Skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) ir starptautiskas biznesa izglītības organizācijas Junior Achievement-Young Enterprise praktiska mācību programma, kas skolās tiek īstenota jau 17 gadus. Izlemjot veidot mācību firmu, skolēni mācās darboties komandā, sadalot atbildības un pienākumu jomas, raksta biznesa plānu, paredzot uzņēmuma darbības mērķus un virzienus, ražo produkciju, kalkulē, kā to veiksmīgāk pārdot vai sniegt pakalpojumus, un analizē darbības rezultātus.
Tā Valmieras 5. vidusskolā otrdien pedagogu informatīvās sanāksmes rītā izskanēja Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājas, muzeja pedagoga, SMB valdes locekles Inetas Amoliņas veidotā prezentācija «Valmieras ievērojamākās personas laiku lokos».
Nu jau varam pavisam precīzi nosaukt visus automobiļus, kas šosestdien pretendēs uz Latvijas Gada auto 2015 titulu, — astotniekā 28 žūrijas dalībnieki sabalsojuši (dodot 1 punktu katram) Citroen C4 Cactus, Ford Mondeo, Mazda 3, Nissan Pulsar, Nissan Qashqai, Renault Twingo, Škoda Octavia Scout un Volkswagen Passat. Katra saņemtajam punktu skaitam nav nozīmes, jo par titulu jau būs cits balsojums, kurā katram viedokļa paudējam nāksies sadalīt 25 punktus. Kristīgi, lai tiek visiem pa kādam vai arī pa lielākam žūksnim tikai dažiem, — tā balsotāja brīva izvēle. Tiesa, Eiropas prakse rāda, ka vienkārši nav labais stils kādu, varbūt pat teorētiski divus auto uzreiz, augstu izcelt virs pārējiem, atvēlot maksimālos 10 punktus.
Viena no pēdējā laika aktuālākajām tēmām ir Rietumu un Krievijas savstarpējas propagandas karš, kurā Latvija, protams, atrodas Rietumu pusē. Attiecīgi jau iepriekš ir zināms, ka Rietumu plašsaziņas līdzekļi vēsta tikai patiesību, bet melīgākas valsts par Krieviju pasaulē vienkārši nav. Pirmais punkts, protams, var izraisīt tikai smaidu, toties otrais būs patiesībai krietni tuvāks.
Šodien Liesmas lasītāju vērtējumam nododu pēdējo rakstu no sērijas Kā mazam cinītim gāzt lielu vezumu, kurā centos maksimāli neitrāli atreferēt četru Eiropas parlamentā strādājošo Latvijas deputātu teikto, tādējādi ļaujot viņiem pašiem raksturot savu darbību un politiskos uzskatus.
Nelielu neizpratni radījusi šajā apkures sezonā ieviestā siltumenerģijas patēriņa aprēķināšanas kārtība daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, informāciju apkopojot nevis pēc katra dzīvokļa viena kvadrātmetra izmaksām, bet pēc siltumenerģijas kopējā patēriņa uz vienu kvadrātmetru visā mājā, ieskaitot siltuma zudumus un ūdens uzsildīšanai patērēto enerģiju.
Jau informējām, ka pirms Latvijas valsts 96. gadadienas Rūjienas kultūras namā dažādus apbalvojumus un atzinības saņēma tie, kas pēc novada iedzīvotāju domām ar savu darbu un pienesumu novada attīstībai ir pelnījuši sabiedrības ievērību un pateicību. Swedbank balvu saņēma Rūjienas vidusskolas skolotāja SILVA LIEPIŅA.
914 Vidzemes seniori šogad apguvuši datorprasmes projektā Pieslēdzies, Latvija! Visčaklāk seniori mācījušies Cēsīs, Alūksnē, bet kursu apmeklētāju nav trūcis arī Valmierā, Mazsalacas, Rūjienas novadā.
Gribam to vai negribam, bet no nākamā gada 1. janvāra Latvijā arī mājsaimniecībām nāksies iekļauties tā sauktajā elektrības tirgū. Vieni par to satraucas jau tagad, otri, visticamāk, neņem galvā lietas, kuras tāpat īsti nav iespējams ietekmēt katram individuāli — kā valstī nolemts, tā notiks. Iespējams, sava taisnība abām pozīcijām. Galu galā bez elektrības jau ikdienā nepaliksim, cita lieta, cik par to nāksies maksāt un kāpēc tieši tik. Lai daža laba lieta taptu skaidrāka, vērts uzklausīt skaidrojumus par sabiedrībā zināmiem mītiem elektrības tirgus atvēršanas sakarā no Latvijā paša galvenā elektrības tirgus spēlētāja — akciju sabiedrības Latvenergo. Liesmai tos atsūtījusi Latvenergo preses sekretāre valmieriete Sandra Vējiņa.
Pirmo reizi Eiroparlamentā ievēlētais žurnālists ANDREJS MAMIKINS sevi pieteic profesionāli izsmeļoši: