Mūrmuižas estrādē notika Kauguru dejotāju jubilejai veltītais koncerts «Svinam 55!». Tie, kam tautas deja nav sveša, lepojas, ka dejojuši kolhoza laikā, dejojot atguvuši valsts neatkarību un nav pārstājuši soļus apgūt, deju rakstu likt uz skatuves arī pēdējos pāris gadus, kad visam vajadzēja notikt burbuļos, jo Covid-19 pandēmijas laikā pašdarbības kolektīvu rosībai bija stingri rāmji.
Jura Neikena dabas koncertzālē Dikļos izdzīvoti Valmieras novada skolēnu dziesmu un deju svētki «Kad klusums skan».
OKSANAI KIRIĻUKAI ir izdevies sekmēt Ukrainas un Latvijas pašvaldību sadarbību. Jau parakstīti trīs sadarbības memorandi starp abu valstu vairākām vietvarām. Oksana tagad strādā Valmierā. Viņa bēgusi no kara, pasargājot sevi, meitas, un sirdī glabā savu Ukrainu.
Kara bēgļi meklē darbu un to arī atrod. Jau trešo mēnesi Stella un Katerina strādā skaistumkopšanas salonā Valmierā.
Dzimšanas dienu nosvinēja Valmieras pirmsskolas izglītības iestāde «Ezītis». Bērnudārzam liela pusapaļa jubileja. Mācību gadam noslēdzoties, atzīmēti 35 darba gadi.
Ir jāpiekrīt, ka latvieši Ukrainu atbalsta daudz. Ziedotā summa trīs mēnešos pārsniegusi jau divpadsmit miljonus eiro.
Divas un pat trīs reizes nedēļā Ukrainas kara bēgļi – bērni, jaunieši un arī pieaugušie – dodas uz latviešu valodas stundu.
Valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiālē «Rūja» maijā svinēti svētki un notiek arī remontdarbi. Lielo pusgadsimta jubileju atzīmēs rudenī, bet katru dienu ir svarīgi, lai klienti «Rūjā» justos labi.
Aiz loga balts ķirsis un tūlīt ābeles būs ziedos, un Gaujas malā zied ievas, jā, droši vien tāpēc drēgnums pieturas. Veci ļaudis teica, ka, ievām ziedot, vienmēr kādas aukstākas dienas.
Valmierieši, novada ļaudis un kaimiņi pašlaik var sarosīties un ziedot Ukrainas pilsētas Trostjaņecas iedzīvotājiem un iestādēm, lai pilsēta, kas mēnesi bijusi okupēta, bet tagad atbrīvota, var atgriezties normālā ikdienas ritmā.
Kamēr ukraiņi izcīna uzvaras un zaudē dzīvību kara laukā, mēs cīnāmies ar metāla un betona zaldātiem un netiekam ar tiem galā. Ir kauns. Gājuši gadi neatkarīgā valstī, un ikreiz par 9. maiju bija zināms, kurš pie okupācijas pieminekļa Rīgā ies, un noprotams, kas tur skanēs.
Saulespuķu lauki ir viens no Ukrainas simboliem – saulespuķe ir dzīvības un gaismas simbols. Visā Eiropā un arī Latvijā, sējot un stādot saulespuķes, tiek pausts atbalsts Ukrainas cīņai par brīvību un neatkarību.
Jau tā nevajadzīgas uzvaras parādes vietā 9. maijā Maskavā notika iekarotāju, nogalinātāju, zagļu un meļu parāde. Asprātīgākie jau raksta, ka Hitlers pirms 77 gadiem gribēja sarīkot lielo izgājienu Sarkanajā laukumā un tas beidzot ir sekmējies, jo «atbrīvotājs», kas vienmēr bijis uzbrucējs, iekarotājs, pakļāvējs un okupants, to savām rokām kā fašists un rašists izdarījis.
Vēsturnieks, asociētais profesors un Vidzemes Augstskolas bijušais rektors GATIS KRŪMIŅŠ. Reģionālā mācību iestāde turpina meklēt jaunu vadītāju, bet Gatis turpina strādāt, pētīt, izzināt.
Latvijas iedzīvotājus tieši 9. maijā aicināja godināt Ukrainas karā kritušo piemiņu, piedaloties akcijā «Ieelpo brīvību».
Valsts prezidents Egils Levits un Andra Levites kundze piektdienu pavadīja mūsu pilsētā. Tā bija reģionālā darba vizīte, iepazīstot Valmierā sasniegto, vērtējot pilsētas rosību un attīstību.
Teātros MĀRA ĶIMELE strādā vairāk nekā pusgadsimtu. Viņa māca jaunos aktierus un režisorus Latvijas Kultūras akadēmijā. Informācijas avotos var izlasīt, ka Māra ir dramatiskā teātra režijas un aktiermākslas profesore, bet viņas pastāvīgais darbs teātrī aizsācies Valmierā. Un laiku pa laikam ar kādu labi paveiktu darbu viņa pie valmieriešiem atgriežas. Arī šopavasar.
Valmieriete KARĪNA SILIŅA ir sieviete zinātnē. Pavisam nesen Šveices valdība viņu atbalstījusi, dodot iespēju veidot savu pētniecisko laboratoriju Cīrihē un turpināt izprast imūnsistēmas lomu vēža šūnu kontrolē un jaunu terapiju izstrādē. Karīna ir izcila zinātniece, bioloģijas zinātņu doktore un lepna latviete.
Biedrība «Tavi draugi» visplašāk rosās Rīgā, aicinot atbalstīt Ukrainas kara bēgļus un tos Ukrainas cilvēkus, kas palikuši dzimtenē, lai valsti aizstāvētu.
Latvijas sabiedrība Ukrainas kara bēgļiem palīdz no sirds, un domāju, ka prātu, izvērtēšanu, rēķināšanu cilvēks samērā ilgi spēj nolikt malā.