«Mūsu problēmas neatšķiras no pārējās Latvijas problēmām,» stāstījumu par ceļu infrastruktūras uzturēšanu kārtībā sāk Naukšēnu novada saimniecības vadītāja ŅINA KRASTIŅA.

Varētu teikt, ka Naukšēnu novadā patlaban iestājusies neliela bibliotēku krīze, jo Naukšēnu bibliotekāre Sarmīte Praudiņa atveseļojas pēc operācijas, bet aizvietotāja strādā nepilnu darba dienu, savukārt Ķoņu bibliotekāre un kultūras darba vadītāja Egita Podniece uzrakstījusi atlūgumu pēc pašas vēlēšanās. Ķoņu pagasta pārvaldes vadītāja Ņina Krastiņa gan sola tuvākajā nākotnē šo situāciju labot, aicinot darbā citu speciālistu, jo pašvaldības līdzekļi ir pietiekami, lai ķoniešiem būtu sava sava gaismas pils, kur iepazīt jaunāko literatūrā un periodikā. Toties ar pilnu jaudu darbojas Naukšēnu novada vidusskolas bibliotēka, par ko stāsta tās vadītāja INGA MEDNE:

Trešdien Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas basketbolisti kārtējā OlyBET Latvijas – Igaunijas basketbola līgas čempionātā guva sesto panākumu, savā laukumā nekādus variantus neatstājot  tuvākajiem konkurentiem tabulā – LU komandai. Faktiski uzvarai bija divu uzvaru vērtība, jo tika atspēlēts pirmā savstarpējā mača 9 punktu deficīts, panākot pozitīvu bilanci divu spēļu summā. Tas mūsējiem var ļoti noderēt cīņā par Latvijas čempionāta play off sešnieku.

Pagājušās nedēļas nogalē Īglsas trasē Austrijā turpinājās Pasaules kausa sacensības bobslejā.

Kārtējās spēles ELVI florbola līgā aizvadījušas mūspuses komandas.

Četras Junioru attīstības hokeja līgas spēles jaunajā gadā jau paspējuši aizvadīt «Valmieras HK/BSS/ViA» hokejisti. Visās četrās ciesti zaudējumi – trīs savā laukumā un viens izbraukumā.

Laikā, kad sals kniebj degungalā un uzbur pasakainas leduspuķes logu stiklos, kad sniega atkal sasnidzis tieši tik daudz, lai baudītu ziemas priekus, ir cilvēki, kas domās un darbos jau paiet soli tuvāk pavasarim. Vieni kravā ceļasomas un brīvdienās dodas baudīt sauli silto zemju braucienos, bet citi ziemas vidū prot atrast pavasari tepat Latvijā.

Vakar, 61 deputātam balsojot «par» un 39 «pret», Latvija teju sešpadsmit nedēļas pēc Saeimas vēlēšanām beidzot ir tikusi pie jaunas, Krišjāņa Kariņa izveidotas valdības. Šajā sakarā vispirms gribas vai apbrīnot jaunā premjerministra izaugsmi kopš 2002. gada, kad viņš ienāca Latvijas politikā kā viens no partijas «Jaunais laiks» dibinātājiem, bet tikpat kā nepamanīts palika Eināra Repšes ēnā. Viņu atceramies arī kā ne īpaši ietekmīgu ekonomikas ministru Aigara Kalvīša valdībā (no 2004. līdz 2006. gadam).

Kāda bija Krišjāņa Kariņa valdības tapšanas virtuve? Pirmā lieta – šoreiz Saeimā iekļuva septiņas partijas. Protams, kā jau vienmēr visvairāk balsu ieguva Saskaņa, taču pārējās sešas bija tā sauktās latviskās partijas. Salīdzinot ar iepriekšējām reizēm, kad kāda no šīm partijām bija ieguvusi stabilu vairākumu Saeimā un tāpēc ap sevi varēja visu veidot, šoreiz tā nebija – no sešnieka stabilu vairākumu 13. Saeimā neieguva neviena partija. Tieši tas sarežģīja valdības veidošanas procesu, jo šīs vēlēšanas bija zīmīgas ar vairāksolīšanu daudzām lietām, cilvēki arī vēlējās ieraudzīt jaunu politiku. Tas viss rezultējās ar to, ka šī jaunā politika ļoti sadalījās pa niansēm.

Manuprāt, nevienu vienaldzīgu neatstāja nesen televīzijā redzētais sižets par ceļu satiksmes negadījumu uz Rīgas apvedceļa netālu no Rīgas Hidroelektrostacijas (HES), kur pārgalvīgas apdzīšanas dēļ avārijā tika iesaistīts kāds degvielas pārvadātājs un militārā tehnika. Abās lieljaudas automašīnās bija bīstamās kravas: vienā degviela, bet otrā – Igaunijas aizsardzības spēku kravas automašīnā cauri Latvijai vestā munīcija. Par laimi šajā negadījumā necieta ne ar konvoju pavadītā bīstamā krava, ne arī degvielas cisterna, nenotika kaitējums ne videi un ne arī stratēģiski svarīgajam īpašumam – HES, avārijā cieta tikai divi cilvēki. Labi, ka tā! – tovakar atviegloti nopūtās ne viens vien pie televizora un arī notikuma vietā, kur notiekošais diemžēl varēja izvērsties par ļoti lielu traģēdiju.