Dzīvē tā mēdz gadīties — gribēšana, pat akūta vajadzība pēc konkrētās lietas ir, bet ar naudu gluži kā spārnotajā teicienā — šajās biksēs nav, bet citu bikšu arī nav...

Vakar darba vizītē Valmierā bija ieradies Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jangs Guocjangs (Yang Guoqiang) un ķīniešu diplomāti, pastāstīja pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists DIDZIS STĀVAUSIS.

«Dzīve ir dārga, tāpēc jāstrādā,» saka mazsalaciete Samaja Strumpe. Beidzoties ziemai, uzņēmīgā ģimene steidz sēt un piķēt, lai laikā, kad mazsalaciešiem un kaimiņnovadu ļaudīm vajag puķu un dārzeņu stādus, viņiem būtu ko piedāvāt.

«Izskrienu vienu, otru un trešo Mazsalacas veikalu. Jāskatās, kur kaut kas garšīgāks un lētāks no zivju produkcijas, kur akcijas cenas piena produktiem, kur maize lielākā izvēlē.  Tā dzīve tagad ir dikti jāplāno, jo pēc eiro ieviešanas kaut kā nevaram iztikt. Nopērku, atnesu vajadzīgo mājās un redzu: nekā īsti  neesmu sapircis, bet naudas arī nav. Taču šajā Mazsalacas veikaliņā man vienmēr patīk ienākt, tad skatos, ko  pārdevējas šoreiz piedāvā,» pasmaida veikala «Bode» apmeklētājs Jānis, bet Mārīte piebilda, ka uz mazo veikaliņu vienmēr nākot, lai nopirktu kādu našķi. «Kādu saldumu gribas, un tie te plašā izvēlē,» sortimentu raksturoja Mārīte.

Tradicionālā pasākuma «Satiec savu meistaru» laikā, kas visā Latvijā notika pagājušās nedēļas nogalē, ar saviem amatu pratējiem lepojās arī Mazsalacas novads. Pāris dienās interesenti tika aicināti uz audēju, adītāju, gleznotāju, galdnieku, kora dziedāšanas un dejošanas meistarklasēm.

Valmieras Viestura vidusskolas 11.b klases pārstāves Zanda Grīnberga un Karlīna Latsone piedalījās Pasaules Dabas fonda Latvijā rīkotā konkursa par gudru Latvijas jūras teritorijas apsaimniekošanu noslēgumā — spēlē «Jūras saimnieku parlaments». Vienpadsmito klašu komandas no 19 Latvijas skolām tajā piedāvāja idejas  integrētai jūras pārvaldībai.

Maijā noslēgsies vērienīgākās skolotāju bezmaksas digitālās mācības programmā «Samsung Skola nākotnei». Tajā 120 skolotāji un direktori no visas Latvijas jau četrus mēnešus apgūst digitālās prasmes un gatavo digitālo pārmaiņu projektus savai skolai. Projekta mērķis ir rast veidus, kā ar tehnoloģijām uzlabot skolēnu sasniegumus mācībās. Skolu komanda, kuras projektu «Iespējamās misijas» treneri un žūrija novērtēs par ilgtspējīgāko, īstenojamu daudzos mācību priekšmetos un kas vislabāk veicinās sadarbību skolā, saņems 10 000 eiro jaunākajām Samsung tehnoloģijām.

Kopš 7. aprīļa Valmieras 4. pasta nodaļa klientus apkalpo jaunās telpās — pērn rekonstruētajā autoostā. Jaunajā vietā pasta pakalpojumu pieejamība īpaši ērta ir ne tikai Pārgaujas iedzīvotājiem un Valmieras apkārtnes ļaudīm, kuri pilsētā ierodas ar autobusu, bet arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Latvija nedrīkst akli sekot pasaules principam, ievērojot skolēnu un skolotāju skaita proporciju. Īslaicīgi ekonomiski ieguvumi nedrīkst būt pamats skolu likvidēšanai, it īpaši laukos. Mēs esam pietiekami bagāta valsts, lai varētu uzturēt pašreizējo skolu tīklu pat tad, ja skolā ir 30 vai 40 skolēnu, un šis ekonomiskais efekts, protams, neparādīsies tuvākajos gados, bet ilglaicīgā laika posmā. Nedrīkst izglītības sistēmu atraut no reģionālās attīstības, no infrastruktūras jautājumiem. Mēs varam iegūt īstermiņā, bet zaudēt daudz vairāk.

Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nupat pieņēma lēmumu uz trim mēnešiem ierobežot Krievijas valsts kontrolētā televīzijas kanāla Rossija RTR apraidi Latvijā. Ne tikai šis, bet arī citi lielie Krievijas televīzijas kanāli esot agresīvi propagandisti, tādēļ Latvijas iedzīvotājiem tādi nav rādāmi, un pirmais šajā sarakstā nonācis Rossija RTR. Tiek domāts arī par iemesliem, uz kuriem atsaukties, lai aizliegtu pārējos.