Parlamentā esmu ierosinājis un guvis atbalstu izveidot Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisiju, lai mērķtiecīgi strādātu pie mazās uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem – birokrātijas mazināšanas amatniekiem, pašnodarbinātiem, mikrouzņēmējiem. Latvijas vēsturē Amatniecības apakškomisija ir izveidota pirmo reizi un tās darbā iesaistījušies vairāki deputāti.
Mazā un ģimenes uzņēmējdarbība ir katras valsts tautsaimniecības pamats, ar ko viss sākas. Amatniecība ir iedīgļi, lai no maziem, sākotnēji ģimenes uzņēmumiem veidotos lieli un stabili, atpazīstami uzņēmumi, tādi kā Gemoss, Ērenpreiss, Agrolats Holding u.c. Latvijā. Pasaulē ģimenes pārvalda arī tādus gigantus kā Fiat Itālijā, BMW, Krupp un Faber–Castell Vācijā, Zara/Inditex Spānijā, Ikea Zviedrijā, Ecco Dānijā, Gap, Levi Strauss ASV u.c.
Vācijā 91% no visām kompānijām ir ģimenes uzņēmumi – tādi, kur ģimenei pieder vismaz 51% kapitāldaļu. Aptuveni 20% uzņēmumu ir pirmās paaudzes, 53% otrā paaudzes, pārējie – trešās vai vēlākas paaudzes kompānijas. Cik daudz šādu uzņēmumu mums ir Latvijā? Vācijā un Austrijā amatniecībai ir paredzēts speciāls likums, kas izceļ un uzsver amatniecības un pašnodarbināto nozīmi tautsaimniecības stiprināšanā. Izglītības politika Vācijā tiek veidota tā, lai bērniem rastos interese par tautsaimniecības jautājumiem. Latvijā diemžēl tas iztrūkst, un tam būtu jāpievērš uzmanība, izstrādājot mācību programmas. Pirms divām nedēļām vienā no Valmieras vidusskolām uzstājos ar lekciju par karjeras izaugsmi. Jautāju 12. klases skolēniem, cik reizes viņi mācību ietvarā ir apmeklējuši Valmieras ražošanas uzņēmumus, lauku saimniecības. Izrādās, nevienu. Un tas ir skumji.
Uzskatu, ka atbalsts tautsaimniecībai ir jāsāk ar pašām mazākajām, bet motivētākajām tās vienībām – ģimenēm un individuālajiem uzņēmējiem, lai arī Latvija nākotnē varētu lepoties ar vairākās paaudzēs lolotiem un stiprinātiem uzņēmumiem, veiksmes un pieredzes stāstiem. Ir vairāk jārūpējas par saimnieciskās darbības vidi un atbalstu, lai cilvēki spētu kļūt no darba ņēmējiem par darba devējiem. Un tas lielā mērā ir atkarīgs ne tikai no nodokļu sistēmas valstī, bet arī no saņemtās izglītības bērnudārzā un skolā. Protams, ne visi var būt uzņēmēji, bet mums ir jārada apstākļi, kuros to ir iespējams realizēt. Ir jādod iespējas un jāatbalsta tie, kam tas ir pa spēkam un kam ir idejas un motivācija strādāt un veidot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību.
Nesen saņēmu no Latvijas amatnieka jautājumu un ierosinājumu par Jāņu dienas vainagu pīšanu un tirgošanu bez liekas birokrātijas. Jo, raugi, cilvēkiem ir bail no nodokļu inspekcijas. Esmu lūdzis Finanšu ministriju sniegt skaidrojumu, un ir saņemta pozitīva atbilde, ka par Jāņu vainagu un citu līdzīgu no dabas veltēm darinājumu veidošanu un tirgošanu ceļmalās nav jāveic nodokļu maksājumi. Tā var rīkoties gadījumā, ja dabas veltes ir pašu vāktas un ieņēmumi no ietirgotā nepārsniedz 3000 eiro gadā. Tādā gadījumā var arī iztikt bez saimnieciskās darbības reģistrēšanas Valsts ieņēmumu dienestā. Sev gan drošības labad būtu ieteicams veikt pierakstus par ietirgoto kaut vai piezīmju blociņā, bet nav jāveic īpaša valsts noteikta uzskaite. Tātad – nekādas birokrātijas.
Lai uzklausītu un saņemtu ierosinājumus mazās uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Latvijā, ir plānots kopā ar Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas deputātiem apmeklēt Latvijas reģionus, tikties ar amatniekiem, pašnodarbinātiem, mazajiem uzņēmējiem un ģimenes biznesu pārstāvjiem. Tādēļ lūdzu mazos uzņēmējus aktīvi iesaistīties, nākt ar ierosinājumiem, rakstīt savas idejas un ieteikumus, lai kopīgiem spēkiem šo vidi veidotu draudzīgu visiem.