Ieskats par to, cik veiksmīgs ienākumu ziņā aizvadītais gads bijis Rūjienas pašvaldības domes deputātiem

Pāris gadus paviesojies Rīgā, Ķīpsalas izstāžu hallē, valsts čempionāts spēka trīscīņā ar ekipējumu šogad atkal atgriezās Valmierā. Latvijas Pauerliftinga federācijas un Valmieras pašvaldības atbalstītais pasākums piektajā skolā pulcēja ne mazums atlētu. Šī gada turnīrs augošo kvalifikācijas normu dēļ nevarēja lepoties ar jauniem dalībnieku skaita rekordiem, tiesa, personīgie un valsts rekordi tika laboti dučiem vien.

Šodien Prāgā izšķirsies, būt vai nebūt Latvijas izlasei nākamajā sezonā  pasaules hokeja augstākajā sabiedrībā jeb A grupā, kur tā ar dažādām sekmēm cīnījusies kopš 1997. gada. Tolaik Latvijas valstsvienība, kurā spēlēja vēl padomjlaiku Dinamo skolas audzēkņi, pārsteidza pasauli, izcīnot 7. vietu, bet vēl vairāk hokeja speciālisti izbrīnījās, uzzinot, ka valstī darbojas vien pāris mākslīgā ledus halles. Pa šiem gadiem tās uzceltas visās Latvijas lielākajās pilsētās, tostarp arī Valmierā, taču labu  hokejistu skaits ir nevis pieaudzis, bet gan sarucis — jebkurš skatītājs, kas seko līdzi šim sporta veidam, pateiks, ka izlases šīgada modelī hokeju A grupas līmenī prot spēlēt vienīgi vārtsargs Edgars Masaļskis un uzbrucēji Lauris Dārziņš ar Kasparu Daugaviņu, bet pārējie, pelnot noraidījumus, galvenokārt rūpējas, lai līdzjutējiem netrūktu asu pārdzīvojumu un Masaļskim — darba.

«Ja nekā netiekat līdz Bitītei, tad jāiegādājas pašiem savs transports» — tādu spārnotu domu kāda četrgadnieka mamma dzirdējusi Valmieras pašvaldības gaiteņos, kad taujājusi, kurš plānojis, domājis un lēmis, ka par tā saukto vasaras bērnudārzu jāizvēlas Valmieras 2. vidusskolas pirmsskolas izglītības grupa.   Melns uz balta atskaitēs rakstīts, ka šajā grupā ikdienā pirmsskolas izglītības iegūšanu nodrošina 81 bērnam. Vai tiešām bija pārliecība, ka visi mazie, kas mācās «Buratino», «Ābelītē» un turpinās bērnudārza gaitas vasarā, satilps vienuviet tādā šaurībā?

Pēdējos mēnešus Latvijas pašvaldības seko, kā norisinās sarunas par Finanšu ministrijas izstrādāto pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jauno modeli. Tas ir jautājums, par kuru diskutē jau pietiekami sen, un tas savā veidā ir neērts, jo, mainot modeļa principus, mainīsies arī pašvaldību līdz šim saņemtās dotācijas apjoms. Turklāt tas skars gan lielo pilsētu pašvaldības, gan dažāda lieluma novadus.

Viņceturtdien SIA Vidzemes Olimpiskais centrs un Nordea banka parakstīja sadarbības līgumu par finansiāla atbalsta piešķiršanu Valsts prezidenta balvas sacensībām vieglatlētikā.

2000. gada 10. maijā Latvijas Uzņēmumu reģistrs reģistrēja jaunu uzņēmumu SIA «Zirgaudzētava Kocēni». Par 15 uzņēmējdarbības gadiem zirgkopībā, zirgu tirgū un zirgu sportā saruna ar šā uzņēmuma līdzīpašniecēm MAIJU KLEINBERGU un DACI STŪRI.

Kad runājam par kapitālu, ir ierasts, ka šis jēdziens attiecas uz finanšu resursiem. Reizēm vēl runājam arī par kultūras kapitālu, cilvēku resursu kapitālu utt. Taču tikai kopš 1987. gada, pēc ANO Pasaules un vides komisijas ziņojuma par visas mūsu planētas ilgtspējīgu attīstību un gaidāmajām problēmām,  par ļoti nopietnu tiek uzskatīts arī tāds vērtību kopums kā dabas kapitāls. To nu jau atzīst gandrīz visas attīstītās valstis, taču reālās saimniekošanas interešu vārdā bieži aizmirst. Tādēļ, izmantojot savu prezidentūru ES Padomē, par dabas kapitālu mēģināja atgādināt Latvija vides ministru neformālās tikšanās laikā aprīlī Rīgā.

Ar aktīvāko un radošāko bērnu piedalīšanos iepriekšējā nedēļā Limbažu 3. vidusskolā notika SIA «ZAAO»   mācību gada noslēguma pasākums vides izglītības projektā «Cilvēks vidē». Tāds turpinās jau vairākus gadus ar mērķi izglītot bērnus par vidi un rosināt viņus uz līdzdalību videi draudzīgā atkritumu apsaimniekošanā.

Aprīlis tradicionāli ir florbola mēnesis skolu sportā, kā arī tiek izspēlētas pēdējās basketbola spēles Latvijas skolu spartakiādē un Vidzemes spēles futbolā.