Erasmus+ projekta Nacionālie lepnumi Eiropas kontekstā ietvaros 8. – 12. oktobrī Naukšēnu novada vidusskolas delegācija – 9. klases skolnieces Signe Dita Timma, Evija Ungure, 10. klases skolnieks Rūdolfs Gailis, 11. klases skolnieks Daniels Davidovs, 12. klases skolnieks Kristaps Miņickis un skolotājas Daina Tentere, Inga Pētersone – viesojās geizeru un vulkānu zemē Islandē.
Vakarrīt Valmierā jau bija uzsnidzis pirmais nopietnais sniedziņš – tas ir signāls, ka laiks posties uz finišu ceļu un ielu karsto darbu veicējiem. Kopumā gan pilnīgs klusums šajos objektos neiestāsies, gan laika apstākļi, kad vairs tikai paretam parādās īsta ziema, gan daudzas jaunas tehnoloģijas ļauj ceļiniekiem strādāt, ja vajadzīgs, faktiski bez pārtraukuma.
VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (turpmāk – VNĪ) noslēdz līgumu ar SIA «SESTAIS STILS», lai uzsāktu projektēšanas darbus Valmieras drāmas teātra ēkas Lāčplēša ielā 4, Valmierā, pārbūvei, fasādes atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.
Šī gada vidū Cēsu pašvaldība iniciatīvas «Tīri.Labi.» ietvaros apņēmās kļūt par bezatkritumu pilsētu, ieviešot bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipus kā pašvaldības, tā vietējo uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī. Tuvojoties gada nogalei un iniciatīvas noslēgumam Cēsīs, gan pašvaldības pārstāvji, gan iedzīvotāji un bezatkritumu dzīvesveida aktīvisti dalās pirmajos secinājumos par Cēsu pilsētas potenciālu ceļā uz bezatkritumu pilsētas statusu.
Jau mēnesi Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē «Pienenīte» enerģijas patēriņa dati tiek apkopoti un izvērtēti, izmantojot tiešsaistē pieejamu datu monitoringa sistēmu. Tās pamatuzdevums ir sniegt informāciju par šoruden PII «Pienenīte» telpās ieviesto zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi. Turklāt sistēma seko līdzi arī patērētajai elektroenerģijai, ūdenim un apkopo informāciju no temperatūras, mitruma un CO2 līmeņa mērītājiem.
Uzņēmējdarbība īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (ĪADT) var nozīmēt dažādus ierobežojumus un sarežģījumus, tādēļ daudzi to uzskata par klapatām. Kempinga "Klintis" valdes locekle Natālija Jegorska, kura piekrita dalīties pieredzē par uzņēmējdarbību šādā teritorijā, gan teic, ka jūtas pagodināta darboties tik labā vietā un saudzēt dabu.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) jauno reindžeru grupa savā rudens sapulcēšanās reizē tikās ar Valsts vides dienesta inspektoru Zigmāru Danci un sabiedrisko inspektoru Jāni Ozoliņu un iepazina viņu ikdienu. Vēlāk kopā ar Dabas izglītības centra (DIC) "Ziemeļvidzeme" speciālisti Intu Somu jaunieši devās nelielā lašveidīgo nārsta sargāšanas reidā gar Salacu. Nākamajā dienā ap pussimt skolēnu viesojās centrā Salacgrīvā, kur tieši no jaunajiem reindžeriem uzzināja daudz ko par zivīm un ūdens piesārņojumu. "Bērni mācījās sarunāties ar sabiedrību. Viņiem tas izdevās," priecājas I. Soma.
Ja vaicāsiet kādam, vai viņš ir par vidi, kurā dzīvo daudzas putnu sugas, sastopami retāki augi, daudzi atbildēs apstiprinoši. Tiem, kas dzīvo un saimnieko īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, nākas piemēroties nosacījumiem, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Cik viegli ir izdarīt izvēli par labu cilvēka ērtībām vai dabas vajadzībām, vaicājām pašiem saimniekiem, kam nākas darboties liegumos.
Latviešu dzejnieks Rainis ir teicis: «Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet!» Tam varam piekrist. Ar līdzīgu domu Vidzemes Augstskolas studenti Lotārs Zariņš, Jānis Bernāns un Raivis Mileiko, studiju kursa pamudināti, ķērās klāt pie pašiem un citiem ilgus gadus samilzušas problēmas risināšanas – nesakārtotā piebraucamā ceļa pie Ausekļa ielas kopmītnēm, ko klāj lielas bedres.
