Katrs — liels vai mazs — gadatirgus dāvā ne tikai jaunus iespaidus un tikšanās, bet arī lieliski parāda mūsu laikabiedru darba tikumu, saimniekošanas izdomu un rezultātu. Piedāvājam ieskatu dažu Kocēnos satikto tirgotāju uzņēmējdarbībā.
Lielajā Piektdienā Valmierā nu jau sestā Krusta ceļa dalībniekus pie Sv. Sīmaņa draudzes nama Veides ielā uzrunāja Krusta ceļa organizators Valmieras katoļu draudzes prāvests Lauris Malnačs. Viņš arī iedziedāja visas astoņas Krusta ceļa pieturas: «Mēs pielūdzam Kungs Jēzu Kristu un Tevi slavējam, jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.»
Cilvēki apzinās, ka mūsdienās privātums ir zudis, tikai neaptver, cik lielā mērā. Videonovērošanas kameras publiskajās vietās mēs jau pieņemam kā normu. Vairākums uzskata, ka privāto informāciju vajag tikai hakeriem vai valdībai kādu noziedznieku meklēšanā un novērošanā. Citi aizbildināsies: «Man jau nav ko slēpt, man nav pret ko iebilst», tādējādi būtībā apgalvojot, ka atsakās no savām tiesībām uz privātu netraucētu un nenovērotu dzīvi — vismaz savā privātajā teritorijā. Varētu piekrist, ja vien valdību un korporāciju uzvedība būtu liecinājusi par to uzticamību.
Nākampirmdien, 28. aprīlī, Latvijā un pasaulē atzīmēs Starptautisko pasaules darba drošības un veselības aizsardzības dienu. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību darba vietā notiekošajiem nelaimes gadījumiem un darba vides apstākļiem, šogad kampaņas devīze ir — darba aizsardzība, strādājot ar ķīmiskām vielām un produktiem.
Par tradicionālo Lielās dienas sagaidīšanas pasākumu Kocēnu centrā tā pastāvīgie apmeklētāji saka: sena, stabila, gadiem pārbaudīta vērtība. Tam var piebilst: arī neskaitāmus aukstumus un sniegus izturējis tautas saiets. 2014. gada 20. aprīlis šā notikuma vēsturē noteikti ieies ar Lieldienām netipiski vasarīgo laiku un tik kuplu apmeklētāju skaitu kā vēl nekad.
Tuvu ir līdaku pavasara copes laiks. Šis gan solās būt kontrastā ar iepriekšējo, kad ieilgušā pavasara dēļ ar īpašu Zemkopības ministrijas rīkojumu Līdaku svētki no 1. maija tika pārcelti uz 11. maiju. Šopavasar savukārt daudzi pieredzējušie makšķernieki secina, ka spiningošanas sezonu varēja sākt aprīļa vidū, jo liela daļa līdaku ezeros nārstoja jau marta beigās. Makšķernieku ierosinājumos šogad gan neviens neieklausījās. Tikmēr daži speciālisti zivju lietās atzina, ka šis pavasaris kaut cik pasaudzēs līdakas vaislinieces, kuras tūdaļ pēc nārstošanas piekrastē ir ļoti rijīgas.
Kristus Augšāmcelšanās ir lielākā dāvana un prieks cilvēcei, un šo notikumu piedzīvojam Lieldienās. Taču ticīgie ļaudis, arī mācītāji uzsver, ka ikkatrs varam piedzīvot garīgu augšāmcelšanos. «Lai mūsu prāts apgaismojas ar augšāmcelšanās gaismu,» novēlējis Latvijas Pareizticīgo baznīcas vadītājs, metropolīts Aleksandrs, bet mūsu pašu Valmieras Katoļu draudzes prāvests Lauris Malnačs bildis: «Aicinu domāt par to, ko piedzīvojam ikdienā, esot kopā ar cilvēkiem.» Pārvērtējot vērtības, katra diena ir indivīda augšāmcelšanās vērta. Taču, lai celtos, ir jāmainās. Bet sistēmas, kas pastāvējušas gadu desmitiem, pat plānojot efektīvas to reformas, darbojas, inerces vadītas. Zinām taču, ka totalitāra, autoritāra sistēma, ne vienā dienā, protams, bet soli pa solītim nonivelē kādas tautas, dzimtas vai indivīda pārliecību. Iztur vien stiprākie. Taču tas būtu stāsts par politiskajām sistēmām, un kāds noteikti nodomātu, un tas arī nebūtu nepareizi, ka demokrātijā, kas reizēm robežojas ar visatļautību, arī ir pārlieku maz garīgas augšāmcelšanās.
Kā teikts enciklopēdijā, kokle ir sens baltu izcelsmes strinkšķināmais stīgu mūzikas instruments, ko no baltiem aizguvušas tuvumā dzīvojošās somugru (lībiešiem — kāndla, somiem — kantele, igauņiem — kannele) un slāvu (krieviem — gusļi) ciltis. Kokli spēlē, turot klēpī vai uz galda, ar labo roku radot stīgu vibrācijas, bet ar kreiso klusinot nevajadzīgās stīgas.
Pat tik pietuvināti, ka brīžiem liekas — tas ir skats tikpat kā skudras acīm. Un tikai tā, pietupjoties, dažkārt pat zemē noguļoties, var pamanīt, kā izskatās ledū iesalusi purva dzērvene, ko vēsta pēdējā pieneņpūka, cik cēla ir vēlā rudens roze un filigrāna tikko nokritusi sniegpārsla vai kā rasas pērlē izskatās savas mājas atspulgs. BAIBA DĀLBERGA, kas strādā Rūjienā, bet dzīvo un dabā iet Naukšēnos, to lieliski prot. Tam apliecinājums ir pašlaik Rūjienas bibliotēkā izvietotā viņas makro foto darbu izstāde «Mirklis».
Tieši pirms Lieldienām, 17. aprīlī, valmieriešiem un ciemos atbraukušajiem vidzemniekiem unikālu iespēju savā Vidzemes klientu dienā dāvāja SEB banka. Arī ar krāsu nenoliedzami bija trāpīts — Zaļā ceturtdiena lieliski saskanēja ar salātzaļajiem SEB karogiem un pirmo dīgstošo zālīti.