Ilze Kalniņa

Ludmila kopā ar meitiņu Polīnu jau pusotru mēnesi ir prom no mājām. No savas Ukrainas. Viņas zina, ka atgriezīsies, līdzko būs miers. Viņas cer, ka karš drīz beigsies un Ukraina būs brīva un skaista valsts.

Pērnā gada rudenī ugunsnelaimē tika izpostīta 160 gadus senā Brenguļu pamatskola jeb Dzērvīšu skola. Cempēniete Santa Paegle skolu «atjaunojusi», to uzceļot miniatūrā. 

J. Endzelīna Kauguru pamatskolas latviešu valodas skolotāja Aija Dubova strādā ar lielu pašatdevi un entuziasmu, ar saviem skolēniem piedalās dažādos valodniecības konkursos un vada projektus. 

Vairāk nekā 80 brīvdabas lielformāta spēles un atrakcijas gan pieaugušajiem, gan bērniem – tā par sevi vēsta «Beverīnas labirinti». Ģimenes ar bērniem īpaši gaida atkalsatikšanos ar pasaku tēliem un iespēju brīvo laiku pavadīt izzinošā atpūtā. 

Valmieriete ILONA SAVERASA ir atgriezusies mājās. 12 gadus viņa strādāja Baškortostānā latviešu senā Arhlatviešu ciema (padomju gados tas pārdēvēts Maksima Gorkija vārdā) vidusskolā un mācīja latviešu valodu. Viņa mudināja izzināt latviešu kultūru, vadīja folkloras ansambli «Atbalss» un atveda turienes bērnus, arī dažus latviešu pēctečus, uz 2500 kilometru tālo Latviju, lai piedalītos 2013. un 2018. gada Dziesmu un deju svētkos. 

Ģimenes ārste INGUNA LOČMELE strādā Rūjienā, bet dakteri par savu sauc arī Vilpulkas, Ipiķu puses cilvēki, tāpat valmierieši un ģimenes no citiem novadiem, jo Inguna ir ārste mazajiem un lielajiem. Ārste saka, ka viņai ir tipiska lauku ģimenes ārsta prakse, kurā reģistrējušies ap 1500 pacientu.

Valmieras mācību iestādēs darbu sākušas skolotājas no Ukrainas. Viņas mācību procesā atbalsta ukraiņu bērnus, māca viņiem arī ukraiņu un angļu valodu. 

«Vīruss rudenī aktivizēsies, un mans viedoklis ir tāds, ka būtu jāsekmē noliedzošās attieksmes pret vakcināciju izskaušana,» saka ģimenes ārste ANNA MIRONOVSKA Valmieras novadā, kuras praksē pārsvarā pierakstīti pacienti no Dikļiem, Zilākalna, Bērzaines, arī Valmieras. Kopā viņu ir ap 1500, bet sarunāt vakcinēties izdevies kādus 73%.

Mazāki un lielāki Valmieras Gaujas krasta vidusskolas-attīstības centra audzēkņi priecājas, ka citiem var parādīt, ko dara viņu mammas un tēti. Tā bērni paplašina redzesloku, iepazīst jaunas profesijas, tās izzina. 

Valmieras novada bērnudārzos rotaļājas un zināšanas apgūst ukraiņu bērni. Kopā viņu ir piecpadsmit. Visi satikuši jaunus draugus un pamazām iedzīvojas. 

Par saulespuķi saka, ka tas ir dzīvības un gaismas simbols. Tas ir Ukrainas nacionālais zieds un tagad kļuvis par brīvību un vienotību apliecinošu zīmi. Ukrainā ir plaši saulespuķu lauki, taču viens tāds jau vairākas vasaras priecējis sirdis arī Ērģemē. Un maija vidū nogāzē pie «Āķīšu» mājām atkal iesēs vismaz pushektāru saulaino ziedu. 

Cilvēcībai nav tautības, dzimuma, ādas krāsas, jo ir tikai spēcīga vēlme būt par svētību un atbalstu cilvēkiem. Šī pārliecība likusi ceļā doties Latvijas Dr. Klaunu komandai. Viņi nedēļu strādā bēgļu centrā Polijā.

Marta vidū ar ļoti labiem rezultātiem noslēgusies Izglītības kvalitātes valsts dienesta veiktā Valmieras tehnikuma un tā īstenoto izglītības programmu akreditācija.

«Es neesmu pesimists, bet reālists. Lūk, ja izdosies, tad tiešām priecājies par to, bet, ja reiz nesanāk, tad negaudies. Jo vienmēr vajadzētu piedomāt: ja Dievs tā gribēs,» tā Valmieras Sv. Sīmaņa ev. lut. draudzes virsmācītājs  Edijs Kalekaurs. Viņš Valmieru par savu sauc 20 gadus. Uz sarunu mācītājs aicināts gavēņa laikā, kad kristīgā pasaule raugās Lieldienu brīnuma virzienā, jo Ziemassvētki ir pārāk tālu. Vairākas paaudzes tik tuvu nebija jutušas ļaunuma elpu. Karš.  Pasaulē  viss ir mainījies. 

Karš Ukrainā turpinās mēnesi. Karš, par kuru zina, runā un raud visa pasaule. Taču ukraiņi līdz mielēm pazīst arī to karu, kas sākās 2014. gadā. Agresors Putins pasaulei melojis daudzu gadu garumā. Vai beidzot pasaule mostas? 

Plecu lakati, cimdu un zeķu pāri, vairāki dvieļi, smalkas šalles un jostas skatāmas Valmieras Valsts ģimnāzijas Tautas lietišķās mākslas studijas «Riekums» izstādē.

25. marts ir iegrebts tautas atmiņā kā traģiska diena Latvijas vēsturē.  1949. gada 25. martā uz Sibīriju izsūtīja 42 tūkstošus nevainīgu cilvēku – ļoti daudz sirmgalvju, mātes ar bērniem un zīdaiņiem. Sibīriju pārcietušie vai tur dzimušie bērni ir tie, kas vēl šodien var stāstīt pasaulei par piedzīvoto genocīdu.