Nē, Rūcamlapas lasītāj, šeit turpinājumā nebūs romantiskas atmiņas par aizgājušo vasaru, te būs skarbi secinājumi par to nākotni, kādu mums visiem patlaban – vismaz uz papīra – gatavi zīmēt ierēdņi mūsu pašu valstī.
Mežaparka Lielās estrādes teritorijā tapis unikāls dažādu šķirņu rododendru dārzs. Katra pašvaldība dāvājusi rododendru krāšņumu dziesmu priekam.
Mazsalacas novadā ir uzsākts pilotprojekts «Transports pēc pieprasījuma», kas veiksmes gadījumā varētu kļūt par daļu no sabiedriskā pasažieru pārvadājumu modeļa Latvijā.
Saskaņā ar Mazsalacas novada Attīstības programmas 2019.-2025. gadam IV Investīciju plānu, sociālo pakalpojumu jomā laika posmā no 2019. gada līdz 2021. gadam tiek plānots realizēt projektu «Sociālās aprūpes centra izveide».
Kluss, bet gaišs, ar mīlīgu rudens saulīti uzausa šī gada 25. oktobra rīts – diena, kad mīļam, dāsnam un viedam cilvēkam – Valmieras Mūzikas skolas bijušajai ilggadējai skolotājai Gaidai Ungurei – svinējām mīlestības un sirsnības piepildītu 94. piedzimšanas dienu.
Vidzemes Augstskolā (ViA) skolēnu brīvlaika izskaņā norisinājās konference – praktisks seminārs pedagogiem «Vidzemes Augstskola: sadarbības partneris izglītībā» ar uzsvaru uz tēmu «Kompetenču pieeja mācību saturā un pētnieciskais darbs skolās».
Limbažu muzeja izstāžu zāles un vēstures ekspozīcija atrodas 19. gs. sākumā celtajā Rīgas rātes jaunajā pilī jeb Pilsmuižas pārvaldnieka ēkā Burtnieku ielā 7.
Valsts policijas Valmieras iecirknis meklē 2005. gadā dzimušo Robertu Gravu, kurš no šī gada 25. oktobra atrodas patvaļīgā prombūtnē, kā arī nav zināma zēna atrašanās vieta.
Tā tiešā un pārnestā nozīmē varētu nosaukt piektdien aizvadīto kārtējo Pēcpusdienu ar mēru, kas šoreiz atšķīrās no iepriekšējām. Valmieras mērs Jānis Baiks itin labi iejutās moderatora lomā, jo galvenie runātāji šoreiz bija citi: diskusijas tēmas rosinātājs un SIA VALPRO valdes priekšsēdis Aivars Flemings, kā arī veselības aprūpi pārstāvošs kvartets – Valmierā un arī Vidzemē lielākā mediķu kolektīva SIA Vidzemes slimnīca valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs, ģimenes ārste Guna Poikāne, Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča un Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļas vadītājs Kalvis Latsons.
Kādā rudens vakarā, tas gan bija pirms pāris gadiem, ar savu taksīti devos ierastā pastaigā. Nogriežoties gar tā saucamo Apaļo veikalu, degunā iesitās kodīga smaka. Dūmi bija apņēmuši lielu daļu ielas garuma, tāpēc ik pa brīdim mēģināju aizturēt elpu. Sākotnējā doma – vai tikai kaut kur tuvumā nav izcēlies ugunsgrēks, taču, ieskatoties rūpīgāk, pamanīju, ka vienā no mājām dārzā sakurts liels ugunskurs, kurā tika dedzinātas kaudzē sagrābtās koku lapas. No pastaigas svaigā gaisā diez kas nesanāca...
Atzīšos, līdz tam aizliegumu dedzināt lapas uzskatīju par nedaudz pārspīlētu – tā gadu gadiem darīts, tāpat kā gadu gadiem pavasaros svilināta kūla. Taču negatīvas sekas, kas radušās cilvēku nepareizas saimnieciskās darbības rezultātā, – ozona slāņa noārdīšanās atmosfērā, ogļskābās gāzes uzkrāšanās atmosfēras augšējos slāņos, skābie lieti un noturīgā ķīmiskā piesārņojuma veidošanās – tas nu jau ir nopietns signāls cilvēcei un katram no mums atsevišķi, ka domāšana ir jāmaina.
To apstiprina arī pētījumos iegūtie pierādījumi.
Pēdējos gados arī Latvijas piena lopkopības saimniecībās arvien vairāk ienāk slaukšanas, barības piestumšanas, mēslu savākšanas un vēl citi fermu funkciju izpildītāji roboti. Tās ir ne tikai lielas investīcijas un ilgas kredītsaistības, bet arī nopietnas pārmaiņas ganāmpulka apsaimniekošanā un bieži vien arī saimnieku domāšanā.