINIS.
Dikļu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda oficiāli tika reģistrēta 1940. gada 6. jūnijā. Kopš tā laika mainījušies cilvēki, zirgu pajūgu vietā ugunsgaili savaldīt dodas mūsdienīgi aprīkotas speciālās mašīnas. Nemainīgs palicis vienīgi tas, ka ugunsdzēsēji jebkuros laika apstākļos un jebkurā diennakts laikā, saņēmuši ziņu par notikušo nelaimi, steidz palīgā.
Diemžēl informācija par to, kā brīvprātīgie ugunsdzēsēji Dikļu pusē darbojušies četrdesmitajos, piecdesmitajos un pat sešdesmitajos gados, ir gauži skopa, saglabājušās vien dažas fotogrāfijas no 1972. gada, no laika, kad brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustībā iesaistījies tagadējais Dikļu BUB priekšsēdētājs ANDRIS KRĒSLIŅŠ.
Par atpūtas centru Mazais Ansis (MA) 2015. gada 4. jūnijā rakstījām Liesmā publikācijā Biznesā palīdz ģimenes un kolektīva vienotība. Šogad 14. jūnijā atpūtas centrs Mazais Ansis nosvinēja 20. gadadienu. Tieši tajā pašā datumā Mazā Anša saimniekiem INĀRAI un VILNIM VAGARIEM apritēja 40 gadi laulībā. Lielāko daļu intervijas laiku sarunājāmies ar Ināru, jo Vilnis bija devies izpildīt darba pienākumus.
Visticamāk, ka augusta otrajā pilnajā nedēļā Valmierā sāksies pamatīgi rekonstrukcijas darbi vēl vienai pilsētā vitāli svarīgai satiksmes artērijai – tiks uzsākta Mālu ielas posma no Beātes ielas (Limbažu ielas rotācijas apļa) līdz Matīšu šosejai pārbūve.
Šī projekta realizācija uzlabos gan iedzīvotāju pārvietošanās apstākļus un drošību, gan šo ielu izmantojošo komersantu vajadzības pēc ērtas satiksmes infrastruktūras.
Kopš pagājušās otrdienas Matīši ne tikai Burtnieku novadā, bet arī tālākiem kaimiņiem ir ne vien kultūras citadele ar rekonstruēto, faktiski no jauna uzbūvēto Tautas namu un tur piedāvātajām garīgo vērtību baudīšanas iespējām, bet arī vieta, kur, neaizbraucot līdz Vidzemes industriālajai galvaspilsētai Valmierai, nokārtot dažādus ikdienā vitāli svarīgus privātos jautājumus. Jo 21. jūlija pēcpusdienā pagasta pārvaldes namā (Skolas ielā 11) šeit ar nelielu svinīgu ceremoniju tika atklāts Burtnieku novada Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs.
Pagājušajā piektdienā konstruktīvā gaisotnē, klātesot valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi vadībai, Burtnieku novada vadības un būvvaldes pārstāvjiem, būvniekiem un iekārtu turpmākajiem ekspluatētājiem, tika parakstīti dokumenti par 2018. gadā sāktā projekta «Silzemnieku poldera sūkņu stacijas pārbūve, Burtnieku pagastā, Burtnieku novadā» sekmīgu realizāciju.
Par tām Burtniekam kā allaž labprāt pastāstīja Burtnieku novada pašvaldības izpilddirektors MĀRTIŅŠ KĻAVIŅŠ:
«Patlaban nedaudz iestrēdzis ir Burtnieku centra pludmales labiekārtošanas projekts, jo darbu veicējs pagaidām aizņemts citos objektos. Pirmdien atvērām iepirkumu konkursa piedāvājumus lielās pontonu laipas ierīkošanai. Patīkami pārsteidza uzvarētāja solītā cena – par 27512 eiro vairāk nekā 80 metrus garo laipu ierīkos firma SIA PONTON. Žēl tikai, ka jauno laipu pēc pāris mēnešiem atkal nāksies demontēt, jo paredzēts, ka ziemas sezonā tā ezerā neatrodas.
Pārgaujas novada logo ir – no Braslas līdz Gaujai ik solis ir vērts. Tas lielā mērā sasaucas ar vietu, kur šoreiz Liesma ciemojas. Jo no zivjaudzētavas Brasla, kas atrodas nieka pāris kilometrus lejpus tilta pār Braslu uz Valmieras – Inčukalna šosejas, šeit izaugušie taimiņu, foreļu un nēģu mazuļi nonāk tieši Gaujas baseina upēs.
