Par kokiem un Tarzāna takām
Jau labu laiku Latvijā populāras ir kokos iekārtas virvju- trošu sistēmas, sauktas par Tarzāna takām, kas paredzētas vairāk vai mazāk ekstrēmām brīvā laika izklaidēm dabā.
Jau labu laiku Latvijā populāras ir kokos iekārtas virvju- trošu sistēmas, sauktas par Tarzāna takām, kas paredzētas vairāk vai mazāk ekstrēmām brīvā laika izklaidēm dabā.
Krievijas īstenotais enerģētiskais terors un mērķtiecīgā civilās infrastruktūras graušana bargajos ziemas apstākļos neļauj palikt malā – Valmieras novada pašvaldība, apliecinot nelokāmu atbalstu Ukrainas tautai, ir radusi iespēju sniegt būtisku palīdzību Tripiļas izglītības un rehabilitācijas centram Kijivas apgabalā, dāvinot jaudīgu elektroenerģijas ģeneratoru, kas nodrošinās siltumu tur mītošajiem bērniem.
Ar gana bargu salu un sauli Latvijas sporta veterānus 31. janvārī sagaidīja Madonas novada Smeceres sila sniegotās trases.
Līdz šim gana daudz Liesmā rakstīts par Patria ražotni Valmieras Rūpniecības un eksporta parkā, taču šeit jau vairāk nekā gadu bijušajā gaļas kombināta saldētavā darbojas jaudīgs metālapstrādes uzņēmums SIA Daupro.
Ir sācies atkal jauns gads, tāpēc dažādi – lielāki un mazāki – plāni arī Strenču apvienībai. Par tiem Liesmai garākā sarunā JĀNIS PĒTERSONS, apvienības pārvaldes vadītājs.
Lai rīkotu ekspedīcijas, uzsāktu darbu pie Ramatas pagasta zudušo mājvietu apzināšanas, iepazītu un pētītu to dzimtas, vāktu un digitalizētu fotogrāfijas, dokumentus, kā arī pierakstītu stāstus, kas varētu kļūt par pagasta kultūrvēstures ekspozīcijas daļu, īstenots iedzīvotāju iniciatīvas projekts «Ramatas spēku meklējot».
Atlīdzību pieteikumu skaits par ugunsgrēku nodarītajiem postījumiem mājokļos šā gada janvārī ir par 290% jeb gandrīz četras reizes lielāks nekā identiskā periodā pirms gada.
Kā liecina auto nozares datu uzņēmuma carVertical veiktais pētījums, kurā tika noskaidrots, kurās Eiropas valstīs autovadītāji ar vienu un to pašu automašīnu nobrauc visvairāk un vismazāk kilometru, Latvijas iedzīvotāji ar vienu un to pašu auto nobrauc mazāk kilometru nekā vidusmēra eiropieši.
Plašu rezonansi publiskajā telpā ir izraisījis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmums atņemt Latvijas pilsonību Ņikitam Oboznijam – 29 gadus vecam vīrietim, kurš piedzimis un visu mūžu nodzīvojis Latvijā, taču bērnībā viņam bijusi Ukrainas pilsonība.
Skaļi virsraksti un populistiskas runas pēdējā laikā arī ekonomikas nozarē nodarbojas ar sabiedrības biedēšanu, prognozējot mazo uzņēmumu bojāeju un zīmējot situāciju lauku reģionos pavisam drūmās krāsās. Vai tā ir patiesība?