Caurviju prasmes ir samērā jauns termins izglītības sistēmā. Tās caurvij visu mācību saturu, bet nav konkrēti saistītas ar kādu vienu mācību jomu vai priekšmetu. VISC projekta «Kompetenču pieeja mācību saturā» (Skola2030) ietvaros ir izvirzītas sešas caurviju prasmes: kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālā pratība, uz kurām tiks likts akcents mācību procesā.

Pilnveidoto mācību saturu un pieeju vispārējā izglītībā paredzēts ieviest pakāpeniski.

Otro gadu Valmieras tehnikumā darbojas Biznesa skola, bet jau desmit gadus profesionālās izglītības iestāde aktīvi iesaistās dažādās Junior Achievement Latvia (JAL) programmās un konkursos. Katru gadu jauniešiem rodas aizvien inovatīvākas idejas – gan lai uzlabotu drošību uz ceļiem un medību laikā, gan arī lai izpaustu savu personību.

Mūspuses sporta dzīvē šogad, manuprāt, piedzīvoti divi lieli notikumi – Eiropas čempionāts BMX Valmierā un šīs pilsētas futbola komandas – VALMIERA GLASS VIA neticamais (uz mēles gala gan ir cits apzīmējums – pelnītais) panākums Optibet virslīgas turnīrā – izcīnītā 4. vieta. Uz aizraujošo sezonu futbola laukumos vēl reizi atskatījās Valmieras futbola kluba viceprezidents ULDIS PŪCĪTIS.

Kādu dienu pirms Ziemassvētkiem Rencēnu pamatskolā ieradās «simboliskie rūķīši» – Anita un Ilva Birkavas no kaimiņu Jeru pagasta. Anita ir prasmīga lauksaimniece un tirdzniecības darbiniece, bet viņas meita Ilva – mājturības skolotāja. Anitas (Kleimane), 1973. gada absolventes, ģimene bija nolēmusi, ka sagatavos dāvaniņas savas skolas tagadējiem skolotājiem un darbiniekiem. Nolemts – darīts! Un abas mājražotājas tās gaumīgi noformējušas un atvedušas pasniegšanai. Tā kā viņas darbojas biedrībā «Rūzele», ražojot dažādu ogu sukādes un gardus konditorejas izstrādājumus, tad sarūpētajās dāvanās – smaržīgas tīros laukos lasītas tējas un sukādes.

Sēlijā, Viesītē, Mārtiņa Buclera ikgadējā pasākumā tika prezentēta grāmatiņa, ko ar Valmieras novada Ziedotāju kluba finansiālu atbalstu bija sarūpējis Jāņa Āboltiņa dēls Andis. Tas ir stāsts ne tikai par pazīstamo Mazsalacas fotogrāfu, bet minēti arī citi fotogrāfi, kas kādu laiku  strādājuši Mazsalacā un ir iemūžinājuši ļaužu dzīvi dažādos laika periodos. Tā kā Mazsalacas fotogrāfu darbība nav pētīta un apkopota, grāmatiņā varam atrast pirmatnējās ziņas, viņu attēlus un redzēt, kādi bijuši zīmogi, ar kuriem zīmogoja fotogrāfijas.

Manā nu jau tālajā bērnībā pēckara gados, kad ziemās vēl bija ne vien sniegs, bet pat pamatīgas kupenas, tik greznu, krāšņu Ziemassvētku eglīšu rotājumu, kādi tagad vai ar velšanos veļas no veikalu plauktiem, gan nebija. Eglītes tad greznojām ar īpaši šai dienai saglabātiem ābolēniem (lieliskākie bija sīpoliņi), strupi sārtiem burkāniem, no meža atnestiem brūnganiem vai zaļiem čiekuriem. Tos lieliski kopā saistīja un ap egli apvīt ļāva pamatīgie, pat pāris metru garie staipekņi. Mežos mūsu māju tuvumā to bija daudz, un tajos gados neviens mums netika teicis, ka šis starp ogulājiem un veciem ciņiem uz visām pusēm ložņājošais zaļai šņorei līdzīgais augs ir saudzējams, tātad neplūcams un mājā nestiepjams.

Kā jau tas izskanējis citos masu medijos, AS «Latvijas valsts meži» arī šogad atļauj katram iedzīvotājam no tās apsaimniekotajiem mežiem pārnest mājās savu Ziemassvētku eglīti, gan ne garāku par 3 metriem. To drīkst cirst meža ceļu un grāvju malās, uz stigām, zem elektrolīnijām vai pieaugušā mežā zem lieliem kokiem. Kategoriski nedrīkst cirst jaunaudzes un aizsargājamās dabas teritorijās, par kurām vēsta ozollapas zīme.

Aizejošais gads Latvijā iezīmīgs ar trim galvenajiem notikumiem – janvārī parlamentā tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, maijā noskaidroti tie astoņi deputāti, kuri turpmāk pārstāvēs mūsu valsti Eiropas Parlamentā, un jūlijā ievēlēts jaunais Valsts prezidents Egils Levits.

Sanāk tā, ka gadu pēc gada būs vairāk jādomā par Ziemassvētku baltumu sirdī, jo tik izsenis zināmais pantiņš, ka gads ir no abiem galiem balts un pa vidu zaļš, vairs neiztur kritiku. Šajās dienās mēs burtiski varam justies kā vēlā rudenī, un tikai tie, kas tic veiksmei, vēl prognozē, ka gan jau arī šajā svētku reizē debesu jums par rūķiem apžēlosies un nebūs viņiem jābrien pa dubļiem, bet varēs pie maziem un lieliem bērniem atsteigt pa sniegotu taku.