Viens no Latvijas masu vakcinācijas centriem būs Valmierā, Kultūras centrā Rīgas ielā 10. Šobrīd ir uzsākta tā iekārtošana un sagatavošanās masu vakcinācijas centra darbības uzsākšanai.

Nesen ievēroju, ka pie bērna iecienītās sulas paciņas ierastā plastmasas salmiņa vietā ir kartona salmiņš. Tā ir pirmā mazā uzvara saražoto atkritumu daudzuma samazināšanas plānā, jo, kā zināms, jau šā gada vasarā stājas spēkā aizliegums tirgot daudzus vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus. Vides aktīvistu un atkritumu apsaimniekotāju pārstāvjiem lūdzām komentēt šo un citas aktivitātes, ko paredz atkritumu apsaimniekošanas plāns 2021.−2028. gadam.

To, ka izstrādātais valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns 2021.–2028. gadam ir jauns izaicinājums pašvaldībām un ka tajā izvirzītos ambiciozos mērķus varēs sasniegt tikai kopīgiem spēkiem, sadarbojoties visām šajā procesā iesaistītajām pusēm, atzīst gan pašvaldību, gan atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji. Madonas novada pieredze ir tikai viens piemērs, tomēr tas labi raksturo situāciju.

Lai arī kritiķu ne sevišķi augstu vērtēts, ar patriotisku noskaņu gadu simtenim cauri tomēr ir izdzīvojis Jāņa Purapuķes romāns «Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes», kas vēsta par kalpa Pētera mūža sapni tikt pašam pie sava zemes gabala, kur viņš varētu saimniekot, kā vien pašam tīk.

Kaut arī infekciju eksperti par varītēm grib pierunāt valdību uz vēl drakoniskākiem ierobežojumiem, ik pēc pāris dienām publiski izziņojot arvien jaunu un jaunu Covid-19 vīrusa mutāciju uzrašanos Latvijā, dabas procesi rit savu gaitu. 

Skatāma līdz 10. aprīlim Valmieras muzeja Izstāžu nama logos. Liesmai par šo ekspresizstādi sīkāk pastāstīja Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.

Neatkarīgi no tā, kāda ir epidemioloģiskā situācija ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā, ne uz mirkli nav pieklusušas aktivitātes uzņēmējdarbības lauciņā. 

Piektdien, 19. martā, Valmierā, stāvlaukumā pie bijušās centra katlumājas, norisinājās pēdējā fotografēšanās pieturvieta pasaules lielākajam cilvēku foto projektam «INSIDE OUT». Daloties ar savu foto portretu, cilvēki apliecināja, ka ikvienam ir iespēja padarīt labāku to vietu, kur dzīvojam.

Starp sešiem projektiem, kas februāra beigās ieguva finansējumu Inovāciju atbalsta programmā «Zīle», bija arī beverīnieša JĀŅA KIVILANDA ideja. Pavisam drīz viņš plašākai auditorijai piedāvās «Beverīnas limpo» un arī sidru.

SPODRĪTE GRUDULE Beverīnas novadā dzīvo jau vairāk nekā 40 gadus. Viņas aizraušanās ir veidot darbus no nospiestiem ziediem un citiem dabas materiāliem, der gan gandrīz satrūdējusi lapa, gan skaistie dārza ziedi. «Visu brīvo laiku ieguldu albumos, adīt vairs nevaru, pirksti neklausa. Daru, ko varu, bet bez darba nemāku.»