Latvijas simtgadē Mazsalacā tika pabeigta Parka ielas posma rekonstrukcija. Tagad Parka iela ir asfaltēta un tai blakus esošā ietve ir bruģēta.

«Tā bija sagadīšanās, ka izvēlējos melioratora profesiju. Dzīvoju Mālpilī, kur tolaik bija Mālpils hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums. Pēc pamatskolas beigšanas man bija jāiet uz Siguldas vidusskolu. Dokumentus gan iesniedzu, bet bija bail aiziet no mājām. Jauniešu grupa, kas bija tehnikumā iesnieguši dokumentus, tika iesaistīti apkārtnes uzkopšanā. Arī es piedalījos, un direktors mani aicināja kārtot eksāmenus. Piekritu un nokārtoju. Lai arī konkurence nebija maza – 4,6 pretendenti uz vietu, mani uzņēma. Priecājos, ka esmu atkal mammai zem brunčiem (viņa tolaik strādāja tehnikumā) un vēl četrus gadus varēšu dzīvot mājās. Tā kļuvu par melioratoru, līdz tam nezinot, kas tas ir.

Šajā atbildīgo hierarhijā pašā augšā ir valsts. Par aktualitātēm stāsta Valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas Valmieras sektora vadītājs ULDIS PODNIEKS.

Par pašvaldības aktivitātēm meliorācijas jomā stāsta Burtnieku novada pašvaldības attīstības projektu vadītāja ELĪNA RULLE:

VALDIS CIRCENIS vada zemnieku saimniecības «Jaunstrūkas» un «Irbītes», kuras atrodas Plāņu un Trikātas pagastā. Uzņēmums zemes meliorēšanu uzsāka pirms sešiem gadiem, kuru laikā meliorēta lielākā daļa apsaimniekotās platības. Teritoriju sakārtošanas process prasa lielus finansiālus ieguldījumus, un tas atmaksājas tikai pēc pieciem vai sešiem gadiem, bet ļoti pozitīvi ietekmējis saimniecības kopējo ražību. Tehnika, kas nepieciešama, lai meliorācijas sistēmu saglabātu labā kārtībā, ir ļoti dārga. Saimniecības īpašumā ir Case ekskavators, ar kuru pamatā tiek veikti vajadzīgie darbi. Ar dronu palīdzību tiek identificētas problēmas zonas platībās, lai vēlāk dotos uz lauka un apsekotu to.

«Mūsu problēmas neatšķiras no pārējās Latvijas problēmām,» stāstījumu par ceļu infrastruktūras uzturēšanu kārtībā sāk Naukšēnu novada saimniecības vadītāja ŅINA KRASTIŅA.

Varētu teikt, ka Naukšēnu novadā patlaban iestājusies neliela bibliotēku krīze, jo Naukšēnu bibliotekāre Sarmīte Praudiņa atveseļojas pēc operācijas, bet aizvietotāja strādā nepilnu darba dienu, savukārt Ķoņu bibliotekāre un kultūras darba vadītāja Egita Podniece uzrakstījusi atlūgumu pēc pašas vēlēšanās. Ķoņu pagasta pārvaldes vadītāja Ņina Krastiņa gan sola tuvākajā nākotnē šo situāciju labot, aicinot darbā citu speciālistu, jo pašvaldības līdzekļi ir pietiekami, lai ķoniešiem būtu sava sava gaismas pils, kur iepazīt jaunāko literatūrā un periodikā. Toties ar pilnu jaudu darbojas Naukšēnu novada vidusskolas bibliotēka, par ko stāsta tās vadītāja INGA MEDNE:

Trešdien Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas basketbolisti kārtējā OlyBET Latvijas – Igaunijas basketbola līgas čempionātā guva sesto panākumu, savā laukumā nekādus variantus neatstājot  tuvākajiem konkurentiem tabulā – LU komandai. Faktiski uzvarai bija divu uzvaru vērtība, jo tika atspēlēts pirmā savstarpējā mača 9 punktu deficīts, panākot pozitīvu bilanci divu spēļu summā. Tas mūsējiem var ļoti noderēt cīņā par Latvijas čempionāta play off sešnieku.

Pagājušās nedēļas nogalē Īglsas trasē Austrijā turpinājās Pasaules kausa sacensības bobslejā.

Kārtējās spēles ELVI florbola līgā aizvadījušas mūspuses komandas.