Sestdien pirms un pēc pusdienas lielākais Valmieras 737. dzimšanas dienas svētku burziņš noteikti bija Valmieras Jaunatnes centra Vinda dārzā. Desmiti, pat simti mazāku un lielāku bērneļu, protams, kopā ar saviem vecākiem te bija ieradušies uz Valmieras avio būves darbnīcām. Liesmu īpaši priecēja fakts, ka pie visām piedāvātajām aktivitātēm saviem pēcnācējiem aktīvi asistēja un arī paši piedalījās jaunie tēvi.
Pēdējā laikā daudz pozitīvu atsauksmju no rūjieniešiem nācies dzirdēt par KRISTĪNI un EDGARU BOLĒM un viņu izveidotā «Paipusu Parka» sportiski radošajām aktivitātēm, bagātinot dažādus novada pasākumus. Šovasar viņi jau ir gādājuši par aizraujošu laivu braucienu, izklaidējošu velobraucienu, atraktīviem uzdevumiem «Citādos saldējuma svētkos», un nesen viņi jautrākus padarīja Rūjienas novada sporta svētkus Jeru skolas sporta laukumā. Liesma devās ciemos uz Jeru pagastā esošo Paipusu muižu. Tās tagadējie saimnieki ir Edgara vecāki, kuru bioloģiskā saimniecība «Arumi» – plašā apkaimē pazīstamie asinsdesu ražotāji.
«Liepkalnu» maiznīcai vasara, kā ierasti, ir laiks, kad uzņēmuma ražotnēs priekšplānā izvirzās zaļumos līdzņemamo produktu ražošana.
«Liesmā» ne reizi vien jau esam rakstījuši par Latvijas – Krievijas sadarbības kopprojektu «Zaļie torņi», kura sagatavošanas darbi prasīja vairākus gadus. Rūjiena, kā zināms, ir šā projekta galvenais partneris. Šovasar šā vērienīgā starpvalstu projekta realizācija ir sākusies.
Lietainajā piektdienas vakarā pie Valmieras Kultūras centra pilsētas svētku ietvaros notika tradicionālā svētku gājiena izstrādājums Galamērķis: Valmiera 737. Iepriekšējo gadu gājienos piedalījās tuvu simtam uzņēmumu, iestāžu un biedrību kolektīvu, taču šajā reizē gribētāju fotografēties pušķotajos goda vārtos un pēc tam izbraukt tiem cauri bija vien daži desmiti, tomēr, pateicoties pasākuma komentētāja un fotogrāfa pūliņiem, brauciens tika izstiepts teju vai pusotras stundas garumā.
Ne velti sēņošanu dēvē par latviešu nacionālo sporta veidu – tik daudz kaislību izraisa reti kura cita brīvā laika nodarbe. Valmieriete MĀRĪTE ĀBOLIŅA ir tirgotāja Valmieras tirgū jau vairākus gadus. Liesma devās ar viņu aprunāties par sēņu laiku.
Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Dabas koncertzāles radošo komandu aicina ikvienu dabas draugu un zinātkāro interesentu līdz 1. augustam tiešsaistes darbnīcās iepazīt noslēpumaino sēņu pasauli un šī gada Dabas koncertzāles galveno varoni – zemeszvaigzni (Geastrum).
Vasaras ogu periods ir tik īss, tādēļ iesaku tās ēst tik daudz, cik vien katram kārojas. Nevienam nav noslēpums, ka svaigās dabas veltes ir bagātas ar mums tik nepieciešamajiem vitamīniem, un tagad ir īstais laiks, lai to izmantotu sava organisma stiprināšanai. Šajā nedēļā Valmieras tirgū tās tirgo uz urrā!
Zemnieku saimniecībā «Stores» saimnieko Zvirbuļu ģimene trīs paaudzēs, galvenokārt tā nodarbojas ar franču šķirnes Šarolē gaļas lopu audzēšanu. Katra no paaudzēm veic uzdevumus, ko prot vislabāk. Saimniecība pieder Ārijai Zvirbulei, un viņa nodarbojas ar grāmatvedību un finanšu lietām. Ar ražošanas lietām un jaunu projektu īstenošanu palīdz meita MAIJA ZVIRBULE, kas padalījās ar jaunumiem un pārmaiņām, kuras notikušas saimniecībā. Šobrīd takas izveidē gar Abula upi iesaistījies arī Maijas dēls Kārlis Zvirbulis.