Ilze Kalniņa

Apbrīnojama prasme valdībai un nozari pārstāvošajai ministrijai turēt nozarē strādājošos un tūkstošiem Latvijas ģimeņu šāviena attālumā.

«Valdība ir runājusi: palielināt algas vispirms sev, tautai ekonomiski grūtos apstākļos, ir ok,» tieši saka mūrmuižniece NORA FREIMANE. Viņa ir iniciatore divām iniciatīvām sabiedrības līdzdalības platformā «Mana balss.lv».

Aušana, adīšana, tamborēšana, mezglošana un vēl virkne prasmju, ko iespējams apgūt aprunājoties, mācoties un darot, kā arī pašu labi paveikto cildinot. Tā strādā lietišķās mākslas studija «Trikāta». 

Imants Lancmanis – gleznotājs, mākslas vēsturnieks, grāmatu autors, Rundāles pils saimnieks, dzīvesgudrs cilvēks, kurā svarīgi ieklausīties. Viņa pārdomas ir vērtība. Tās viņš izsaka mākslā, vārdos un sajūtās.

«Māksla ir jūtu objekts, kas jāuztver ar acīm, ar sirdi, lai emocijas plūst pāri prātam tomēr. Teikšu, ka mūsdienu mākslā, kultūrā tā iztrūkst, jo pārlieku viss orientēts uz prāta rotaļām un mazā mērā uz sirds darbību,» Valmieras muzejā savas personālizstādes atklāšanā sacīja Imants Lanc­manis.

Juris Alberts Ulmanis ir alpīnists, zemessargs, Amerikā dzimis latvietis un pašlaik arī lektors Vidzemes Augstskolā.

Speciālisti Latvijas meteoroloģiskos apstākļus uzskata par piemērotiem alternatīvo energoresursu izmantošanā, it sevišķi ņemot vērā globālās sasilšanas efektus – aizvien sausākas vasaras, spēcīgākas vēja plūsmas un vētras. Par alternatīvās enerģijas veidiem uzskata vēja, saules, biomasas un ģeotermālo enerģiju. Šajā publikācijā stāsts par to, kā ietaupīt resursus, izmantojot saules enerģiju pašpatēriņam, un par biomasas granulām, kas lētākas patēriņā, bet izejvielas iegūšana palīdz arī sakārtot apkārtējo vidi.

Cilvēka izraisīta globālā sasilšana jau ir radījusi vairākas novērotas pārmaiņas klimata sistēmā. Pārmaiņas ietver sauszemes, okeāna temperatūras paaugstināšanos, kā arī biežākus karstuma viļņus lielākajā daļā sauszemes reģionu, turklāt tie kļuvuši arī ilgāki.

Aizvadītās nedēļas nogalē Valmieras teātra ēkas pamatos tika ierakta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Šonedēļ Valmierā viesojas sadraudzības pilsētas Čerkasu delegācija – pašvaldības pārstāvji, skolēni, pedagogi, sportisti un treneri. 

Brenguļu sākumskola darbojas kopš 1992. gada. Tolaik vietējie iedzīvotāji teikuši, ka vajag pašiem savu skolu. Tagad rit sākumskolas pēdējie pāris mēneši. Jaunajā mācību gadā skolas durvis nebūs slēgtas, jo telpās darbu turpinās pirmsskola, bet skolēnu čalas vairs neskanēs. «Liesmas» saruna ar Brenguļu sākumskolas direktori SANDRU KAUFMANI.

Brenguļu alus dārzā vietējie un ciemiņi sagaidīja saules lēktu. Pirmdienas rītā saule, kāpjot gaismas kalnā, uzvarēja tumsu.

1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem.

«Ja es tagad skaitītu kopā visas nopirktās, saliktās un jau tālāk atdotās puzles, tad būtu daudzi desmiti,» saka Sarmīte Bauģe. Viņa ir valmieriete, kura jau vairākus gadus dzīvo Zviedrijā, Forkarbijā, kas ir ciemats netālu no Upsalas, bet aizraušanās, kas tagad aizņem lielu daļu brīvā laika, ir cieši saistīta ar došanos turp un mājup pa jūras ceļu. 

Tas viss, kas notiek Latvijas izglītības sistēmā, ir stāsts par nesakārtotu namu. Vajadzība pie vajadzības, tad pārmaiņa uz pārmaiņas un vēl lielākas reformas, un jauni mācību modeļi. Tas viss apstākļos, kad pedagogu vakanču tabulā Latvijā ierakstīts skaitlis 830, kad notiek skolu tīkla optimizācija, kad joprojām nav skaidrs, vai un kādu algu pielikumu saņems dažāda līmeņa pedagogi jau no 1. septembra. 

Šonedēļ skolēni atpūšas no ierastā, baudot pavasara brīvlaika nedēļu. Valmieras Jaunatnes centrs «Vinda» piedāvā daudz atvērto bezmaksas nodarbību.