Ilze Kalniņa

2022. gada 24. februāris sadalīja ukraiņu dzīvi – pirms un pēc tam. Kara gads bijis neuzvaramības, drosmes un uzticības, ticības un sāpju gads. 

Kāpēc sākās karš? Cik ilgi vēl jācieš Ukrainai? Jautājumi, kurus nepārstājam uzdot gada garumā. Kāds bijis šis laiks un kāds vēl mums priekšā? Kā vēsturē pētīs un vētīs 21. gadsimta karu Eiropā? Plaša tēma sarunai ar vēsturnieku, pētnieku, asociēto profesoru un Vidzemes Augstskolas padomes locekli GATI KRŪMIŅU.

Pērnajā martā Valmierā un Valmieras novadā ieradās pirmie Ukrainas kara bēgļi. Joprojām mūspusē pagaidu mājas raduši ap 300 Ukrainas cilvēku, pārsvarā sievietes ar bērniem.

«Šis lakats dungo, man tā liekas,» teikusi kāda no Tautas lietišķās mākslas studijas «Valmiera» dalībniecēm. Studijā dalībnieku ir vairāk nekā 40, bet šoreiz par audējām. Aušana ir prasme, ko daudzas vēlas apgūt, un studijā to labprāt māca. TLMS «Valmiera» ir vecākā studija Latvijā, ar senām un bagātām tradīcijām un augstu meistarību. To izveidoja 1946. gadā, pirmajā gadā pēc kara. Amatu prasme dzīvoja cilvēkos un tiek nodota nākamajām paaudzēm.

Valstī ir vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, kas ir apmēram 10% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Astoņarpus tūkstoši no tiem ir bērni, kuriem ir īpašas vajadzības. Latvijā ir vairāk nekā 25 tūkstoši pilngadīgu cilvēku, kuriem garīga rakstura traucējumu dēļ ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte.

Viņa gribēja, lai algas tiek liktas uz ledus. Lai tās iesaldē valsts vadošajām amatpersonām un tautas priekšstāvjiem. Slavens kļuvis viņas teiktais: «Kāpēc algas jāceļ tur, kur vispār nav nekādu problēmu piesaistīt darbiniekus?

Vasarā, kad Ivetas Kreišmanes darbu izstāde «Mazās laimītes» bija skatāma Valmieras Kultūras centrā, viņa teica: «Gadiem ritot, aizvien vairāk izbaudu tos mazos mirkļus, tos mazos ikdienības priekus, ko sniedz brīnišķīgā planēta Zeme, uz kuras man ļauts dzīvot.

Ģimenēs, kur šajā mācību gadā kādai no atvasēm jāuzsāk skolas gaitas, ir vēl dažas nedēļas laika apdomāties, kura būs tā mācību iestāde, kur jūsējo mīļo sauks par pirmīti. 

Pēc vairāku dienu sarunām par pedagogu darba slodzēm un atalgojumu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aizvien vēlas redzēt precīzus datus par finanšu avotiem iecerētajām pārmaiņām. Līdz tam arodbiedrība vēl patur tiesības atjaunot streika procedūru.

Pirms pusotra gada Kauguru pagasta «Vītoliņu» saimnieki Ieva un Ģirts Rutkovski lēma, ka piensaimniecība vairs nebūs viņējā, un tika pārdotas piena govis, pārtraucot piena slaukšanu.

Jūnijā Trikātas pamatskola svinēs 85 gadu jubileju. 

Kopš seniem laikiem februāris ir Sveču mēnesis. Jaunāko laiku tradīcijās tas ir arī romantikas mēnesis, tāpēc aizvadītās nedēļas nogalē Brenguļu kultūras namā notika sveču gatavošanas darbnīca.

Valmieras Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Janīna Grāvere saņēmusi Draudzīgā aicinājuma balvu «Par mūža ieguldījumu izglītībā».

Izsludināta iedzīvotāju balsošana par izvirzītajiem pretendentiem konkursā.

«Gada balva sociālajā darbā 2022».Konkursa mērķis ir apzināt sociālos darbiniekus Latvijā, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē: sociālajos dienestos, to struktūrvienībās, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, nevalstiskajās organizācijās un citās sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, kā arī citās institūcijās, kur tiek nodrošināts sociālā darba pakalpojums. 

«Fonds Sibīrijas bērni» izdevis grāmatu «Mātes Sibīrijā».

Latvijā aizvadītajā nedēļā pieminēja barikāžu laiku, jo pirms 32 gadiem tūkstošiem cilvēku devās uz Rīgu sargāt stratēģiski svarīgus objektus un sapni par neatkarīgu Latviju. 

Ir daudzas problēmas, ar ko jāsaskaras cilvēkiem ar invaliditāti: vides pieejamība, nodarbinātības iespējas, sabiedrības attieksme. Kāds teiks, ka šīs problēmas Latvijā skar lielu daļu sabiedrības. Varbūt. Tomēr cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem tās ir daudz grūtāk, bieži neiespējami risināt pašiem. Vajadzīga līdzcilvēku, profesionāļu izpratne. Lēni, bet situācija labojas.