Dabas kapitāls — katras valsts pamatvērtība
Kad runājam par kapitālu, ir ierasts, ka šis jēdziens attiecas uz finanšu resursiem. Reizēm vēl runājam arī par kultūras kapitālu, cilvēku resursu kapitālu utt. Taču tikai kopš 1987. gada, pēc ANO Pasaules un vides komisijas ziņojuma par visas mūsu planētas ilgtspējīgu attīstību un gaidāmajām problēmām, par ļoti nopietnu tiek uzskatīts arī tāds vērtību kopums kā dabas kapitāls. To nu jau atzīst gandrīz visas attīstītās valstis, taču reālās saimniekošanas interešu vārdā bieži aizmirst. Tādēļ, izmantojot savu prezidentūru ES Padomē, par dabas kapitālu mēģināja atgādināt Latvija vides ministru neformālās tikšanās laikā aprīlī Rīgā.
Ilgi, šķiet, bijām pieraduši, ka gaiss, ūdens, klimats, gadalaiku un vielu maiņa dabā ir pastāvīga, pati par sevi notiekoša. Par vērtībām uzskatījām vien ražošanā, saimniekošanā radītās. Taču tagad kā atsevišķa vērtība — dabas kapitāls — tiek vērtēta gan augsne, kurā varam izaudzēt pārtiku un izejvielas, gan bioloģiskā daudzveidība, dzeramais ūdens un pat gaiss, ko elpojam.
Miljardi — par velti
Ekonomisti ir pat noformulējuši dabas kapitāla definīciju: tas ir naudas izteiksmē izteikts dabas resursu kopums, ko var izmantot tautsaimniecībā un kas ietver arī ekosistēmu sniegtos produktus un pakalpojumus. Ir aprēķināts, ka šāds dabas devums sabiedrībai ir mērāms 50 miljardos eiro gadā (vismaz).
Mēs to visu saņemam it kā par velti. Taču līdzīgi kā bieži tiek palaists pa vējam viegli nācis finanšu kapitāls, arī dabas kapitālu vēl esam raduši tērēt uz nebēdu. Vēlmē gūt ātru un lielu peļņu tiek aizmirsts par problēmām, kas jau rodas un vēl vairāk radīsies nākotnē. Vispirms tas attiecas uz dabas resursu (viena no dabas kapitāla sastāvdaļām) saprātīgu izmantošanu. Taču visas Zemes resursu pieejamība ir ierobežota, un līdz ar to arvien tuvāks ir brīdis, kad pieprasījums pēc noteiktiem resursiem pārsniegs to ieguvi.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv